Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.13 (69) 2007. gada 28. marts
            

Kas ir radošā industrija un cik tā aktuāla Latvijā

 

Augstu tehnoloģiju izmantošana ražošanā nav garantija produkta pieprasījumam un noietam tirgū. Globālajā ekonomikā ienācis jēdziens superradošais sektors. Attīstīto pasaules valstu valdības atbalsta radošās industrijas, zinot, ka labklājības līmenis augs vēl straujāk, cilvēkiem būs vairāk naudas tēriņiem un šī nauda ir jāpaņem. Kurš pirmais izdomās, kā to izdarīt - tas pelnīs visvairāk. Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova, stāstot par radošo ekonomiku un industrijām, uzsver: uzņēmējam ir svarīgi zināt savu piederību noteiktai industrijai, lai savu darbību salīdzinātu ar tiešajiem konkurentiem.

Latvijā bieži vien nesaredz atšķirību starp trim terminiem - nozare, industrija un sektors. T.Volkova seminārā medijiem min piemēru, kā presē vienlaikus bez izšķirības tiek runāts par cukura sektoru, cukura nozari un cukura industriju. Pareizi būtu to nominēt kā industriju, nu jau gan var teikt - bijušo. Iespējams, Latvijā precizitāte tiek ignorēta arī tulkojuma dēļ. Angļu valodā vārdiem sector; branch; industry katram ir sava atšķirīga nozīme. Taču runa, protams, nav tikai par vārdiem, bet par procesiem, kas šobrīd notiek pasaules saimniecībā.

 

Radošā pieeja pieaug

Radošuma izaugsmes tendences parāda ASV attīstība, kur pagājušā gadsimta sākumā zinātnieku un inženieru uz 100 000 iedzīvotājiem bija gandrīz piecas reizes vairāk nekā rakstnieku, mākslinieku un izpildītāju. Radošo industriju profesijas gadsimta gaitā ir progresējušas straujāk. Līdzīgi ir Eiropā. Aug arī zinātnieku un inženieru skaits, bet daudz straujāk attīstās radošo industriju pārstāvniecība.

Lūk, kā nodarbinātību strukturē amerikāņi, viņiem ir superradošie speciālisti, radošie profesionāļi, strādnieki (rūpniecībā, ražošanā), pakalpojumu sektorā un lauksaimniecībā nodarbinātie. No visiem apmēram trešā daļa nodarbināti profesijās, kur nepieciešama ļoti radoša pieeja.

Amerikāņi superradošajā sektorā iekļauj datorzinātņu un matemātikas profesijas, arhitektus un inženierus, dzīvās dabas, fizikālo zinātņu un sociālo zinātņu, izglītības, apmācību un bibliotēku pārstāvjus, māksliniekus, dizainerus, sportistus, žurnālistus un izklaides industrijā nodarbinātos.

Savukārt radošajos profesionāļos ieskaitīti uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu un finanšu operāciju speciālisti, juristi, veselības aprūpes un tehniskie darbinieki, mārketinga speciālisti.

 

Laikmeti kļūst īsāki

Pasaulē vismaz 40 miljoni mājaslapu raksta par radošo ekonomiku, stāsta T.Volkova.

Viena traktējuma šim terminam gan neesot, daži teorētiķi to saista tikai ar industrijas sektoru, citi plašāk.

Nomuras Pētniecības institūts Japānā, definējot četrus ekonomiskās aktivitātes laikmetus un ekonomikas (zemkopības - agrārā, ražošanas - industriālā, informācijas - zināšanu, jaunrades - radošā) norāda uz tendenci: katrs nākamais ekstensīvās attīstības posms kļūst īsāks, no tūkstošgadēm sarūkot līdz desmitgadēm. Tiek uzskatīts, ka 21.gadsimtā notika pāreja no informācijas sabiedrības uz jaunrades laiku. Valstis vairs nevar attīstīties, balstoties tikai uz ekstensīvo resursu iesaistīšanu tautsaimniecībā, secina somu pētnieki pēc informācijas tehnoloģiju 25 gadu perioda. Var sagaidīt, ka nākamais ekstensīvās attīstības posms varētu būt vien zibsnis, piemēram, 2,5 gadi. Tātad attīstība var būt tikai intensīva, kas prasa cilvēkresursu, dažādu ideju, radošuma attīstību.

Tas, kas uzņēmumiem bija piemērots pagājušajā gadsimtā, neder 21.gadsimtā. 20.gadsimtā visvairāk tika ražotas materiālās vērtības. Netiek apgalvots, ka ražošana neattīstīsies vispār. Taču īpatsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem nepieciešamo intelektuālo īpašumu.

 

Idejas pēļu gulta, zināšanu cietais matracis

Radošajā ekonomikā ir daudz lozungu. Viens no tiem - esi radošs vai miris. Dari kaut ko atšķirīgu, ko pasaule nav pieredzējusi. Pasaulē ir pagājis laiks, kad trūka preču, jaunās teorētiskās domas argumentiem piekrīt T.Volkova. Visi cīnās par saražotā noietu. Šajā konkurencē uzvarēs tas, kas spēs piedāvāt jaunus risinājumus un pārdos jaunas sajūtas, nevis tikai ražos preces.

Radošās industrijas pazīme ir radīt produktus ar augstu pievienotu vērtību. Apgrozījums uz vienu nodarbināto rāda darba ražīgumu. Ja "Gadino" rokassomiņa ar 39 dimantiem apdarē maksā 30 000 ASV dolāru, darba ražīguma rādītājs, protams, nesalīdzināmi paaugstinās, salīdzinot ar tradicionāliem izstrādājumiem.

Latvijā, kur ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nav liels (1,4 miljoni), nav pamata cerēt uz izaugsmi ekstensīvās ražošanas ceļā. Runā, ka tradicionāla domāšana pasaulē neizdzīvos, tad jau Latvijā - ne tik.

Vēl ir maldīgi uzskatīt, ka visi produkti, kas tiek ražoti, izmantojot augstās tehnoloģijas, ir ar augstu pievienoto vērtību. Taču, lai radītu pievienoto vērtību, nav obligāti jābūt bruņotam ar dārgām tehnoloģijām. Uzskatāms piemērs ir datorpele zelta apvalkā, kurā iestiprināti dimanti, tādējādi ļaujot pielikt tai cenu zīmi - 19 000 eiro.

Ne vienmēr pievienotās vērtības radīšanai nepieciešamas īpašas tehnoloģijas, idejai var pietikt ar roku darbu, vienkāršiem instrumentiem.

Ja ir jārada kaut kas jauns, kas pasaulē nav bijis, tad nevari domāt tradicionāli, uzsver T.Volkova. Taču, lai radītu kaut ko jaunu, ir jābūt uzkrātām zināšanām. Zināšanas pašas par sevi vērtību nerada, bet tikai tad, kad tās ir pielietojamas, liekot lietā idejas un izdomu. Jo tā radošāka, jo peļņa iespaidīgāka.

 

Vējš pūš no gudro bagāto zemēm

Radošo industriju teorija nāk no visām debespusēm - Lielbritānijas, Honkongas, Indijas. Lielbritānija ir sevi pozicionējusi kā "radošo laboratoriju" ar mērķi piesaistīt investīcijas, cilvēkus, kas radītu pievienoto vērtību. Valsts to atbalsta, jau skolā attīsta personības izpausmi. Lielbritānijā radošās industrijas ir visstraujāk augošās nozares. Britu padome norāda, ka pēc ekonomiskajiem rādītājiem tās jau apsteidz tradicionālās nozares lauksaimniecību un mašīnbūvi, turklāt radošās industrijas attīstās trīs reizes ātrāk nekā pārējās.

Tie, kas ir bijuši Londonā, sapratīs ka radošās industrijas uzburt šajā metropolē, protams, nav sarežģīti. Pilsēta tūristam piedāvā nekur citur pasaulē nesastopamas vēsturiskas vērtības, kas ir pazīstamas pasaules sabiedrībai no skolas sola - vai tas būtu Tauers, Holmsa muzejs, slūžu aizsprosti, Čērčila muzejs, divstāvu sarkanie autobusi, visi nosaukumi atrodami vēstures grāmatās vai literatūras klasikā. Briti nesēž uz "naftalīna vērtībām", paplašina piedāvājumu, kur atstāt naudu, piemēram uz panorāmas rata "Tūkstošgades acs" vai Tiso kundzes muzejā, kur iekārtojas arvien vairāk Holivudas "vaska zvaigžņu". Pievienotā vērtība ir jāsagatavo, kā tas, piemēram, pirms pāris gadiem bija ar Teita galerijas skandalozo ekspozīciju, kura intrigu izraisīja ar seksīgām bildītēm pasaules žurnālos un baznīcas aizrādījumiem par tām. Protams, ka pēc tāda PR jebkurš sevi cienošs tūrists ekspozīciju iekļāva pilsētas apskates maršrutā, lai milzīgas izstāžu zāles vidū uzmestu ziņkāru aci divām vientuļām cilvēklellēm gandrīz seksa pozā. 

 

Uzņēmēja vieta savā industrijā

Uzņēmumam ir svarīgi noteikt sava darbības virziena piederību noteiktai industrijai. Jo uzņēmumi nekonkurē nozaru plašajā un nenoteiktajā vidē, bet konkrētā industrijā. Tad var noteikt, vai esmu pārāks vai ne un arī izskaitļot un panākt konkurētspēju ilgtermiņā, skaidro T.Volkova. Piemēram, lai piena izstrādājumu ražotājs salīdzinātu sevi ar konkurentiem un viņu peļņas rādītājiem, ir jāmeklē konkurenti šajā industrijā, nevis visā pārstrādes rūpniecībā. Nozari veido sektori, un tie savukārt sastāv no vairākām industrijām. Pārtikas sektors - no piena industrijas, zivju pārstrādes u.c. Industrijas definē kā kopumu, kas rada un piedāvā tirgū produktu (pakalpojumu) patērētāja pamatvajadzību apmierināšanai. Piemēram, reklāmas industrija piedāvā patērētāju vajadzību apmierināšanu pēc reklāmas. Mūzikas industrija - vajadzību pēc mūzikas, banku industrija - pēc banku pakalpojumiem. Uzskatāmības labad virknē piemēra pēc var nosaukt arhitektūras, amatniecības, filmu un video industriju, programmatūras, izglītības, sporta, dizaina industriju utt. Industrijas arī nepārtraukti mainās atbilstīgi tam, kā mainās patērētāja pamatvajadzības. Industrijas, kas bija pagājušajā gadsimtā, vairs nav aktuālas. Tām ir dzīves cikls, kas ļoti strauji sarūk. Industrijas arī modificējas un saplūst, kā, piemēram, biomedicīna.

 

Radošumu arī var saskaitīt

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) klasifikators domāts makroekonomiskai tautsaimniecības attīstības analīzei, skaidro T.Volkova. Taču statistika nozaru griezumā nerāda patieso ainu. Nobīde rodas tālab, ka uzņēmumi darbojas dažādās industrijās. Jo, piemēram, SIA X varētu darboties gan amatniecības industrijā, gan mūzikas un reklāmas industrijā. Katrai ir savi peļņas rādītāji. Statistika, ja uzņēmumi darbojas dažādās industrijās, uzskaita dominējošo, kurā ir lielākais apgrozījums. Tāpēc arī nevarot precīzi noteikt radošo industriju devumu iekšzemes kopproduktā (IKP). Kā piemēru ekonomiste min Nacionālo attīstības plānu (NAP), kurā iekļauts skaidrojums: "Radošās industrijas veido uzņēmumi, kuru darbība balstās uz indivīda radošo darbību, prasmēm un talantu un kuriem, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba vietas." T.Volkova lēš, ka Latvijas radošās industrijas uzskaitītais devums (5-6% no IKP) īstenībā ir ievērojami lielāks.

Latvijā tautsaimniecības izaugsmi nodrošinās tieši radošo industriju attīstība, piesaka T.Volkova. Kā tas varētu izskatīties? Piemēram, filmu industrija. Ap to kārtojas apkalpojošās industrijas. Jo nepieciešams gatavot aktierus, stilistus, apgaismošanas speciālistus u.c. Visas industrijas kopā veidotu biznesa klāsterus jeb pudurus. Vai arī, ja reiz Latvijā dzīvo "tauta, kas dzied" un pie mums brauc mācīties citu zemju mūziķi, var domāt, ka, kopjot mūzikas industriju, arī apkārt tai veidosies klāsteris. Vai mēs varam noteikt, kāda kopējā pievienotā vērtība tiek radīta Latvijas mūzikas industrijā? Nē.

Latvijai nav lielu izredžu izrauties ar masveida patēriņa preču ražošanu, pasaulē ir daudz citu vietu, kur izmaksas var samazināt. Skandināvu pētnieki jau ir pateikuši priekšā, ka viņu valstu un arī Baltijas valstu nākotnes lielākais izaicinājums ir radošās industrijas.Arī demogrāfiskā situācija Latvijā liek saspringt priekšdienām, šajā mācību gadā augstskolās studijas sāka 38 000, bet 1.klasē iestājās 17 000 bērni.

 

Negulēt uz vakar veiksmīgā biznesa lauriem

Pirms 100 gadiem veiksmīga produkta radītājs varēja šķīt laurus, pelnīt dividendes un 5-10 gadus baudīt dzīvi. Mūsdienās pēc tikko iemiesotas idejas jāmeklē nākamā. Pasaulē nav problēmu jūsu ideju "aizņemties" un izgatavot tādu pašu "Šveices pulksteni", tāda paša dizaina krēslu, kādu jūs pēc ilga darba esat palaidis ražošanā. Imitācija un ekonomiskā spiegošana ir dzinulis, un idejas pasaulē izplatās acumirklī.

Ekonomikas likums nosaka: sasniedzot noteiktu labklājības līmeni, pakalpojumu apjoms pieaug straujāk nekā ražošana. Šķiet, jāapzinās arī tas, ka tēriņu iespējas visiem nebūs vienādas.

Latvijā pirms pāris gadiem iznāca ekonomikas tendenču pētnieka Džeremija Rifkina grāmata "Jaunās ekonomika laikmets" ("The Age of Access"), kurā raksturota arī produktu dinamika mūsdienu pasaulē, kurā patērētājiem "tik tikko atliek laika tam, lai iepazītos ar jauno tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu, kad tirgū jau parādās tā uzlabotais variants". Autors klāstījis arī par izklaides industriju: "Kultūras industrija - nozare, kam šādu nosaukumu 20.gadsimta 30.gados piešķīra vācu sociologi Teodors Adorno un Makss Horkheimers, - ir ātri augošs globālās ekonomikas sektors. Filmas, radio, televīzija, mūzikas ierakstu industrija, globālais tūrisms, tirdzniecības centri, izklaides centri, tematiskās pilsētas, tematiskie parki, mode, kulinārija, profesionālais sports un spēles, azartspēles, veselības aprūpe un kibertelpas simulētās pasaules un virtuālā realitāte ir sfēras, kas būs visienesīgākās komercijas nozares piekļuves laikmetā."

Grāmata ASV izdota 2000.gadā. Teorijas tomēr pasaulē izplatās gausāk nekā idejas, ko var materializēt produktā un naudā.

 

Lidija Dārziņa, "KV"

 

Uzziņai

Kas ir radošums

Spēja analizēt un spriest

Pašpietiekamība

Konceptuālā domāšana

Estētiskums

Spēja riskēt

Ja ir ideja - nepadoties

Avots: Banku augstskola

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas