Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.48 (104) 2007. gada 28. novembris
            

Par grāmatvedību un nodokļiem administratīvajās lietās

 

Jevgenijs Ostaškovs, sertificēts nodokļu konsultants, SIA "Kodoliņš, Ostaškovs un partneri" līdzīpašnieks

 

06.JPG (10423 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Administratīvajās lietās, kurās skatīti nodokļu maksātāju strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par papildus nomaksai budžetā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kā arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN), parasti ir atsauces uz likuma "Par grāmatvedību" 2. un 7.panta pārkāpumiem. Abi šie likuma panti tiek izmantoti, lai pamatotu VID papildus veiktos nodokļu uzrēķinus.

Kurš likums galvenais?

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 2.panta trešajā daļā noteikts, ka konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu. Tas attiecas arī uz VID aprēķinātiem nodokļiem saistībā ar nodokļu pārkāpumiem, kas šā likuma 1.panta 21.punkta izpratnē ir nodarījumi (darbība vai bezdarbība), kuru dēļ tiek pārkāptas konkrēto nodokļu likumu un Eiropas Savienības (ES) tiesību normas, par ko ir paredzēta atbildība. Atbilstoši nodokļu "jumta likuma" normām VID nodokļu uzrēķini būtu pamatojami tikai un vienīgi ar nodokļus regulējošo normatīvo aktu normām. Šis princips attiecas uz jebkurām speciālām tiesību normām, kas attiecīgajā sfērā regulē "spēles noteikumus".

Kāpēc VID amatpersonas savos lēmumos un administratīvās tiesas savos spriedumos nodokļu lietās atsaucas uz grāmatvedības likuma normām? Varbūt tās tiek atzītas par vispārējām tiesību aktu normām, kuru principus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 15.panta piekto daļu piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē speciālās likumu normas vai arī lai interpretētu normatīvos aktus?

Šāds jautājuma formulējums, protams, ir nevietā. Gan nodokļu likumi, gan likums "Par grāmatvedību" ir speciālie likumi, un tiem ir vienāds juridiskais spēks. Tad varbūt likums "Par grāmatvedību" tiek pielīdzināts nodokļu likumiem? Pat tādā gadījumā piemēro jaunākos ārējos normatīvos aktus, kādi ir konkrēto nodokļu likumi. Tad tomēr - kāpēc likuma "Par grāmatvedību" 2. un 7.panta normas VID lēmumos un tiesu spriedumos nodokļu lietās jau ir kļuvušas par fetišu? Mēģināsim to noskaidrot - kaut vai versiju līmenī.

Likuma "Par grāmatvedību" 2.pantā noteikts, kas ir saistošs šā likuma 1.pantā nosauktajām personām:

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk - saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Kopš 1992.gada, kad likums "Par grāmatvedību" tika izsludināts, šajā pantā ir veikti vairāki redakcionāli grozījumi. Taču tā saturiskā jēga nav mainījusies. Un nevar jau arī mainīties, jo runa ir par grāmatvedības uzdevumiem un ar tiem saistītiem kanoniem, kuru skaidrojumus dažādās izklāsta variācijās var atrast jebkuros grāmatvedības mācību līdzekļos gan pirms, gan pēc šā likuma spēkā stāšanās, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) mācību kursu materiālos. Daudzas šīs starptautiskās organizācijas kursos iegūtās atziņas neatgriezeniski ir nogulsnējušās manā apziņā, tajā skaitā arī nodokļu jautājumos saistībā ar grāmatvedības lietām. Pie tām un pie attiecīgo jautājumu vadlīnijām OECD materiālos (OECD - Accouting for tax administrators. The OECD Tax Training Center Copenhagen 8-12 February 1993) pieturēšos arī turpmāk.

 

Kāds ir galvenais grāmatvedības uzdevums?

Aplams ir viedoklis, ka grāmatvedības pamatuzdevums ir apmierināt informācijas lietotāju nodokļu aprēķināšanas vajadzības. Protams, arī šo informāciju sniedz grāmatvedība, taču visvairāk tā ir vajadzīga uzņēmuma vadībai un ar to saistītajām personām. Informāciju vadībai (iekšējiem lemtspējīgajiem lietotājiem) nodrošina tā dēvētās vadības grāmatvedības operatīvās atskaites. Savukārt akcionāru galvenais interešu objekts ir finanšu grāmatvedības rezultāti, kas atspoguļoti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un citos gada pārskata pielikumos. Šo informāciju, kas ir pieejama arī plašākai sabiedrībai, izmanto kreditori un citi ārējie lietotāji, tajā skaitā VID.

Kā darījumi tiek atspoguļoti galvenajā grāmatvedības informācijas nesējā - bilancē? Vienkāršākas izpratnes labad ilustrācijai izmantosim primitīvus, gluži vienkāršus, nosacītus piemērus, ietērpjot tos pastāstā par SIA "Pirmais klucis" saimnieciskajiem darījumiem. "Kluča" grāmatvedības informācija mums būs vajadzīga arī turpmāk citu jautājumu ilustrācijai.

 

Piemērs.

Volerjanis 2005.gada nogalē nejauši satika kādreizējo kaimiņu Ašo, kurš palepojās ar saviem biznesa sasniegumiem. Viņa uzņēmums iepērkot preci no SIA "Mucis", kura to lēti pārdodot lielos apjomos. Ašais šīm precēm esot atradis izdevīgu noietu aiz Latvijas austrumu robežas un gadu noslēgšot ar negaidīti labu peļņu. Ašajam nebūtu nekas pretim, ja Volerjanis arī iesaistītos šajā pirkšanas un pārdošanas biznesā un nopelnītu, jo Ašais visu "Muča" piedāvāto preci pagaidām nevarot nopirkt - nopelnītā nauda steidzīgi esot jāiegulda citā, vēl izdevīgākā darījumā. Protams, par šo "savešanu" Ašais jau nu kādu procentiņu vēlāk no Volerjaņa nopelnītā arī gribētu, bet neko dižu. Ja Volerjanim neesot naudas pirmās preču partijas pirkumam, viņš varot vienā bankā sarunāt kredītu, protams, ja Volerjanim ir ko ieķīlāt galvojumam savas firmas aizņēmumam.

Priekšlikums ir vilinošs, un Volerjanis decembrī reģistrē firmu "Pirmais klucis" (turpmāk tekstā - "Klucis"), ieguldot starta kapitālā Ls 10 000 no saviem uzkrājumiem.

1. Bilances dati uz 01.01.2006.

Nauda 10 000

Kapitāls 10 000

Aktīvs 10 000

Pasīvs 10 000

SIA "Mucis" piedāvā katru mēnesi preci par 200 000 un vairāk, plus PVN.

Janvārī Volerjanis galvo ar savu nekustamo īpašumu, un kredītiestāde "Klucim" izsniedz aizdevumu Ls 240 000.

2. Bilances dati uz 01.02.2006.

Nauda 250 000

Kapitāls 10 000

Kreditori 240 000

Aktīvs 250 000

Pasīvs 250 000

Februārī "Klucis" nopērk no "Muča" preces par Ls 200 000 plus PVN Ls 36 000.

3. Bilances dati uz 01.03.2006.

Nauda 14 000

Kapitāls 10 000

Preces 200 000

Debitori (PVN

priekšnodoklis) 36 000

Kreditori 240 000

Aktīvs 250 000

Pasīvs 250 000

Martā "Klucis" visas iepirktās preces pārdod eksportā par Ls 250 000.

4. Bilances dati uz 01.03.2006.

Nauda 264 000

Kapitāls 10 000

Preces

Debitori (PVN

priekšnodoklis) 36 000

Kreditori 240 000

Peļņa 50 000

Aktīvs 300 000

Pasīvs 300 000

Aprīlī "Klucis" nopērk no "Muča" preces par Ls 200 000 plus PVN Ls 36 000 un pārdod eksportā par Ls 250 000.

5. Bilances dati uz 01.04.2006.

Nauda 278 000

Kapitāls 10 000

Preces

Debitori (PVN

priekšnodoklis) 72 000

Kreditori 240 000

Peļņa 100 000

Aktīvs 350 000

Pasīvs 350 000

Maijs, jūnijs - "Klucis" nopērk no "Muča" preces kopsummā par Ls 600 000 plus PVN Ls 108 000 un pārdod eksportā par Ls 750 000.

6. Bilances dati uz 01.07.2006.

Nauda 320 000

Kapitāls 10 000

Preces

Debitori (PVN

priekšnodoklis) 180 000

Kreditori 240 000

Peļņa 250 000

Aktīvs 500 000

Pasīvs 500 000

Gada otrajā pusē SIA "Mucis" vairs nav ko pārdot un vispār "Mucis" ir kaut kur pazudis. Darījumi "Klucim" vairs tik raiti, tik lielos apjomos un ienesīgi nevedas.

Tomēr līdz decembrim ir iegādātas preces par Ls 300 000 plus PVN Ls 54 000 un pārdotas tepat Latvijā par Ls 350 000 plus PVN Ls 63 000.

7. Bilances dati uz 01.11.2006.

Nauda 379 000

Kapitāls 10 000

Preces

Debitori (PVN

priekšnodoklis) 171 000

Kreditori 240 000

Peļņa 300 000

Aktīvs 550 000

Pasīvs 550 000

Decembrī "Klucis" atmaksā bankai parādu Ls 240 000 un procentus Ls 25 000. Ir bijuši citi saimnieciskās darbības izdevumi par Ls 10 000 plus PVN Ls 1800, kā arī izdevumi Ls 2200, ko nevar saistīt ar saimniecisko darbību. Ir samaksāts izsniegtais rēķins par precēm Ls 40 000.

8. "Kluča" 2006.gada pārskata bilance uz 01.01.2007.

Nauda 60 000

Kapitāls 10 000

Preces krājumos 40 000

Debitori (PVN

priekšnodoklis) 172 800

Peļņa 262 800

Aktīvs 272 800

Pasīvs 272 800

 

Ko rāda bilance un divkāršais ieraksts?

Ko mēs redzam no šiem piemēriem? Divdaļīgā tabulā - bilancē (itāliski - Bilancia, latīniski bi (divi) + lanx (svaru kauss)) - pēc katras saimnieciskās operācijas kaut kas izmainās. Var izmainīties tikai aktīvi kreisajā pusē jeb uzņēmuma valdījumā esošo līdzekļu sadalījums. Tā tas ir noticis februārī. Var izmainīties arī tikai pasīvu, līdzekļu avotu sadalījums labajā pusē, kā nav mūsu piemēros. Taču jebkurā gadījumā izmaiņām aktīvu vērtības kopsummā atbilst līdzvērtīgas izmaiņas pasīvos un otrādi. Bilancē vienmēr saglabājas līdzsvars starp abiem svaru kausiem. Arī grāmatveži, tāpat kā tiesa, par savu dievieti var dēvēt Temīdu. Tikai grāmatvežu svaru kausi dievietes rokās vienmēr un pie jebkuriem apstākļiem būs līdzsvarā. Tie ir patiesības svari. Un nevienam nav pa spēkam šo līdzsvaru izjaukt - ne VID ar saviem lēmumiem, ne tiesai.

Teorētiski būtu iespējams stādīt bilanci pēc katras saimnieciskās operācijas un tā kā fotogrāfija atspoguļotu uzņēmuma finansiālo stāvokli uz katru konkrēto mirkli, kad tiktu nospiests šis biznesa fotoaparāta slēdzis. Taču tas nav reāli. Tāpēc saimnieciskās operācijas tieši bilancē netiek ierakstītas. Tā tiek veidota pēc ekonomiskās jēgas apvienotu kontu kopsavilkumu datiem no ierakstiem grāmatvedības reģistros. Proti, katrs saimnieciskais darījums vispirms tiek ierakstīts grāmatvedības reģistros, turklāt ar īpašu paņēmienu - divkāršo ierakstu.

No tiem, kas neizprot šā ieraksta jēgu, nākas dzirdēt, ka divkāršais (dubultais) ieraksts nozīmējot dubulto grāmatvedību. Un tādiem cilvēkiem ir liels pārsteigums, kad rodas atklāsme, ka patiesībā šā ieraksta princips dubulto grāmatvedību ierobežo.

Lai cik tas dīvaini šķistu, ir nācies saskarties arī ar daudziem grāmatvežiem, kuru priekšstati par divkāršo grāmatojumu aprobežojas tā tehniskās izpildes postulātu līmenī. Taču grāmatvežiem nav piešķirta indulgence lemt un spriest par veikto divkāršo ierakstu atbilstību grāmatvedības likumam tādā aspektā, kā to dara VID darbinieki un tiesneši. Grāmatvežu darbam pilnīgi pietiek ar priekšrakstiem, ka divkāršais ieraksts ir jebkuras grāmatvedības operācijas ierakstīšana grāmatvedības reģistros viena konta debetā un otra konta kredītā par vienu un to pašu summu. Galvenais grāmatvedis zina, ka, kaut ko neiegrāmatojot, viņam nebūs iespējams sastādīt bilanci, kura atspoguļo patiesos komersanta saimnieciskās darbības rezultātus. Bilances patiesība izpaudīsies informācijā, ka dati tajā ir apšaubāmi un vērtējami kritiski. Grāmatvedības jautājumos kvalificēta persona to uzreiz jutīs, pratīs norādīt uz šādu datu apjomu un to rašanās iemesliem.

 

Kas kuram ir jāzina?

Protams, tiesneša grāmatvedības izpratnei nav jābūt tik dziļai, kā ir grāmatvedim, tāpat kā pēdējam nav vajadzības pārzināt tiesību jautājumus jurista (nerunājot nemaz par tiesnesi) līmenī. Taču, ja grāmatvedim divkāršā ieraksta dziļākas jēgas izpratne tikai paplašina viņa jau esošās profesionālās kompetences līmeni, tad tiesnesim, pat nezinot daudzas citas grāmatvedības nianses un tehniskās lietas, divkāršā ieraksta jēgas izpratne ļauj saprast tos grāmatvedības principus, kas ir pamatā divkāršā ieraksta grāmatvedībai, un tādējādi izvairīties no aplamībām spriedumos.

Kā jau minējām, saimnieciskais darījums skar un vienlaikus maina divas bilances pozīcijas. Šīs izmaiņas vispirms ir jāuztver ar katra saimnieciskā darījuma iereģistrēšanu grāmatvedības reģistros divās pozīcijās jeb divos grāmatvedības kontos to pretējās pusēs (katram kontam ir divas puses - pēc tradīcijas vienu dēvē par debetu, otru par kredītu). Tādējādi jebkuras izmaiņas viena konta debetā radīs tādas pašas izmaiņas otra konta kredītā un otrādi.

Ielūkosimies "Kluča" bilancē no divkāršā ieraksta pozīcijām.

Ja, piemēram, "Klucis" saņemto aizdevumu (2) neiegrāmatos reģistrā - konts "naudas līdzekļi" - debets 240 000 un konts "kreditori" - kredīts 240 000, tad bilance paliks iepriekšējā (1). Ja par preču iegādi būs samaksāts (3) - konts "naudas līdzekļi" kredīts 236 000 un šī summa nebūs ierakstīta cita konta debetā, inventarizācijas rezultātā kasē tiks konstatēts iztrūkums. Gada pārskata bilancē parādīsies nereāli zaudējumi, un līdzsvarotie patiesības svaru kausi būs neadekvāti viegli. Par precēm samaksātajam bija jāatspoguļo tikai pārmaiņas bilances aktīvos.

 

Pirmie secinājumi

Likuma "Par grāmatvedību" 2.pants (otrais teikums) de iure liedz neatspoguļot grāmatvedībā saimnieciskos darījumus, kas izraisa pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Savukārt divkāršais grāmatvedības ieraksts nodrošina šo likuma prasības izpildi de facto un neļauj atstāt uzņēmuma reģistros neiegrāmatotus saimnieciskus darījumus.

Turpinājumā sekosim, vai mūsu secinātais saskan ar zvērinātā revidenta ziņojumu par "Kluča" bilances datiem un ar VID secinājumiem. Aplūkosim tiesu motivāciju dažos konkrētos tiesu spriedumos nodokļu lietās.

(Turpmāk vēl)

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas