Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.4 (60) 2007. gada 24. janvāris
            

Pirms kažoka āda nonāk "Nākotnes ādminī"

 

Gundara Juhņēviča darba pamatā ir arods, ko nav iespējams apgūt nevienā Latvijas izglītības iestādē - kažokādu ģērētājs jeb, kā tas tiek dēvēts pēc profesiju klasifikatora, kažokādu izstrādātājs. Jelgavas rajona Glūdas pagasta Nākotnē ādu ģērēšanai ir sena vēsture jau kopš padomju laikiem, kad tolaik slavenajā kolhozā ne vien audzēja kažokzvērus, bet to ādas arī ģērēja. Kolhozu likvidēja, izveidoja paju sabiedrību, bet arī tās mūžs nebija ilgs. Darbinieki par pajām ieguva nelielo uzņēmumu īpašumā, un sākās patstāvīgā cīņa par vietu biznesa pasaulē. Gundars tolaik bija celtnieks ar trīspadsmit gadu darba stāžu, un ādu ģērēšana viņam bija gluži svešs arods. Bet tā nu liktenis iegrozījās, ka daļa uzņēmuma jau piederēja viņa ģimenes locekļiem un Gundars kļuva par SIA "Nākotnes ādminis" tehnisko direktoru.

 

05.JPG (23402 bytes)

"Galvenos kritērijus diktē modes tendences - mainoties pieprasījumam, mainās arī piedāvājums."

Kas patiktu sievietei?

Viņš pats gan strikti apgalvo, ka šajā biznesā cilvēki no malas būtībā netiek pieņemti un visi ģērētāji esot kā ģimenes locekļi, kur cits par citu galvo un savstarpēji uzticas. Tolaik Gundars bija cilvēks no malas un viņam nācās pierādīt, ka spēj iekļauties uzņēmumā un to attīstīt. "Jā, man nebija zināšanu par ģērēšanu, bet es spriedu no patērētāja viedokļa - iedomājos sievieti, kas izvēlētos mūsu apstrādātās ādas savam kažokam un to, kādas varētu būt viņas prasības. Sapratu, ka ikviena vēlētos, lai viņas iegādātais kažoks būtu mīkstāks, vieglāks, spodrāks. Tas arī bija sākums - tālākais jau bija izdomāt, kā to panākt."

Tā pamazām uzņēmumā tika ieviestas vācu tehnoloģijas, izskaužot neefektīvās padomju laika ražošanas metodes. Tagad šeit saimnieko arī dabai draudzīgi, jo notekūdeņos vairs nenonāk smagie metāli, piemēram, hroms, kā tas bija padomju laikos. Mazais bizness ar apgrozījumu aptuveni 100 000 latu gadā mērķtiecīgi attīstās, un darītāji kaļ nākotnes plānus.

Starp ražotāju un pārstrādātāju

"Nākotnes ādmiņa" bizness ir pakalpojuma sniegšana: Latvijas kažokzvēru audzētavas šeit nogādā zvēru ādas, ko te izģērē, bet pēc tam uzņēmumi tās saņem atpakaļ jau gatavas, lai varētu šūt dažādus izstrādājumus. "Mēs sadarbojamies ar kādām desmit lielākajām zvēraudzētavām - "Gauju", "Grobiņu", "Onix AB", Saldus zvēraudzētavu, zemnieku saimniecību "Stirnas" un vēl citām - , kas stabili strādā Latvijas tirgū. Plašākai sabiedrībai noteikti ir pazīstams vārds "Gauja AB", kur šuj kažokus no ādām, kas izģērētas pie mums. Arī "Onix AB" paši šuj. Ādu ne tikai ģērējam, bet arī varam pēc pasūtītāja vēlmēm ietonēt, izstiept, mīkstināt, apcirpt," stāsta Gundars.

Ir arī tādas audzētavas, kas ādas pēc tam izpārdod, paši nešujot gatavus izstrādājumus.

06.JPG (22537 bytes)
Ādas apstrādes gaitā stiepj un slīpē, līdz tās kļūst mīkstas un elastīgas

07.JPG (22286 bytes)
Lai ādas iegūtu vēl izteiktāku mirdzumu, tās pēc ķīmiskās apstrādes nonāk šajās mucās, kur, jaucot ar bērza skaidām, tās kļūst vēl spodrākas un kažokāda izteiksmīgāka

08.JPG (16575 bytes)
Ķīmiskās tīrītavas iekārta ir uzņēmuma lielākais jaunieguvums. Uzņēmuma darbinieks Sandis Priede stāsta, ka pirkumā ieguldīta prāva nauda

Neģērēta āda savu kvalitāti nezaudē gadu, bet izģērētu to var uzglabāt arī gadus desmit, gaidot brīdi, kad to par visizdevīgāko cenu iespējams pārdot.

Gundars stāsta, ka kažokzvēru audzēšanā krīze piedzīvota deviņdesmito gadu beigās līdz ar ekonomisko krīzi Krievijā. "Tobrīd ādas lielākoties tika realizētas Krievijas tirgū, bet krīzes dēļ tas tika zaudēts. Fermu īpašnieki bija ņēmuši kredītu, investējuši produkcijas ražošanā, bet realizēt Krievijā to vairs neizdevās. Tolaik bankrotēja daudzas fermas. Bet tās, kas noturējās, sāka meklēt noieta tirgu Eiropā," atceras Gundars.

 

Pogas izgriež izsoles

Lai arī Latvijā kažokzvēru audzēšanas bizness pēc krīzes jau sen kā atguvies un gūst arvien lielākus apjomus - tiek veidoti jauni uzņēmumi, paplašināti esošie, kā arī uzlabota kvalitāte, izkopjot zvēru ganāmpulkus, tas vēl nenozīmē, ka būtiski darba apjoms palielinās arī ģērētavām. Vismaz 60 procentu Latvijā iegūto kažokādu nonāk izsolēs rietumvalstīs, un tur tos pārdod jau pirms ģērēšanas. "Izsoles ir ļoti izplatītas. Tajās piedāvā augstākās klases kažokādas, kurām audzētavās veikta tikai pirmapstrāde, bet tās netiek ģērētas. Izsolēs lielākie Latvijas kažokādu nosolītāji ir Ķīna, Honkonga, Turcija, arī Krievija. Viņiem pašiem ir ģērētavas ar senām tradīcijām, un tāpēc izvēlas iegādāties neģērētu produkciju. Uzņēmumiem izpārdot produkciju izsolē ir saistoši arī tāpēc, ka ģērēšanas gaitā ir iespēja 10-15 procentus no ādām sabojāt - tāds rādītājs pastāv visā pasaulē, bet, pārdodot neģērētas ādas, šāda riska nav. Risks paliek pircējam," skaidro Gundars, atzīstot, ka tas ir viens no šā biznesa mīnusiem, jo tā ļoti daudz potenciāli ģērējamu ādu paiet garām vietējiem ģērmaņiem - vai tas būtu individuālais komersants vai uzņēmums.

Nepārtraukti uzlabojot sava uzņēmuma darba kvalitāti, Gundars jau skatās izsoļu dalībnieku virzienā - spriežot, ka nākotnē jādara viss, lai piesaistītu šo pircēju interesi, un viņi ādas pirms aizvešanas uz savu valsti vēlētos izģērēt "Nākotnes ādminī". "Pieņemsim, tā ir skandināvu izsole, kurā ādas uzpērk ukraiņi. Viņiem varētu būt visai izdevīgi tās pa ceļam, vedot no Skandināvijas uz Ukrainu, izģērēt Latvijā, jo mēs varam piedāvāt Eiropas kvalitāti par viņiem pieņemamām cenām. Un tas nav utopiski - jau šobrīd ir gadījumi, kad tuvāko valstu uzpircēji izvēlas ādas ģērēt Latvijā," spriež uzņēmuma vadītājs.

 

Biznesa sezonālais raksturs 

Vidēji mēnesī "Nākotnes ādminis", kurā nodarbināts 21 cilvēks, spēj apstrādāt ap 15 000 ādu. Taču biznesa mīnuss ir tā sezonālais raksturs: vasarā zvēru kažokam nav akota, - fermas ādas sāk piegādāt septembrī, kad arī sākas ļoti intensīvs darbs septiņu astoņu mēnešu garumā. "Skatoties uz priekšu, mēs redzam iespēju savu biznesu paplašināt tieši ar izsoļu dalībnieku ieinteresēšanu. Ja mums izdotos, piemēram, pavasarī iegūt pasūtījumu no kāda vērienīga izsoles uzpircēja, tad zinātu, ka darbs ir nodrošināts arī brīvajos vasaras mēnešos, un tas ļautu strādāt vēl stabilāk, uz to mēs ejam."

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs neslēpj, ka sezonalitātei līdzi var nākt arī citas nebūšanas, piemēram, šā gada siltais rudens, kad arī zvēru kažoku akots negatavojās. "Ja parasti oktobris un novembris mums ir pilnvērtīgs darba laiks, tad šogad strādājām tikai ar 20 procentu jaudu. Tā jau ir - zemniekiem laika apstākļu radītos zaudējumus valsts kompensē, bet citi biznesi, kas arī cieš zaudējumus, spiesti domāt un kalkulēt paši."

 

Kažoka karaliene - ūdele 

Gundars atceras, ka padomju laikos, kad arī Nākotnē darbojās ģērētava, te pārsvarā ģērēja aitādas un roņu ādas. "Mēs taču bijām plašās Krievzemes daļa, un tad te vēl apstrādāja aitādas no Kaukāza un roņādas, kas tika atvestas no Murmanskas. Protams, bija arī pašmājās audzētās ūdeles un truši."

Tagad situācija mainījusies. Latvijā fermas lielākoties audzē ūdeles, kas tad arī visvairāk tiek ģērētas "Nākotnes ādminī". Tās izkonkurē sudrablapsas un polārlapsas, jo ūdele ir gan sauszemes, gan ūdens dzīvnieks, un tālab tās āda ir izturīgāka pret mitrumu, kas nebūt nav mazsvarīgi mūsu klimatiskajos apstākļos. Arī siltuma īpašības šai ādai esot labākas, taču neapšaubāmi galvenos kritērijus diktē modes tendence - mainoties pieprasījumam, mainās arī piedāvājums.

09.JPG (25053 bytes)
Vienas ūdeļādas cena ir aptuveni 50 eiro, dienā caur strādnieku rokām iziet diezgan lielas vērtības, un tieši tāpēc šeit strādā tikai uzticami un pārbaudīti cilvēki, jo katra kļūme var maksāt ļoti dārgi

"Iedomājos sievieti, kas izvēlētos mūsu apstrādātās ādas savam kažokam un to, kādas varētu būt viņas prasības. Sapratu, ka ikviena vēlētos, lai viņas iegādātais kažoks būtu mīkstāks, vieglāks, spodrāks."

No kurmīša līdz sumbram

"Nākotnes ādmiņa" galvenie klienti neapšaubāmi ir lielās zvēraudzētavas, kas savu produkciju gatavo rūpnieciskai pārstrādei. Taču no 10 līdz 13 procentiem ģērējamo ādu ir mednieku piegādātas. Te jau izģērēto ādu aina ir gluži citāda, jo vairs nav dominantes. Kurš mednieks gan nevēlēsies padižoties ar sava loma izģērētu ādu - vai tas būtu bebrs, jenots, mežacūka, vilks vai kas cits, ko nomedī Latvijas mežos, vai arī tik eksotiski dzīvnieki: melnā pantera, žirafe, pat krokodils, ko ķērusi trāpīga lode Āfrikā vai citā eksotiskā zemē. "Šo gadu laikā ir piedzīvots tik daudz, ka, šķiet, maz ir tādu dzīvnieku, kas nebūtu nonākuši mūsu rokās. Esam ģērējuši no kurmīša līdz sumbram. Katram jau savs - viens izvēlas naudu ieguldīt ekskluzīvās automašīnās, īpašumos, bet cita kaislība un arī brīvo līdzekļu ieguldīšanas veids ir eksotiskas medības. Dodas uz Āfriku, nomedī kaut ko patiešām eksotisku un ved pie mums ģērēt," stāsta Gundars.

Ģērēta ir pat tīģera āda, lai gan šie dzīvnieki visā pasaulē ir aizsargājami un tos medīt aizliegts. Tomēr par šo gadījumu varot runāt skaļi. Tas bijis pirms vairākiem gadiem, kad Rīgā ieradusies Krievijas cirka trupa ar viesizrādēm. Tieši viesizrāžu laikā Rīgas cirkā nobeigusies PSRS nopelniem bagātā skatuves mākslinieka Bagdasarova 16 gadus dresētā tīģeriene. "Māksliniekam bija tik grūti šķirties no sava uzticamā drauga, ka viņš atrada Nākotnes ģērētājus un lūdza tīģera ādu izģērēt. Vēl tagad atceros emocionālo brīdi, kad viņš ieradās pēc ādas: sēž kabinetā, savas mīlules ādu rokās saņēmis, un raud...", par saskarsmi ar klientiem stāsta Gundars.

Izrādās, ka tas nebūt nav retums, kad saimnieki uzticamos draugus vēlas saglabāt savā tuvumā arī pēc nāves. Gundars teic, ka ne tik reti gadoties, ka, piemēram, mednieks vēlas, lai izģērē viņa uzticamā medību suņa ādu, lai to pēcāk noliktu kaut uz dīvāna viesistabā, tā sajūtot bijušā drauga klātbūtni.

 

Nākotnes vārds palīdz

Tam, ka uzņēmums atrodas nelielā Latvijas pagastā, esot vairāk ieguvumu nekā mīnusu. Gundars stāsta, ka Nākotnes vārds joprojām daudziem ir labi atmiņā kopš slavenā kolhoza laikiem un tāpēc klientiem neesot gari un plaši jāskaidro, kā "Nākotnes ādmini" atrast. "Mūsu pagasts uzņēmējam ir draudzīgs. Te ir laba infrastruktūra, pretimnākoša pašvaldība, un tāpēc mums atliek vien strādāt. Uzņēmumā nodarbināti tikai vietējie ļaudis, un šeit visi jūtas kā viena ģimene."

Olga Jurēvica

Autores foto

Veiksmes formula

Strādā ar cilvēkiem, kuriem var uzticēties

Ievēro patērētāju prasības un vēlmes, cenšoties tās izpildīt

Ievieš jaunas tehnoloģijas

Izpilda pasūtītāja īpašās vajadzības

Izejmateriāls ir dārgs, ar ādām apietas rūpīgi

Pārstrādā plašu sortimentu

Cenšas uzlabot kvalitāti

Meklē izdevību paplašināt noietu

Seko līdzi modes tendencēm

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas