"KV" arī vēlējās lasītājiem pastāstīt, kā pašreiz klājas
cilvēkiem, kuri ir dalījušies ar mums savās pārdomās par
uzņēmējdarbības vidi, par sava biznesa problēmām, par iecerēm un
apņemšanos. Tāpēc "Biznesa kāpņu" varoņus lūdzām atbildēt uz
dažiem jautājumiem.
1. Ja turpināt darboties sākotnējā biznesā,
kādus pozitīvus pavērsienus esat spējis nodrošināt ar labu ideju,
varbūt uzņemoties risku, vai arī paplašinot (samazinot) sava
uzņēmuma darbības veidus?
2. Valsts ir solījusi pretimnākšanu mazajiem
un vidējiem uzņēmumiem. Vai, Jūsuprāt, tāda līdz šim ir bijusi?
Vai nākamajam gadam solītā valsts atbalsta politika attieksies uz
Jūsu uzņēmumu un darbu?
3. Iepriekšējos gados uzņēmēji cēla trauksmi
par darbaspēka trūkumu, vienlaikus - par darba ņēmēju pārmērīgām
darba samaksas prasībām. Vai pašreiz situācija šajā ziņā
(pieaugot bezdarbam) ir kļuvusi labvēlīgāka?
4. Kā Jūs ietekmē finanšu krīze, kredītu
nepieejamība un prognozes, ka nākamais - 2009. - gads būs vēl
grūtāks un plānāks? Kādas ir Jūsu domas un rīcība šādā
situācijā?
5. Ko Jūs ieteiktu Latvijas jaunās nodokļu
politikas izstrādātājiem un nodokļu administrētājiem?
6. Vai Latvija ir pilnā mērā izmantojusi
priekšrocības, kas pavērās, iestājoties Eiropas Savienībā?
"Šajā valstī katram pašam ir jācīnās par
savu vietu zem saules"
Endijs Bērziņš, SIA "Vēl vairāk saules"
līdzīpašnieks ("KV" Nr.3(3), 30.11.2005.)
1. Kopš 2005.gada rudens
esam atvēruši vēl divus restorānus - tagad SIA "Vēl vairāk
saules" tīklā ir seši restorāni. Par lielāko sasniegumu uzskatu
to, ka iekšējai lietošanai mūsu restorānos vairs neiepērkam
Itālijā ražotus makaronus un ravioli. Bijām Itālijā,
iemācījāmies, kā to dara, un tagad mums pašiem ir sava neliela
ražotne, kurā šos produktus ļoti kvalitatīvi gatavojam no
vietējām izejvielām.
2. No valsts neko neceru, savā biznesā
paļaujamies tikai uz pašu spēkiem. Jā, nākamgad samazinās peļņas
nodokli. Bet tādiem maziem uzņēmumiem kā mums peļņas vairs nebūs.
To vajadzēja darīt vismaz pirms diviem gadiem. Tagad iznāk tāda
valsts palīdzība pēdiņās. Protams, ir lielie uzņēmumi,
kā "Latvijas Gāze", "Latvenergo", kas strādās ar pamatīgu peļņu,
un viņi tiešām saņems ļoti ievērojamu valsts pretimnākšanu un būs
ieguvēji.
3. Tagad ir ļoti, ļoti daudz darbaspēka. Kā
uzņēmējs varu pateikties valdībai, ka tā ir novedusi mūs līdz
šādam stāvoklim. Bet pavāru izvēle tagad ir patiešām nebijusi.
Piemēram, internetā kā darba meklētājs sevi pieteicis pavārs, un
redzu, ka viņa sludinājumu aplūkojuši no trim līdz sešiem
interesentiem. Toties ir četri sludinājumi, kuros meklē pavāru,
un tos aplūkojuši no 800 līdz 1000 cilvēkiem. Tas liek domāt, ka
bezdarba situācija valstī tiek krāsota pārāk rožainos toņos un tā
īstenībā ir drūmāka, nekā mums stāsta.
4. Kopš uzņēmuma dibināšanas esam ļoti
kārtīgi maksājuši visus kredītus, nav bijis neviena kavējuma, un
uzskatu, ka bankas, piemēram, ar šiem darījumiem ir ļoti labi
nopelnījušas. Bet tagad, kad mums vajadzēja aizdevumu attīstībai,
lai varētu atvērt vēl vienu restorānu, mūsu ilggadējais partneris
- banka - izvirzīja tādus nosacījumus, kas mums galīgi nav
pieņemami un izpildāmi. Iznāk tā, ka uz banku nodrošinājumam
jānes gandrīz vai zelta stieņi. Tādēļ šo jauno projektu bijām
spiesti atcelt. Pašlaik klājas ļoti, ļoti grūti, bet izputēšana
gan nedraud.
5. Tagadējais noskaņojums ir tāds - no visām
grūtībām ir jāizvelkas pašiem, ar valsts
palīdzību nerēķinoties. Jā, uzņēmējiem vajadzēja samazināt
sociālā nodokļa slogu tūlīt un tagad, bet to neviens nedara!
Patiešām skumīgi tas ir tādēļ, ka valstij pārskaitām tik lielu
pievienotās vērtības nodokli un sociālos maksājumus, bet, kad
klājas grūti, pretī nesaņemam neko. Par nožēlu, likumi tiek
rakstīti lielajiem uzņēmumiem.
6. Priekšrocību izmantošana ir katra paša
ziņā. Mums ir tāda valdība, kādu esam pelnījuši. Šajā valstī
katram pašam ir jācīnās par savu vietu zem saules.
"Māju remontu apjoms sašaurināsies"
Ģirts Beikmanis, SIA "CDzP" valdes
priekšsēdētājs ("KV" Nr.5(11), 01.02.2006.)
1. Turpinu darbu namu
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas biznesā. Uzņēmums ir
paplašinājis savu pamatdarbību Cēsīs un Siguldā. Šajos gados esam
uzņēmušies risku pārvaldīt arī vairākus tā dēvētos jaunos
projektus. Tā ir kolosāla pieredze, jo darboties šai tirgus
segmentā šodienas ekonomiskajā situācijā brīžiem ir diezgan
ekstremāli. Uzņēmuma sniegto pakalpojumu klāsts un kvalitāte ir
ievērojami augusi, bet tas nevienā mirklī nav devis iespēju
atelpai, jo klientu vēlmes pieaug daudz dinamiskāk. Gribu
atzīmēt, ka, lai gan namu pārvaldīšanu vēl joprojām Latvijā grūti
nosaukt par biznesu, tomēr daudz pozitīvu vēsmu ir arī nozares
sakārtošanā.
2. Šobrīd uzņemties atbildību, vadību un
risku Latvijā pēc būtības jau ir bīstami, tātad būt uzņēmējam ir
drīzāk saprast, ka nevis būs valsts atbalsts, bet pastāv draudi,
ka centīsies atņemt pēdējo kumosu.
Ja jāatbild tieši, tad droši var teikt, ka uzņēmums nekādu
īpašo atbalstu no valsts nav ne jutis, ne guvis. Turklāt
izskatās, ka uzņēmuma pamatdarbībā nākamgad arī negūs. Kaut gan -
tā gluži nav. Tagad visiem grūti, bet jāatzīst, ka valsts ir
radījusi vidi, kurā ir iespējams ilgtermiņā strādāt un arī
nedaudz nopelnīt. Valdība ir atvērta un gatava runāt par nozares
problēmām, gatava pieņemt konstruktīvus priekšlikumus un strādāt
to ieviešanā. Valdība strādā namu pārvaldīšanas vides
pilnveidošanā - normatīvo aktu sakārtošanā un arī nozares
atbalsta programmu izveidē. Es uzskatu, ka uzņēmējiem pašiem ar
argumentēti pamatotiem priekšlikumiem jārosina diskusija ar
valsti, nevis jāsūdzas, ka viss ir slikti. Ja viņus nedzird - tad
jādomā, kāpēc.
3. Nedaudz labvēlīgāka ir, jo nu lielākai
daļai darbinieku varam maksāt par padarīto, nevis par to, ka viņi
ierodas darbā. Bet pamatproblēma paliek: virknē profesiju trūkst
speciālistu, kas būtu spējīgi kvalitatīvi un godprātīgi strādāt.
Atalgojumā un darba apstākļu ziņā arī bieži nespējam konkurēt ar
radniecīgu profesiju un citu valstu darba piedāvājumiem. Klientu
vēlmes pieaug, bet kopējā maksātspēja ne. Tas rada papildu
spriedzi un ietekmē darba vidi.
4. Ja mūsu uzņēmuma klientu loks ir aptuveni
5000 mājsaimniecību, kuras lielākoties ir skārusi šī finanšu
krīze, tad, protams, tas vistiešāk ietekmē arī uzņēmuma darbību.
Uzņēmuma pamatdarbība - namu pārvaldīšana - paliks, varbūt vairāk
būs jāstrādā ar parādniekiem, bet māju remontu apjoms
sašaurināsies. Jau pašlaik samazinās naudas plūsma. Nākotnē uz
katra atsevišķā klienta (ģimenes) ieņēmumu samazinājuma rēķina
samazināsies arī māju kopējā maksātspēja. Mājas nevarēs atļauties
kvalitatīvus remontdarbus, viss būs uz izdzīvošanas,
pielāpīšanas robežas. Tātad samazināsies plānoto remontu
īpatsvars, kas, no vienas puses, liks uzņēmumam samazināt
darbinieku skaitu, bet, no otras puses, šī situācija ilgtermiņā
var atstāt dziļas pēdas mājokļa tehniskajā stāvoklī, tā
kalpošanas mūžā.
5. Piedaloties konkursos, bieži rodas
pārdomas, kā ar tik zemām izmaksām citi uzņēmēji var šo darbu
veikt, kur var dabūt tik lētu, kvalificētu darbaspēku? Tā mēs
bieži paliekam zaudētāji. Kāds droši teiks - tādi laiki, ka visi
dempingo, bet vai tiešām? No otras puses, dzirdam šo
uzņēmumu darbiniekus runājam, ka viņiem salīdzinoši maz maksājot.
Kā tas iespējams?
Lai paliek pārdomas, minēšu divus priekšlikumus. Pirmkārt,
namu pārvaldītāju uzkrātos līdzekļus māju remontiem (dzīvokļu
īpašnieku iemaksas) neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli, jo tie
nav pārvaldnieka līdzekļi, kur nu vēl peļņa. Otrkārt, arī namu
pārvaldīšanu aplikt ar PVN pazemināto likmi (kā komunālos
pakalpojumus).
6. Domāju, ka vienmēr varēs pateikt nē, ka
visas iespējas nav pilnā mērā izmantotas. Tā tas ir arī namu
pārvaldīšanas nozarē. Noteikti, ka varēja jau sen izstrādāt
noteikumus, kā daudzdzīvokļu mājām saņemt Eiropas struktūrfondu
līdzekļus. Pieļauju, ka mājokļu energoefektivitātes pasākumu
atbalsta apjoms varēja būt daudz lielāks. Bet, ja man jāatbild uz
jautājumu - vai es pats kā uzņēmējs esmu izmantojis visas man
dotās iespējas, tad atbilde būs - noteikti, ka nē. Kur meklējami
iemesli: vai pārāk maz bija informācijas, vai pārāk maz atbalsta
dokumentu sagatavošanā, vai pārāk maz paša vēlmes, zināšanu un
laika ar to nodarboties - laikam no visa pa druskai.
"Personāla motivācijas sistēmu nevis
sašaurināt, bet gan izvērst"
Nataļja Sterhova, SIA "SunGate" valdes
priekšsēdētāja ("KV" Nr.7(13), 15.02.2006.)
1. Mūsu uzņēmums -
starptautiska transporta un ekspedīcijas kompānija - turpina
strādāt plānveidīgas izaugsmes un attīstības virzienā. Par vienu
no biznesa paplašināšanas un tālākvirzības ceļiem uzskatām jaunu
tirgu apgūšanu. Saviem partneriem un klientiem piedāvājam augstas
kvalitātes pakalpojumus gan jau apgūtās transporta shēmās, gan
izstrādājam jaunus maršrutus, kā arī optimizējam jau esošās
loģistikas ķēdes. Pastāvīgā tehnisko iespēju, plānošanas procesa
pilnveidošana un personāla kvalifikācijas paaugstināšana ir
veltīta vienam mērķim - nodrošināt mūsu klientiem arvien
pilnīgākus un izdevīgākus kravu transporta risinājumus.
2. Pēdējā laikā vērojama pozitīva tendence
valsts struktūru un transporta un loģistikas uzņēmumu sadarbībā.
Arvien vairāk notiek dažādi pasākumi un darba grupu sanāksmes,
kurās valsts iestāžu pārstāvji un uzņēmēji atrod kopīgu viedokli
gan tranzīta nozares problēmas apzināšanā, gan to risināšanā. Mēs
sajūtam arvien lielāku valsts atbalstu kā izstrādātajās normatīvo
dokumentu normās, tā eksporta tirgu apgūšanā. Šai virzībai ir
liela perspektīva - mēs taču kopīgi gādājam par valsts ekonomiskā
potenciāla stiprināšanu.
3. Uzņēmums darbojas 16 gadus, un šajā laikā
mums ir izveidojies stabils kolektīvs, kurā strādā savā nozarē
patiešām profesionāli speciālisti. Lielu uzmanību pievēršam
strādājošo sociālajām garantijām, viņu kvalifikācijas celšanai,
pie mums darbojas personāla motivācijas sistēma. Uzskatu, ka
ekonomiskās krīzes apstākļos ir nepieciešams saglabāt pozitīvu
attieksmi pret darbiniekiem. Tagad ir svarīgi personāla
motivācijas sistēmu nevis sašaurināt, bet gan izvērst. Darba
tirgus paplašināšanās dod iespēju pieņemt darbā mūsu prasībām
atbilstošus speciālistus, un mēs esam gatavi maksāt viņu
kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu.
4. Ekonomiskā krīze vienlaikus nes gan
nopietnas grūtības, gan jaunas iespējas. Esam ņēmuši vērā
iespējamo kravas pārvadājumu apjoma kritumu krīzes dēļ un tādēļ
plānojam virkni pasākumu, kas varētu mazināt tā negatīvo ietekmi
uz uzņēmuma darbību. Taču prognozējam arī ekonomiskās situācijas
uzlabošanos un to paredzam, izstrādājot uzņēmuma attīstības
stratēģiju. Galveno likmi liekam uz savu komandu - tā spēs
īstenot iespējas arī krīzes apstākļos.
5. Nodokļu sistēmai ir jāveicina ekonomikas
attīstība valstī kopumā. Ļoti gribētos, lai tā atbalsta mazo un
vidējo biznesu un atvieglo tā nodokļu nastu, it sevišķi
ekonomiskās recesijas laikā.
6. Iestāšanās Eiropas Savienībā deva lielākas
iespējas biznesa veidošanai un attīstībai un vienkāršoja
sadarbību dažādu starptautisko ekonomisko projektu ietvaros. ES
organizāciju palīdzība ļāva Latvijai attīstīties dinamiskāk.
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis tai dod virkni priekšrocību
salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Uzskatu, ka šīs iespējas visā
pilnībā vēl nav izmantotas. Ciešā sadarbībā ir jāturpina izmantot
resursus, ko ES valstis var piedāvāt cita citai.
"Esam paļāvušies uz saviem spēkiem, tāpēc
neesam šokā"
Zaiga Apse, z/s "Liepas" stādaudzētavas
vadītāja ("KV" Nr.25(31), 28.06.2006.)
Mēs, zemnieku saimniecības "Liepas"
stādaudzētava, atskatoties uz nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadu
darba stāžu, varam teikt: esam aktīvi un stabili Latvijas stādu
tirgus dalībnieki un turpmāk ceram šīs pozīcijas saglabāt.
Straujākais apgrozījuma pieaugums pēc pēdējiem četriem gadiem
2008.gadā ir samazinājies, tomēr stādaudzētavas darbība arī šogad
vērtējama kā pozitīvi augoša.
Viens no visu Latvijas augļkoku stādaudzētavu bremzējošiem
faktoriem ir veselas tirgus nišas, kā stādu audzēšana komercdārzu
platībām, izteikta samazināšanās. Komercdārzu platību
samazināšanās iemesls ir apstākļu kopums, ko veido gan izmaiņas
valsts politikā lauksaimniecības atbalstam (izmaiņas nacionālajās
subsīdijās), gan finanšu krīze, gan 2007.gadā saceltā ažiotāža
par bīstamu karantīnas organismu strauju izplatību un novēlota
likumdošanas sakārtošana šajā jomā. Šie jautājumi daudzus
potenciālos dārzu stādītājus un arī stādaudzētavas nostāda
neziņas stāvoklī par turpmāk plānojamo darbību.
Tā kā z/s "Liepas" stādaudzētavas mērķauditorija ir privāto
dārzu īpašnieki, šīs izmaiņas tirgū mūs skāra salīdzinoši mazāk
nekā citas stādaudzētavas. Protams, rēķināmies, ka turpmāk varētu
skart pastarpināti.
Par darbaspēku. Mūsu nozarē ir izteikts roku darbs, tomēr
iespējami cenšamies pāriet uz darba efektivitātes uzlabošanu,
ieviešot jaunas tehnoloģijas (piemēram, stādu podojamā iekārta).
Problēma, kas pastāv jau ilgstoši, ir kvalificēta darbaspēka
trūkums. Latvijā pašlaik nav mācību iestādes, kas sagatavotu
labus augļkopības speciālistus. Atliek vien darbiniekus apmācīt
pašiem. Līdz šim paļāvāmies uz saviem spēkiem un neesam saņēmuši
pilnīgi nekādu valsts atbalstu. Līdz ar to pašreizējā situācijā
neatrodamies šoka stāvoklī saistībā ar finanšu piesaisti.
Novēlu visiem uzņēmīgiem cilvēkiem veiksmīgi un arī finansiāli
izdevīgi turpināt iesākto vai atrast jaunu, perspektīvu darba
lauku!
"Valsts pasūtījumi tiek apmaksāti arvien
lēnāk"
Baiba Eglāja, SIA "Arhitektoniskās izpētes
grupa" valdes priekšsēdētāja ("KV" Nr.34(40),
30.08.2006.)
1. Turpinām darboties
sākotnējā biznesā - vēsturisko ēku izpētē, restaurācijas un
rekonstrukcijas projektu izstrādē, autoruzraudzībā un
arheoloģiskajā izpētē. Pēdējā jomā esam paplašinājušies un
uzsākuši plaša profila arheoloģiskās izpētes pakalpojumu
sniegšanu. Diezgan daudz esam ieguldījuši savu darbinieku
izglītībā, profesionālajā apmācībā, tostarp ārzemēs.
2. Nekādu būtisku pretimnākšanu neesam
jutuši. Godīgi sakot, neesmu iedziļinājusies nākamā gada
solījumos, jo neesmu manījusi, ka par mūsu profila uzņēmumiem
valstij būtu kāda interese.
3. Tā kā esam ļoti specifisks projektēšanas
birojs, tad ar darba ņēmējiem ir problēmas, jo - vajag pieredzi,
kuru grūti iegūt cita tipa birojos. Tomēr, jā - esam ieguvuši
kvalitatīvus darbiniekus plašā spektrā, galvenokārt arhitekta
palīgus, un iespēju izvēlēties.
4. Galvenokārt nervozē, jo visi esam vienas
sistēmas sastāvdaļas. Vairākus lielus projektus nekustamo īpašumu
attīstītāji ir apturējuši. Šobrīd cenšamies neieguldīt naudu
izdevumos, kas nav nepieciešami ražošanas uzlabošanai. Atliekam
telpu remontu, veidojam uzkrājumus. Kaut arī savas specifikas dēļ
nejūtam darba apjoma samazināšanos, tomēr valsts pasūtījumi tiek
apmaksāti arvien lēnāk. Jo lēnāka naudas aprite, jo vairāk
nepieciešamas iestrādes. Tas rada negribētu spriedzi. Negribu
saņemt sodu par baumu izplatīšanu, bet mēs turam naudu vairākās
bankās.
5. Darīt savu darbu labāk. Ja Valsts ieņēmumu
dienesta darbinieki joprojām piedāvā mēbeļu restauratoriem maksāt
skaidrā, tad… Vienmēr aktuāla ir "Mērnieku laiku" Teņa atziņa:
mazos zagļus liek cietumā, lielos sēdina goda krēslos.
Mazā uzņēmumā nodokļu slogs ir liels, it īpaši saistībā ar
lēno naudas apriti (projektu apmaksā 30 dienu laikā pēc pozitīva
būvekspertīzes atzinuma, tas ir, trīs mēnešus pēc tā pabeigšanas,
bez avansa). Kur lai ņem naudu algām un nodokļiem šo mēnešu
laikā? Esam spiesti lietot overdraftu, kas citādi
nebūtu nepieciešams.
6. Nē. Absolūti nē. Mēs, manuprāt, pat neesam
apzinājuši iespējas. Vismaz manā nozarē ne.
"Plānotās izmaiņas notiek lēni"
Dzintars Putnis, konsultāciju firmas SIA
"Leilands un Putnis" līdzīpašnieks ("KV" Nr.35(41),
06.09.2006.)
1. Esam paplašinājuši
pakalpojumu spektru - piedāvājam informācijas tehnoloģiju (IT)
drošības auditus, informācijas tehnoloģiju drošības sistēmu
veidošanu, klientu, sadarbības partneru un darbinieku aptaujas
internetā u.c.
2. Valsts atbalsts ir bijis (struktūrfondi,
nodokļi), tomēr plānotās izmaiņas notiek lēni - nav
iedarbinātas eksporta garantijas, slimošanas dienu
apmaksa nav līdzvērtīga kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, joprojām
ir augsti darbaspēka nodokļi.
Jā, solītais atbalsts attieksies arī uz mums.
3. Šobrīd noteikti nevar runāt par
speciālistu trūkumu, vismaz mūsu darbības jomā.
4. Klienti kļuvuši daudz piesardzīgāki
pakalpojumu iegādē, izteikti mazāk ir gribētāju mācīties. Katrs
mēģina taupīt, un pakalpojumi parasti ir viena no šīm
iespējām.
Protams, ka 2009.gads būs grūtāks. Plānojam ieviest jaunus
pakalpojumus, ļoti rūpīgi pārdomāt investīcijas attīstībā
(apmācības, jauni produkti), optimizēt savu darbību.
5. Samazināt darbaspēka nodokļus,
nepalielināt PVN.
Būt iecietīgiem pret kļūdām nodokļu aprēķinos, nesteigties
piemērot bargas soda naudas. Būtu labi, ja nodokļu maksājuma
kavējums par pāris nedēļām netiktu uzreiz sodīts ar soda naudu,
jo reāli uzņēmēji ir cits citam parādā, uz papīra peļņa
ir, bet dzīvē naudas nav, un nav zināms, kad vēl būs.
6. Daļēji.
"Es ticu sev un savas komandas spējām"
Oskars Polmanis, SIA "Kiklin" direktors
("KV" Nr.38(44), 27.09.2006.)
1. Auduma maisiņu fabrika
"Kiklin" divus gadus ir veiksmīgi turpinājusi attīstību. Esam
palielinājuši apgrozījumu un produkcijas klāstu. Ir izpildīts
2008.gada mērķis pievērsties mazumtirdzniecībai, atvērti divi
specializētie auduma maisiņu un dāvanu veikali Rīgā un Jelgavā.
Esam orientēti uz attīstību, un tikai attīstība mūs interesē.
Plāni, veikalu tīkla palielināšana, eksporta tirgus.
2. Valsts sola, bet uzņēmumiem ir jāstrādā.
Diemžēl solījumi paliek tikai solījumi, un ne vienmēr valsts
uzskata, ka tai tie ir jāpilda. Uz solīto paļauties nevar, tas
būtu muļķīgi. Saskarsmē ar valsts likumu izpildi kontrolējošām
institūcijām valsts atbalsts izpaužas kā arvien grūtāki
nosacījumi un mazāka pretimnākšana uzņēmējiem. Es kā uzņēmuma
vadītājs valsts atbalsta politikai neticu un to negrasos gaidīt.
Es ticu sev un savas komandas spējām.
3. Strādniekus atrast it kā ir viegli, taču
darba tirgus ir pārpludināts ar mazkvalificētu darbaspēku, kura
prasmes nav atbilstošas darba devēju prasībām. Darbiniekiem
nereti pietrūkst arī ambīciju un drosmes. Ticība savām spējām
būtu vēlama augstāka.
4. Krīze ir tiem, kas uz to koncentrējas.
Visi tik ļoti gatavojas krīzei kā tādiem Ziemassvētkiem. Jebkura
lieta vai parādība pienāk, ja tai apzināti gatavojas. Es domāju,
ka vajadzētu gatavoties svinībām un veiksmei.
5. Nodokļu administrētājiem vajadzētu
saprast, ka ne jau valsts ir klients, bet gan uzņēmēji ir valsts
klienti. Uzņēmēji patērē pakalpojumu - likumu. Parasti pret
klientiem izturas draudzīgi, nevis represīvi. Attieksme pret
klientiem ir ļoti nozīmīga. Lai valstij būtu daudz klientu, par
tiem ir jārūpējas. Ir jābūt draudzīgākiem un atsaucīgākiem. Ja
klientiem veiksies labi, arī valstij būs viss kārtībā. Nodokļu
politikai jābūt elastīgai. Īpašs atbalsts noderētu tieši
ražošanai, tā nepelnīti ir atstāta novārtā.
6. Noteikti visas priekšrocības nav
izmantotas. Tieši valdības kūtrums šo resursu apgūšanā ir kavējis
ļoti daudzus nozīmīgus procesus. Valdība runā vienu, dara pavisam
ko citu.
"Krīzes apstākļos konkurentu skaits
saruks"
Inga Čigirova, frizētavas "Straume" īpašniece
("KV" Nr.43(49), 01.11.2006.)
1. Labprāt padalīšos ar
saviem sasniegumiem un plāniem, jo kā jau esmu teikusi, viss, kas
uz lapas uzrakstīts, ir kā biļete uz nākotni, un šie vārdi
materializējas.
Esmu paplašinājusi savu uzņēmumu un atvērusi otru frizētavu.
Plānus par kosmētikas līdzekļu ievešanu Latvijā no Itālijas
neesmu īstenojusi, jo itāļu partneri grib diezgan lielus
ieguldījumus un uzreiz, bet man ir citi plāni…
2. Mana teorija ir tāda - ja pratīsi pierādīt
un pārliecināt par savu ideju, noteikti var gūt atbalstu un
panākumus. Ja arī kāds atsaka, tad varbūt tiešām kaut kas nav
izdomāts līdz galam, lai bizness izdzīvotu, un tādējādi jau
laikus esi pasargāts no nepatikšanām.
Arī man ir projekts, ko tagad virzu, - salona "Straume" matu
šampūna un balzama ražošana. Varbūt, ja izdosies, nākotnē sekos
vēl kādas kosmētikas ražošana. Bet pagaidām rakstu biznesa plānu
par šampūnu un balzamu.
3. Nezinu, man nav bijušas problēmas ar
kadriem. Pietiekami ilgi strādāju šajā biznesā un tāpēc savus
vērā ņemamos konkurentus jau zinu. Ja man vajadzīgs kāds
darbinieks, tad to meklēju nevis pēc reklāmas, bet uzaicinu man
iepatikušos darbinieku no konkurentu uzņēmuma pie sevis.
4. Protams, ka arī mani ir skārusi tā dēvētā
krīze. Ienākumi ir samazinājušies par 40%, un tātad peļņa vēl
vairāk. Bet katrā situācijā var atrast izeju. Es izvērtēju, kas
apēd pelņu - tā ir telpu īres maksa un nodokļi. Ko
darīt? Uzrakstīju izīrētājam iesniegumu ar lūgumu samazināt īres
maksu uz laiku, bet nodokļu sistēmā pārskatīju ienākumus un
ievēroju, ka pievienotās vērtības nodoklī man ir pārmaksa un
valsts man ir parādā. Tad lūdzu, lai šo pārmaksu valsts pārskaita
uz sociālajiem nodokļiem. Tā problēmu atrisināju. Kā būs
2009.gadā? Domāju, ka izdzīvos stiprākais. Man varbūt labāk, jo
es pati stāvu pie krēsla, klientu man nekad nav trūcis.
Varbūt būs jāpadzīvo tikai ar friziera algu, bez uzņēmuma
vadītājas atalgojuma, bet es izdzīvošu. Krīzes apstākļos
konkurentu skaits saruks un salonam "Straume" būs darbs. Ja
sāksim ražot savu matu šampūnu…
5. Protams, gribētos, lai valdība samazina
nodokļus. Bet es apzinos, ka no mūsu nodokļiem tiek nodrošinātas
pensijas, māmiņu algas, pabalsti maznodrošinātajiem, invalīdiem.
Taču ienākuma nodokli varētu samazināt uz 15%, jo tas aiziet
pašvaldībām. Domāju, ka, sakārtojot šo nozari, mēs varētu
atļauties maksāt mazāk, jo pašvaldībām vēl ir arī citi resursi.
Bet ir viens nosacījums - ja pašvaldībās strādā pietiekami
kompetenti menedžeri, kuri prot vadīt projektus.
6. Nesen lasīju, ka Amerikā kāda trūcīga
ģimene vinnējusi 10 miljonus. Žurnālists jautā: ko jūs darīsiet
ar šo naudu, kur ieguldīsiet? Ģimene atbild: nopirksim gludekli,
mums mājās nav gludekļa! Kaut kas līdzīgs arī sākumā bija ar
Latviju, jo īsti nezināja, ko darīt ar to naudu. Tikai pēc tam,
kad kāds jau iemanījās daļu nozagt, attapās un sāka jēdzīgāk
izmantot.
"Esmu izstrādājis jaunu enerģijas ieguves
veidu"
Ceronis Asaris, SIA "Firma KSD" īpašnieks
("KV" Nr.44(50), 08.11.2006.)
1. Joprojām izgatavojam
apkures katlus, ūdens attīrīšanas filtrus un iekārtas. Mūsu
ražotie apkures katli un vairāku modifikāciju degļi ir piemēroti
gan dažādu granulu, brāķētu graudu un to atsiju, kā arī griķu
sēnalu dedzināšanai.
Mūsu valstī ir ļoti daudz neizmantotu atkritumu, tuvojas arī
energoresursu krīze, un tādēļ esmu izstrādājis jaunu enerģijas
ieguves veidu - degošo sadzīves atkritumu termiskai gazifikācijai
jeb pirolīzei. Tas ir dedzināšanas process bez skābekļa
klātbūtnes. Šajā procesā radušos gāzi esam paredzējuši attīrīt,
un pēc tam var iegūt siltumu vai arī ražot elektrību. Te ir
vairāki ieguvumi: tiek attīrīta apkārtējā vide, dedzināšana ir
ekoloģiski tīrs process un vēl no tā var iegūt labumu. Siltumu
ļauj iegūt manis izstrādātā dūmgāzu attīrīšanas iekārta. Pašlaik
Kandavā kādā kokapstrādes ražotnē tiek uzstādīta eksperimentāla
iekārta, kas ļaus no koksnes atkritumiem iegūto siltumu izmantot
gan ražotnes, gan mazliet vēlāk arī dzīvojamās mājas apgādei ar
siltumu. Projekta pirmo kārtu esam iecerējuši nodot ražošanā līdz
Jaunajam gadam.
Pašlaik zemniekiem graudu kaltes piemērojam lētāka kurināmā
izmantošanai - lai, piemēram, šķidro degvielu var aizstāt ar
graudu atsijām.
2. Es personīgi nekādu valsts pretimnākšanu
neesmu jutis. Uzņēmējiem ļoti kārtīgi jāievēro nodokļu nomaksas
termiņi. Citādi par katru kavējumu jāmaksā soda nauda. Katrs
uzņēmējs, kas ciena sevi un savu firmu, to nepieļauj. Taču līdz
ar to nereti rodas finansiālas grūtības, jo nodokļu nomaksai
nepieciešamie līdzekļi ir jāparedz, tie ir jāpietur, bet
tajā laikā varbūt ir ļoti nepieciešams iegādāties ražošanai
nepieciešamos materiālus. Mazajiem uzņēmumiem rocība ir maza.
Tādēļ būtu labi, ja nodokļu maksājumus varētu atlikt uz mēnesi,
nekārtojot tik sarežģītas formalitātes, kā tas ir pašlaik. Tomēr
kopumā, manuprāt, Valsts ieņēmumu dienests ir saprotoša
iestāde.
3. Darbaspēka trūkums ir izjūtams arī
pašlaik, kaut arī bezdarba līmenis paaugstinās. Apzinīgie un
disciplinētie darbinieki, protams, darbu zaudē pēdējie. Tādi
strādnieki, kuri darbā vēlas pavadīt tikai laiku un saņemt algu,
arī pie mums ilgi neuzkavējas - pāris nedēļas, mēnesi. Bet mūsu
uzņēmumā, lai veiktu sarežģītos pasūtījumus, kuros ir gan
eksperimentālas izstrādnes, gan dažādi jauninājumi, ir vajadzīgi
tehniski zinoši un ļoti apzinīgi strādnieki. Domāju, ka problēmu
varētu atrisināt metālapstrādes speciālisti - profesionālo skolu
beidzēji, bet viņiem trūkst praktiskā darba iemaņu, zināšanas ir
ļoti formālas. No otras puses, ar darbinieku pieņemšanu arī nevar
īpaši izvērsties - ja nu ražošanas apjomi pēc dažiem mēnešiem
samazināsies, ko tad?
4. Finanšu krīzi sevišķi nejūtam. Pasūtījumi
ir saņemti vismaz pusgadu uz priekšu, avansa maksājumi par darbu
arī tiek pārskaitīti. Jautājums - vai mūsu klienti pēc kāda laika
nenonāks finansiālās grūtībās un no pasūtījumiem neatteiksies
maksātnespējas dēļ? Kaut gan - mūsu iekārtas palīdz viņiem
ietaupīt naudu.
5. Nodokļu politikā, kā jau minēju, vajadzētu
elastīgāku pieeju. Īpaši attiecībā pret jauniem uzņēmumiem. Tiem
ir ļoti grūti nostiprināties un pieņemties spēkā, ja uzreiz
apkrauj ar nodokļiem. Jauniem un maziem komersantiem vajadzētu
piešķirt atlaides saistībā ar darbības ilgumu un apgrozījumu.
Ļoti svarīgi bija jau agrāk ieviest reinvestētās peļņas nodokļa
atlaides.
6. Grūti teikt, man nav bijis laika pārāk
iedziļināties šajās lietās, bet droši vien nē. Jo citi partneri
ES tomēr saimniekojuši efektīvāk un, manuprāt, saņēmuši lielāku
pretimnākšanu.
"Ārvalstu uzņēmumiem bieži ir neizprotami
mūsu birokrātijas apmēri"
Arnis Puškeiris, WEB projektu un
mājaslapu izstrādātājs IK "ARNICO" ("KV" Nr.47(53),
06.12.2006.)
1. Galvenais pozitīvais
pavērsiens ir pievēršanās starptautiskajam tirgum. Tas ir
sniedzis gandrīz simtprocentīgu apgrozījuma pieaugumu. Tiesa,
šajā sakarā bija jāiegulda liels darbs komunikācijā un sadarbības
problēmu risināšanā, jo ārvalstu uzņēmumiem bieži ir neizprotami
mūsu birokrātijas apmēri jeb tas, cik ļoti tie sarežģī ikdienas
sadarbību.
2. Gribētu teikt, ka valsts pretimnākšana
īsti nav redzēta, tomēr ir bijis viens ļoti pozitīvs valsts
solis, kas tieši sekmēja manu biznesu, - tas ir iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums līdz 15%
individuālajiem komersantiem. Tas devis plašākas iespējas
attīstīties un palielināt konkurētspēju. Par nākamā gada valsts
politiku šobrīd ir grūti spriest un izteikt kādas prognozes, jo,
kā pieredze rāda, - ne visi solījumi tiek pildīti un politika
mainās bieži.
3. Tiek prognozēts, ka lielākais bezdarba
pieaugums būs tieši janvārī, un noteikti tādā situācijā stipri
samazināsies prasības darba algas apmēram, kā arī būs daudz
vieglāk atrast labus speciālistus un darbiniekus. Vienlaikus arī
domāju, ka šī privātpersonām ne tik patīkamā prognoze dos savu
labumu arī sabiedrībai kopumā: ja palielināsies konkurence
darbaspēka tirgū, tad cilvēki daudz lielāku uzmanību pievērsīs
savas kvalifikācijas celšanai un strādās daudz apzinīgāk.
4. Manuprāt, uzņēmējdarbībā krīze nenozīmē to
pašu ko privātajā sektorā. Uzņēmējiem krīze nozīmē pārmaiņu
laiku, gan negatīvu, gan arī pozitīvu, jeb citādi sakot - iespēju
laiku. Tā ir sava veida dabīgā atlase, kas izstums mazāk spējīgos
uzņēmumus, atbrīvojot vietu labākajiem (nevis lielākajiem).
Vienlaikus tas varētu būt laiks, kad veidosies liels skaits
pilnīgi jaunu uzņēmumu. Protams, vairs nevarēs cerēt uz pēkšņu,
milzīgu un reizē nepamatotu peļņas apjomu. Viss nostabilizēsies,
un radīsies lielāka vienlīdzība starp dažādām nozarēm.
Manam uzņēmumam šobrīd ir divas galvenās prioritātes, pie kā
strādājam, lai ne tikai pārdzīvotu krīzi, bet pat iegūtu no tās.
Pirmkārt, esam veikuši ļoti pamatīgu izdevumu samazināšanu un
darba optimizāciju, savus ikmēneša tēriņus samazinot līdz
uzņēmuma vēsturē mazākajam apjomam. Otrkārt, sākam iziet ārvalstu
tirgū, kas sniedz daudz lielāku stabilitāti, jo globālā līmenī
jebkuras krīzes sekas ir daudz mazākas - visās valstīs vienlaikus
krīze praktiski nav iespējama.
5. Ieteikums būtu vairāk samazināt ražošanas
un darbaspēka nodokļus, savukārt to kompensēt ar lielākiem
īpašuma un finanšu darījumu nodokļiem. Šādā veidā pamatīgi tiktu
ierobežota spekulatīvā ekonomika un dotas iespējas attīstīties
gan valsts eksportam, gan stabilitātei.
6. Pati galvenā iespēja, ko deva Eiropas
Savienība, bija jauns, plašs, vienots tirgus. Vai mēs šīs
iespējas esam izmantojuši? Domāju, ka nē, pat tieši pretēji -
esam kļuvuši par patērētājiem tām valstīm, kas izmantoja jaunās
iespējas eksportēt savu produkciju un pakalpojumus uz visām ES
valstīm.
Visiem kolēģiem un uzņēmējiem novēlu: skatiet krīzi kā iespēju
laiku, nevis kā problēmu!
"Ir gājuši mazumāprivātie pasūtītāji"
Ilze Kazradze (īpašniece), Ilmārs
Āboliņš (pirotehniķis), SIA "Svētku aģentūra" ("KV"
Nr.50(56), 27.12.2006.)
1. Joprojām nodarbojamies ar
pirotehnikas pakalpojumu sniegšanu un pirotehnikas izstrādājumu
tirdzniecību. Tagad esam iegādājušies pasaulē labāko ASV ražotu
uguņošanas vadības sistēmu, kas ir gluži jauna un nodrošina gluži
citu darbības līmeni. Baltijā šādas iekārtas nav nevienam. Tā
ļauj ideāli sinhronizēt uguņošanu ar mūziku, gaismām, lāzeriem.
Tā ir multimediju sinhronizācija. Cenšamies iet arī Baltijas
tirgū, bet konkurence ir ļoti liela. Taču Lietuvā jau esam
ieguvuši dažus pasūtījumus, un, tā kā mūsu biznesā ietekmīgākā
reklāma ir klientu labās atsauksmes, tad domājam, ka tās mums
palīdzēs nostiprināties arī šajā tirgū.
2. Nekādu valsts atbalstu savā biznesā neesam
jutuši, vismaz mūsu nozarē tā nav. Drīzāk gan ir pretēji - arvien
tiek izgudroti jauni un stingrāki ierobežojumi. Drošības dēļ tas
varētu būt labi, bet uzņēmējdarbību tas apgrūtina. Turklāt
pilnīga anarhija valda uguņošanas pasākumu saskaņošanā: katrā
pilsētā ir atšķirīgi noteikumi, tā ka ikreiz jāizgudro
velosipēds.
Ja runājam par Eiropas struktūrfondu līdzfinansējuma
izmantošanu, tad uzņēmumam vajadzīgi ievērojami pašu līdzekļi,
lai šo atbalsta veidu izmantotu. Šos nosacījumus vismaz mūsu
biznesā nav iespējams izpildīt.
3. Kvalitatīva darbaspēka trūkums kā bija, tā
ir. No tā, ka ir iestājies bezdarbs, cilvēku atbildības sajūta
lielāka nekļūst. Tie, kas ir mūsu uzticamie darbinieki, jau
daudzus gadus ir kopā ar mums, bet jaunie - kā nāk, tā aiziet.
Galvenais ir atbildības sajūtas trūkums, bet mūsu uzņēmumā tas ir
īpaši svarīgi. Tādēļ pirmajās darba dienās uzticam viņiem
pienākumus, kas prasa precizitāti un fizisko izturību - piemēram,
sveču iedegšanu saltā vējā slapjdraņķī, un tad uzreiz redzam -
būs strādātājs vai ne.
4. Šogad ir gājuši mazumāprivātie pasūtītāji.
Tie, kuri pasūtīja uguņošanu dzimšanas dienu svinībām, kāzām. Bet
juridiskās personas joprojām demonstrē savu finansiālo varēšanu
ārzemju partneriem, tādējādi apliecinot, ka šeit, Latvijā, viss
ir kārtībā.
5. Joprojām ļoti liels ir sociālais nodoklis.
Bažas rada IIN paklusi iecerētās izmaiņas, dividenžu papildus
aplikšana ar nodokli.
6. Par to mums ir pārāk maz informācijas.
Mūsu biznesu šīs Eiropas Savienības lietas patiesībā ir tikai
traucējušas. Latvijai ir savs ģeopolitiskais stāvoklis un
attīstības īpatnības, kuras, piemērojot ES normatīvos dokumentus,
vajadzētu ņemt vērā.
Nevis akli kopēt nosacījumus, kas vecajām Eiropas
valstīm, piemēram, Francijai vai Šveicei, ir normāli, jo tās ir
attīstījušās garā vēsturiskā posmā, bet mums visā pilnībā vēl
neder, jo esam šī attīstības ceļa sākumā. Domāju, ka soda
sankcijās mūsu valsts nereti samaksā vairāk nekā saņem pretī. Tas
ir mūsu subjektīvais viedoklis.
"Ir radīts pārlieku liels birokrātiskais
aparāts"
Jānis Riekstiņš, a/s"VIRŠI-A" valdes
priekšsēdētājs ("KV" Nr.1(57), 03.01.2007.)
1. Šobrīd esam lielākais
degvielas tirgotājs Latvijā ar 100% pašmāju kapitālu, ar ko arī
lepojamies. Nepilnos 15 pastāvēšanas gados esam spējuši attīstīt
konkurētspējīgu un stabilu uzņēmumu, gan paplašinot degvielas
uzpildes staciju (DUS) tīklu no vienas vietēja mēroga uzpildes
stacijas Aizkrauklē līdz pat 30 DUS visā Latvijā, attīstot
piedāvāto pakalpojumu klāstu un pilnveidojot apkalpošanas
kvalitāti.
Uzņēmējdarbība ir nepārtraukts process, kas prasa
neatslābstošu uzmanību, situācijas analīzi un spēju iet līdzi
laikam. Šogad esam DUS tīklā attīstījuši divus jaunus
pakalpojumus klientu ērtībām - uzstādījām vējstiklu mazgāšanas
iekārtu, kas ļauj vējstiklu mazgāšanas šķidrumu uzpildīt līdzīgi
kā degvielu, kā arī esam uzsākuši AdBlue degvielas
piedevas tirdzniecību.
3. Pērn atrast darbiniekus bija sarežģīti,
turklāt liela daļa potenciālo darba ņēmēju nāca ar nepamatoti
augstām prasībām, turpretī šogad iezīmējusies jauna, man kā darba
devējam pozitīva iezīme. Ir radusies situācija, ka pastāv iespēja
izvēlēties piemērotāko kandidātu attiecīgam amatam, vērtējot
kandidātu kompetences un prasmes. Arī prasības atalgojuma ziņā
kļuvušas piezemētākas.
4. Šā brīža ekonomiskā situācija ir loģisks
tirgus pašsakārtošanās process, kas prasa stratēģiju pārskatīšanu
un pielāgošanos jauniem apstākļiem. Ne velti saka, ka izdzīvo
stiprākais un tas, kurš māk pielāgoties situācijai. Arī mēs
izjūtam ekonomiskās lejupslīdes sekas, ko uzskatāmi parāda
pārdošanas apjomu kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada
rādītājiem. Domāju, ka arī nākamais gads būs grūts, tomēr ceru uz
situācijas stabilizāciju.
5. Novēlu uzlūkot nodokļu politiku no
uzņēmēja viedokļa un saprast, ka ne visas ES diktētās normas
nepieciešams Latvijā ieviest viens pret vienu. Citās ES
valstīs normas un noteikumi uzņēmējiem ir liberālāki nekā
Latvijā. Tieši šobrīd, kad vērojama ekonomiskā lejupslīde, valsts
atbalsts uzņēmējiem ir īpaši būtisks, lai saglabātu mūsu
konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
6. Iestāšanās ES daudziem saistījās ar lielām
cerībām un iespēju paplašināšanos. ES ir devusi Latvijai
ievērojamu pienesumu, kas visuzskatāmāk redzams ES struktūrfondu
finansētajos projektos. ES tāpat nodrošinājusi lielāku investoru
interesi par Latviju.
Tomēr pārliekā Latvijas amatpersonu iztapība un reizēm pat
stratēģiska skatījuma trūkums par valsts ekonomikas attīstību
mums ir traucējis izmantot visas iespējas pilnībā. Analizējot
situāciju degvielas tirdzniecības nozarē, ir radīts pārlieku
liels birokrātiskais aparāts, kas drīzāk kavē attīstību un
sarežģī uzņēmēju dzīvi. Liela daļa ES valstu visas normas nav
pilnībā ieviesušas, tomēr Latvijas amatpersonas Briseles
nosprausto kursu piemēro Latvijai bez korekcijām, kas situāciju
krietni sarežģī un rada lieku birokrātisko slogu uzņēmējiem.
"Ir svarīga darbaspēka kvalitāte un
ieinteresētība uzņēmuma plaukšanā"
Terēze Zaķe, Studiju centra un mākslas
studijas "Alternatīva" veidotāja ("KV" Nr.2(58),
10.01.2007.)
1. Strādājot un paliekot
izglītības jomā, darbības virzienus neesam mainījuši, taču ir
nācies gan paplašināt, gan sašaurināt darbības veidus.
Pieprasījums un interese par mācīšanos dažādos kursos nav
sarucis, taču ir mainījusies maksātspēja. Inflācija ir skārusi
mūsu uzņēmumu vistiešākajā veidā. Nākamgad situācija nevarētu
strauji uzlaboties. Un grūtākais tad mums būtu nevis uzņēmuma
uzturēšana, bet gan labajos laikos ņemto kredītu atdošana.
2. Nevaru iedomāties nevienu veidu, kā reāli
varētu sagaidīt atbalstu no valsts.
3. Man kā darba devējam ir saprotams, ka
jebkurš darbinieks grib saņemt Eiropas līmeņa atalgojumu, taču
nespēj saprast, ka apmācības jomā algu neveido un nenosaka darba
devēja, bet gan pašu kursantu maksātspēja. Cik lielu summu par
apmācības kursiem spēj samaksāt interesenti, tik liels atalgojums
ir iespējams pasniedzējiem. Un šobrīd mācību grupas ir tik mazas,
ka par uzņēmuma peļņu ir grūti runāt, tā ir vienkārši
izdzīvošana.
Realitāte ir arī tāda, ka neviens negrib uzņemties atbildību
par sava padarītā kvalitāti, strādāt radoši ar ieinteresētību,
neviens negrib uzņemties atbildību par attiecībām ar klientiem.
Darba devējam ir svarīga darbaspēka kvalitāte un galvenais
ieinteresētība uzņēmuma plaukšanā. Man bija darbiniece, kas
cītīgi strādāja, radīja aktīva un radoša cilvēka iespaidu, bet no
šīm aktivitātēm uzņēmumā neienāca neviens santīms, no kā tad lai
veidojas liela alga? Otra epizode, kad darbiniece, pēc darba
promejot, pirmajā stāvā tikko ierīkotajā datorklasē ar jauniem
jaudīgiem datoriem atstāja vaļā logu un datori tika nozagti.
Uzņēmumam zaudējumi pusgada garumā, jo nauda datoru iegādei tika
ņemta uz kredīta, un tos atjaunot vairs nav iespējams.
Manuprāt, Latvijā izpaužas sociālās domāšanas trūkums.
5. Kas attiecas uz nodokļu sistēmu, tad
neizteikšu mūžīgās uzņēmēju sūdzības par augstajiem nodokļiem, jo
valsts pozīcija ir saprotama, taču šīs sistēmas administrēšanas
kļūdas mūsu uzņēmumu šogad noveda pie bankrota robežas. Vienmēr
var gadīties kļūdas grāmatvedībā, un par to atbildību neuzņemas
grāmatvedis, bet cietējs ir uzņēmējs. Šādās situācijās no VID nav
pretimnākšanas un izpratnes. Daudzi uzņēmumi, arī mēs, naudu no
klientiem saņemam caur internetbanku uz kontiem. Tādēļ konts
nekādu iemeslu dēļ nedrīkstētu būt slēgts, bez iespējām uzņēmējam
izņemt no tā naudu, jo tas var novest pie tūlītēja bankrota.
Uzņēmējs viens pats nevar atrisināt šo situāciju, ja nav
pretimnākšanas ne no VID, ne no uzņēmumu kontu apkalpošanas
sistēmas bankās. Tas ir kā apburtais loks: VID sūta uz banku,
banka sūta uz VID. Labuma no tā nav ne nodokļu iekasētājiem, ne
bankai, bet uzņēmējs gūst nopietnus zaudējumus. Absurda
situācija.
6. Pēc iestāšanās ES Latvija izmisīgi ievēro
visus Eiropas normatīvus, taču absolūti ignorē milzīgos
zaudējumus šai sakarā. Domāju, ka šajā procesā mēs daudz kur esam
zaudētāji, ko nedrīkstēja pieļaut, jo esam maza valsts un mums ir
jābūt īpašām prioritātēm lielvalstu vidū, lai uzturētu ekonomiku.
Nevar akli pakļauties visām Eiropas prasībām, kas tiešā veidā
rada milzu zaudējumus un zaudētas darbavietas jau tā grūtajos
laikos.
"Šobrīd esmu nedaudz apmulsusi no strādāt
gribētājiem"
Lonija Kossoviča, Optikas studijas "Lonija"
līdzīpašniece ("KV" Nr.6(62), 07.02.2007.)
1. Lai arī uzņēmums tik
tiešām izjūt pārmaiņas mūsu valsts tautsaimniecībā, tomēr mēs tās
uztveram kā izaicinājumu savai attīstībai. Mūsu pakalpojams
cilvēkiem ir vajadzīgs kā treknajos, tā arī savilkto
jostu laikos. Protams, arī mēs esam pārskatījuši savas
izmaksas, tomēr neesam iecerējuši to darīt uz darbinieku algu
rēķina. Vēlamies, lai manās optikas studijās apkalpošana būtu
perfekta, ko var garantēt tikai labi motivēti darbinieki. Kopš
pirmās optikas studijas atklāšanas ir pagājuši jau … gadi, nesen
esam atklājuši savu otru veikalu uz Rīgas gājēju - Tērbatas
ielas. Studijas veidošanai bijām pieaicinājuši profesionālus
dizainerus un māksliniekus, radot, manuprāt, vienu no
skaistākajiem veikaliem Rīgā. Tikko esam uzsākuši vēl kādu
ambiciozu un nebijušu projektu pat Baltijas mērogā. Novembrī
atklājām interneta veikalu kontaktlēcu lietotājiem www.manaslecas.lv.
2. Vieglākais būtu nostāties vienotā frontē
un kritizēt valstī notiekošo. Arī es varētu lamāt gan valdību,
gan ierēdniecību, gan visas iespējamās uzņēmējdarbību
kontrolējošās institūcijas. Tomēr atturēšos, jo pēdējos gados
nenoliedzami valsts aparāta attieksme pret uzņēmēju ir
mainījusies. Jā, protams, es to nevērtētu kā teicamu vai pat
labu, bet esam sasnieguši vismaz apmierinošu līmeni. Pirms dažiem
gadiem mans novērtējums būtu tikai negatīvs. Finansiālu atbalstu
no valsts mēs nekad neesam saņēmuši. Tomēr par vislielāko
atbalstu es uzskatu atļaušanu man strādāt un attīstīt
uzņēmējdarbību savā valstī. Jā, un, protams, ikdienā manās
optikas studijās iegriežas daudz prominentu valsts un pašvaldību
darbinieku. Lai arī viņi to nenojauš, es to uzskatu par atbalstu
manai uzņēmējdarbībai. Ceru viņus arī nākamajā gadā sagaidīt ar
pozitīvām emocijām!
3. Ja godīgi, tad šobrīd esmu nedaudz
apmulsusi no strādāt gribētājiem. Cilvēki uz mūsu veikaliem nāk
pat bez aicinājuma - jautā, vai nemeklējam darbiniekus, zvana un
sūta uz e-pastu savus CV. Sabiedrībā valda trauksme.
Pozitīvi vērtējams ir tas, ka darba ņēmējiem ir pazudušas
nevajadzīgās un pārmērīgās ambīcijas. Šobrīd ar smaidu varu
atcerēties, ka vēl pirms gada pie manis darbā nāca kandidāti,
kuri pat izvērtēja, uz kuru pusi ir vērsti biroja logi un vai ir
kondicionieris.
4. Mana rīcība izpaužas apņēmībā strādāt vēl
efektīvāk, kā arī strādāt daudz vairāk. Ja iepriekš biju
sapņojusi par brīvāku darba režīmu, atvaļinājumu, tad šobrīd
saprotu, ka būs jāstrādā vēl vairāk. Jebkuri ekonomiskie procesi
nav vērtējami tikai ar "+" vai "-" zīmi. Arī šobrīd un nākamgad
notiekošais ir vērtējams divējādi. Cenšos vairāk domāt par
pozitīvo. Piemēram, ir skaidrs, ka ekonomisko krīžu laikā
vienmēr izdzīvo tikai stiprākie. Tas nozīmē, ka vājākiem maniem
konkurentiem nāksies aizvērt savu optikas veikalu durvis. Līdz ar
to būs plašākas iespējas izvērsties un attīstīties. Cerams, mēs
būsim starp šiem stiprajiem, kuri sagaidīs atkusni, un
tad attīstība varēs notikt vēl straujāk!
5. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur
joprojām lielāku atbalstu saņem lielie uzņēmēji. Tomēr jebkuras
Rietumu ekonomikas mugurkauls ir mazie komersanti un ģimenes
uzņēmumi. Sagaidu, ka turpmākajos gados arī mūsu valsts domās un
rīkosies ilgtspējīgāk un pārcels nodokļu slogu no vietējiem
mazajiem uzņēmumiem uz lielajām, starptautiskajām
kooperācijām.
6. Sabiedrība izmanto iespējas brīvi ceļot.
Daudzi ir aizbraukuši darba meklējumos ārpus Latvijas. Tomēr vai
no tā iegūs valsts? To rādīs laiks. Izskatās, ka mēs nespēsim
apgūt tās finanšu iespējas un dotācijas no Eiropas Savienības,
kas mums pienāktos. Diemžēl visi kopā, gan uzņēmēji, gan
birokrāti, gan politiskā elite, gan banku sektors ir atbildīgi
par radušos situāciju.
"Honorāra nodokļa samazināšana kāzu
rīkošanas nozari ietekmējusi pozitīvi"
Dace Ādamsone, "Kāzu aģentūras" direktore
("KV" Nr.7(63), 14.02.2007.)
1. Uzņēmuma pakalpojuma
klāsts nemitīgi tiek papildināts. Joprojām ir tie paši mērķi un
pilnveidota stratēģija. Labas idejas mums nodrošina jaunus
klientus, jo tie, kas redzējuši mūsu darbu, iesaka to citiem.
Lielākoties šīs idejas ir vienu reizi izmantojamas, jo tiek
radītas konkrētajam pārim atbilstoši viņu personībām.
Laba ideja ir laulības brīvā dabā, jo tā ir alternatīva
dzimtsarakstu nodaļai tiem, kas nevēlas laulāties baznīcā. Šis
pakalpojums šogad ir strauji attīstījies.
2. Konkrēti pasākumu rīkošanas nozarē fiskāla
politika šogad ir nākusi uzņēmējam pretim, honorāra nodokli
samazinot no 25% uz 15%. Tieši kāzu rīkošanas nozari tas ir
ietekmējis pozitīvi.
3. Pašreizējā situācijā uzņēmumam nav
nepieciešami jauni darba resursi. Piesaistīto mākslinieku
honorāri nav mainījušies. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem tikai
daļa mākslinieku decembrī, kā katru gadu, ir paaugstinājuši
honorāru.
4. Par krīzi liecina kāzu budžetu
samazināšana. Pakalpojumi vai preces, kuras ir ekstras
un 2007.gadā tika pasūtītas bieži, šogad netika izmantotas tikpat
kā nemaz. Piemērs: limuzīnu noma, ledus skulptūras, mākslinieki
no citām valstīm. Pasūtījumiem uz 2009.gadu, kā katru gadu
rudenī, aktīvi tiek slēgti līgumi. Pieļauju, ka to pozitīvi
ietekmē tas, ka, laikus plānojot kāzas, tās izmaksā mazāk, nekā
sākot plānošanu mēnesi vai divus iepriekš. Nākamajā gadā
prognozējam mazāku apgrozījumu nekā 2007.gadā, bet lielāku nekā
2008.gadā.
5. Ieteiktu ieviest nodokļu atlaides
precētiem pāriem. Piemēram, ja vīrs uztur ģimeni, kamēr sieva
nestrādā, jo audzina bērnu līdz skolas vecumam. Ja nekļūdos, tad
Vācijā ir 50% nodokļu atlaides gan vīram, gan sievai, ja viņi ir
precēti. Pārbaudīt arī tos pasākumu rīkotājus, kuri to dara kā
privātpersonas vai pašnodarbinātie, nemaksājot nodokļus.
"Sabiedrībā pārāk stipri ir kultivēts mīts
par bērnudārzu trūkumu"
Juris Stikāns, SIA "BeBe" valdes loceklis
("KV" Nr.22(78), 30.05.2007.)
1. Lai popularizētu savu
vārdu, esam izveidojuši e-dienasgrāmatu mammām, tētiem un bērniem
www.bebe.lv/calendar/
Joprojām strādājam ar piedāvājumu "bērnudārzs uzņēmumā". Šobrīd
esam nonākuši tuvu līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, jo to vadība
saprot, ka šajā ekonomiskajā situācijā ir izdevīgi dabūt pozitīvu
papildu publicitāti, kas izmaksā apaļu nulli latu.
2. Mēs uzskatām, ka no valdības nākušie ir
tikai tukši solījumi, jo, cik mums ir bijusi saskarsme ar valsts
aparātu, tad 99% attieksme ir bijusi negatīva. Respektīvi, mēs,
kas nes papildu peļņu valsts kasei, lai tā varētu uzturēt savu
nepamatoti lielo administratīvo aparātu, nekādu atbalstu
nesaņemam.
3. Situācija kļūst labāka, darba ņēmēji
vairāk sāk novērtēt, ka viņiem šobrīd ir darbs ar nekavētām algas
izmaksām. Mēs domājam, ka sabiedrībā valda nepamatots viedoklis
par darba devēju pozitīvo stāvokli darba tirgū, jo Darba likums
stipri vairāk aizsargā darba ņēmējus, regulējot dekrēta
atvaļinājumu, slimības lapu apmaksu un citas lietas.
4. Arī mēs jūtam, ka klientu maksātspēja
samazinās, lai gan lielāku problēmu rada tas, ka sabiedrībā pārāk
stipri ir kultivēts mīts par bērnudārzu trūkumu, kā rezultātā
nepiemērotā ekonomiskajā situācijā ir nodibināts daudz
bērnudārzu, kas tagad ar nepamatoti zemām cenām cīnās par
klientiem.
5. Es ieteiktu šobrīd būt saudzīgākiem un
pretimnākošākiem pret nodokļu parādniekiem. Nedomāju, ka nodokļu
daudzums būtu jāsamazina, jo mūsu nodokļu sistēma ir liberāla,
salīdzinot ar Rietumu valstīm. Uzskatu, ka būtu jāizstrādā tāda
nodokļu atlaižu politika, lai mēs vairāk ražotu un eksportētu,
nevis tikai importētu un savu IKP celtu uz lēta patēriņa rēķina.
Mūsu labklājība celsies, ja mēs vairāk ražosim un
eksportēsim.
6. Nevienam nav noslēpums, ka mēs esam vieni
no vissliktākajiem Eiropas Savienības struktūrfondu
izmantotājiem, kas ir ļoti slikti.
Protams, iestājoties ES, mums bija vairāk jāizmanto jaunā
tirgus iespējas ražojot un eksportējot.
"Prezentējam Latvijas amatnieku darbus"
Aija un Dainis Vēberi, SIA
"Elektronisko pakalpojumu attīstība" īpašnieki ("KV"
Nr.26(82), 27.06.2007.)
1. Katalogs www.razots.lv un tā ārvalstu
versija www.goods.lv
ir ievērojami pilnveidots un kļuvis atpazīstamāks.
Viens no mūsu pirmajiem mērķiem bija savā katalogā redzēt
informāciju par Latvijas unikālajiem izstrādājumiem - amatnieku
meistardarbiem.
Apmeklējām amatnieku gadatirgus, Brīvdabas muzeju, pilsētu
svētkus un runājām ar amatniekiem. Esam panākuši, ka
www.razots.lv ir viens no plašākajiem informācijas
avotiem, kas prezentē Latvijas amatnieku darbus, mazo uzņēmumu
darbinieku ar rokām darinātus izstrādājumus un sniedz informāciju
par to iegādes iespējām.
Mūsu mērķis ir arī starptautiskās atpazīstamības veidošana.
www.razots.lv ir
apmeklējuši vairāk nekā 200 000 viesu no 117 pasaules valstīm
(Google analytic dati).
Mūsu katalogs piedāvā iespēju sazināties tieši ar interesējošo
ražotāju, bet arī mēs kā administratori esam saņēmuši dažādus
sadarbības piedāvājumus no Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas,
Japānas, Krievijas. Esam piedalījušies izstādēs, prezentējuši
katalogu uzņēmumu asociācijām un ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem
Latvijā.
"Pastāvēs, kas mainīsies" - tā droši vien var atbildēt uz
jautājumu par vairums uzņēmumu darbību. Arī mēs ražotājiem un
kataloga apmeklētājiem nepārtraukti piedāvājam jaunus
pakalpojumus.
Ieviesām iespēju izmantot apakšdomēnus. Uzņēmumi, kam nav savu
mājaslapu, var izmantot domēnus nosaukums.razots.lv.
Tādējādi nelielam uzņēmumam, izmantojot šos domēnvārdus un
neierobežoto katalogā ievietojamās informācijas apjomu, ir
iespējams iztikt bez savas mājaslapas. Tai pašā laikā to var
atrast internetā.
2007.gada novembrī atklājām informatīvo biznesa ziņu sadaļu
www.biznesa-zinas.lv un
ārvalstu versijā www.business-news.lv. Šajā
sadaļā ir atrodama informācija par uzņēmējdarbības izstādēm,
semināriem, dažādiem valsts atbalsta pasākumiem, uzņēmējdarbībai
noderīgi metodiskie materiāli, piemēram, līgumu paraugi.
Sākot ar šo rudeni, piedāvājam iegādāties amatnieku
izstrādājumus arī tieši katalogā un nodrošinām to piegādi
pasūtītājam.
2. Bez valsts atbalsta katalogs www.razots.lv netiktu izveidots.
Kataloga veidotājas Aijas Vēberes uzvara Eiropas Kopienas EQUAL
projekta konkursā "Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par
uzņēmējām perspektīvajās nozarēs" ļāva nodibināt uzņēmumu un
veikt sākotnējās aktivitātes kataloga izveidošanā un
popularizēšanā.
Arī kataloga tālākajā attīstībā liela nozīme ir bijusi
Latvijas Institūta un Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūras informatīvajam atbalstam tā popularizēšanā. Par papildu
finansiālo atbalstu jāpateicas "Parex bankai".
Mēs pastāvīgi sekojam līdzi piedāvātajam valsts atbalstam, un
viens no pasākumiem, ko mēs varētu izmantot, ir atbalsts dalībai
starptautiskajās izstādēs ārvalstīs.
3. SIA "Elektronisko pakalpojumu attīstība"
ir ģimenes uzņēmums, kas pašlaik nenodarbina citus darbiniekus,
bet izmanto ārpakalpojumus. Tāpēc mēs neizjūtam ar darbaspēku
saistītās problēmas.
4. Neatkarīgi no finanšu krīzes mēs plānojam
katalogu nepārtraukti attīstīt, ieguldīt savu darbu, līdzekļus un
idejas.
"Eiropas prasības tiek pārprastas un
birokratizētas"
Andris Siliņš, Grāmatvedības un finanšu
koledžas direktors ("KV" Nr.29(85), 18.07.2007.)
1. Grāmatvedības un finanšu
koledža turpina darboties. Šogad koledžā tika uzņemti 400 jauni
studenti - par 100 vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Neizslēdzu, ka tāds palielinājums zināmā mērā saistāms arī ar
rakstu "Komersanta Vēstnesī". Neskatoties uz finanšu krīzi
valstī, daudzas grupas nokomplektētas arī lauku reģionos.
2. Pagaidām valdības pretimnākšanu
nejūtam.
Faktiski privātām augstākajām mācību iestādēm ir jāiztur
konkurences cīņā ar valsts izglītības iestādēm, kas brīvajā tirgū
(studijas par maksu) iziet ar jūtami zemākām cenām nekā par tām
pašām studiju programmām saņem no valsts budžeta.
Būtībā tā ir negodīga konkurence, kas rezultātā var novest pie
privāto augstākās izglītības iestāžu likvidācijas. Vienīgā cerība
ir piekļūt kādam Eiropas Savienības projektam, jo valsts
līdzfinansējumam līdzekļi būs samazināti un pavērsies iespēja
privātām institūcijām.
3. Pateicoties veiksmīgai jauno studentu
uzņemšanai, ir izdevies jūtami paaugstināt darba algas koledžas
administratīvajam personālam un panākt konkurētspējīgu
atalgojumu, kas savukārt nostiprina kadrus.
4. Pēdējā gada laikā jūtams, ka daļai
studentu pasliktinās finansiālais stāvoklis un pieaug to studentu
skaits, kas ar kavējumiem kārto studiju maksu, sevišķi lauku
reģionos. Tāpat šogad vairāk jauno studentu ir vērsušies ar
lūgumu piešķirt valsts galvotu studiju kredītu. Diemžēl limiti to
piešķiršanai nav palielinājušies. Izeja ir viena - ciešāk
jāsavelk josta, jāierobežo visi papildu izdevumi, jo
pastāvīgās izmaksas (telpu īre lauku reģionos, pasniedzēju darba
samaksa u.c.) ir jūtami pieaugušas.
5. Ja mēs ne tikai vārdos, bet arī darbos
vēlamies, lai izglītoti cilvēki būtu Latvijas bagātība, tad arī
nodokļu politikai attiecībā uz mācību iestādēm (privātām) ir
jābūt pretimnākošai. Faktiski ir tā, ka to, ko varēja izdarīt
pirms sešiem gadiem, kad tika izveidota koledža, šodien vairs
finansiāli izdarīt nevar, naudu investīcijām šāda biznesa
izveidei vairs nopelnīt nevar. Sava nozīme te ir arī nodokļiem,
piemēram, PVN studiju programmām, kas ir licencētas, bet nav vēl
akreditētas. Nodokļu politikas veidotājiem vajadzētu ne tikai
domāt par to, kā šodien piepildīt valsts kasi, bet nolaisties uz
grēcīgās zemes. Un, ja privātās augstākās izglītības
iestādes valstī ir nepieciešamas, tad saskatīt reālo situāciju un
atbilstoši tai rīkoties.
6. Manuprāt, Latvija pārāk čakli pilda
Eiropas Savienības prasības (rodas iespaids, ka reizēm šis tas
tiek pārprasts un pārlieku birokratizēts). Kas attiecas uz ES
fondu izmantošanu - privātās augstākās izglītības iestādes pie
tiem līdz šim tika visai reti. Cerēsim, ka tas mainīsies.
Pagaidām esam spiesti izmantot iespēju piekļūt ES fondiem caur
citām (vecajām) ES valstīm.
"Nodokļu politikas izstrādātājiem jāsaprot:
mazajiem uzņēmumiem ir neliela administratīvā kapacitāte"
Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības
kokaudzētavas "Pīlādži" īpašnieks ("KV" Nr.36(92),
05.09.2007.)
1. Turpinām darbu un
turpināsim. Ir arī jaunas idejas biznesa daudzveidošanai, un tām
jārealizējas!
2. Īpaši neesmu jutis valsts pretimnākšanu.
Varu cerēt uz labu atbalstu lauksaimnieku kooperācijai nākamajos
gados no Eiropas Savienības fondiem. Jādomā, ka valdība
nosacījumus neizmainīs un varēsim to izmantot.
3. Uzņēmējiem, lai cik varbūt nežēlīgi tas
skan, mērens bezdarbs ir izdevīgs, un pašlaik ir iespēja
izvēlēties piemērotākus darbiniekus. Mūsu saimniecībā gan tādas
nepieciešamības nav. Darbinieku skaitu pagaidām neplānojam
samazināt.
4. Mūsu ražošana ir ar ilgtermiņa iestrādēm
un tādēļ jāturpina. Nākamajā gadā saražotās produkcijas apjoms
būs lielāks nekā šogad un būs nopietni jāstrādā pie tās
realizācijas. Pašlaik uzņēmumam nav neviena kredīta, un plānojam
tādu ņemt tikai 2010.-2012.gadā Eiropas finansējuma
piesaistei.
5. Nodokļu administrētājiem ieteiktu būt
pretimnākošiem uzņēmējiem, savukārt nodokļu politikas
izstrādātājiem - saprast, ka ir lielas atšķirības starp lielajiem
un mazajiem uzņēmējiem, kuriem pašiem ir neliela administratīvā
kapacitāte.
6. Uzskatu, ka daļa ES līdzekļu varēja tikt
izmantota labāk, piemēram, novirzot izglītības kvalitātes
uzlabošanai. Daudz naudas izmantoja bezdarbnieku ne īpaši
lietderīgā un paviršā apmācībā.
"Nevajag ar skubu sodīt par matemātisku vai
nezināšanas kļūdu"
Ruta Šenfelde, SIA "Saldus grāmatvedības
serviss" īpašniece ("KV" Nr.43(99), 24.10.2007.)
1. Vēl turpinu darboties, bet
apsveru domu par uzņēmuma darbības apturēšanu uz kādu laiku, jo
daļa mazo uzņēmēju likvidējas un tādēļ arī grāmatvežu firmai
klientu kļūst mazāk. Pavasarī pārcēlu uzņēmumu uz plašākām
telpām, pie
ņēmu vēl vienu darbinieci, jo cerīgi domāju par uzņēmuma
darbības apjoma palielināšanos. Bet tad uzņēmējdarbībā viss sāka
strauji mainīties uz slikto pusi.
Cenšos taupīt, divu ērtu telpu vietā esam saspiedušies vienā,
tā samazinot nomas un komunālos maksājumus uz pusi. Apsveru domu
par darbinieku skaita samazināšanu. Darbinieku žēl, turklāt daudz
darba esmu ieguldījusi, viņus apmācot.
Līdztekus iesaistījos algotā darbā valsts iestādē. Lai
izdzīvotu, nākas ļoti daudz strādāt virs normālā darba laika, ko
pēc smagās slimības nemaz nedrīkstu atļauties. Bet vai tad man ir
izeja? Pirms trim gadiem, sākot uzņēmējdarbību, ņēmu arī
kredītus, kuri vēl jāmaksā un kam tagad ir saceltas tik augstas
procentu likmes. Ja būtu jaunāka, varbūt arī es, kā daudzi man
pazīstami cilvēki, dotos peļņā uz ārvalstīm, jo, neskatoties uz
to, ka arī tur iet smagi, tomēr tiek domāts arī par mazo
cilvēku.
2. Mazie uzņēmumi, it sevišķi ārpus Rīgas,
nav piedzīvojuši tos treknos gadus, par kuriem runā, ka
tādi kaut kad kaut kur un kaut kam ir bijuši. Uz mūsu uzņēmumu,
kā arī daudziem citiem mikrouzņēmumiem, diezin vai attieksies
jelkāda valdības atbalsta politika. Klausoties un lasot, ko sola
atbalstīt, secinājums ir viens: tiks dots tiem, kam jau tika
dots. Mazie uzņēmumi valdībai ir vienaldzīgi, kaut gan vajadzētu
tikai nedaudz pakārtot likumus, lai uzņēmums varētu maksāt
nodokļus tad, kad tiešām saņem naudu par savu darbību, nevis jau
tad, kad paraksta realizācijas dokumentus, bet reālās naudas vēl
nav.
3. Protams, jautājums par darbaspēku šodien
ir pavisam cits, taču mazajiem uzņēmējiem vairs no tā nav nekāda
prieka. Un arī šobrīd labu speciālistu ir grūti atrast. Daudzi no
valsts ir aizbraukuši, un, domāju, ka brauks projām vēl, jo labi
speciālisti vienmēr un visur bijuši vajadzīgi, arī ārpus
Latvijas.
Arī šajos laikos valdība par taupību tikai runā, valsts
aparātā samazinājums notiek, kā teikt, tikai apakšējos
gaņģos, bet tieši šos mazos, kas ir tuvāk tautai un
reāli strādā, vajadzētu atstāt, bet samazināt vidējos
gaņģus, kas iekārtojušies visērtāk - nekas diži nav
jādara, ne par ko diži nav jāatbild, bet tikai kontrolē apakšējo
gaņģu kontrolierus, kas reāli strādā. Piemēram, VID
reģionālās iestādes, kuras tikai kontrolē mazos kontrolierus, kas
cītīgi strādā rajonos. Mums mazā valstī ir piecas lielas
reģionālās iestādes, kuras tikai kontrolē savā padotībā esošos
kontrolierus. Nav dzirdēts, ka tur kāds tiktu samazināts. Bet te
valdība iegūtu reālu budžeta līdzekļu ietaupījumu.
4. Krīze mani ietekmē tieši, jāmaksā kredīti,
ko ņēmu pirms trim gadiem nepieciešamā inventāra, biroja tehnikas
iegādei, telpu remontam, kad sāku uzņēmējdarbību. Bankas ir
nenormāli sacēlušas kredītu procentus ne tikai jaunajiem
kredītiem, bet arī tiem, ko ņēmām iepriekš. Uzskatu, ka vajadzēja
kaut kā risināt jautājumu par vecajiem kredītiem, kas tika ņemti
uzņēmējdarbības attīstībai, lai tiem nesaceltu šos procentus tik
augstus. Kā redzu pēc saviem klientiem, mazajiem uzņēmējiem
šobrīd dabūt normālus kredītus ir gandrīz neiespējami.
5. Jaunās nodokļu politikas izstrādātājiem un
administrētājiem novēlu padomāt par saprātīgu nodokļu politiku.
Īpaši, kā atvieglot nodokļu nastu mikrouzņēmumiem. Ja uzņēmumu ar
nodokļu maksājumiem un to termiņiem no pirmās darbības dienas
nedzīs stāvus zemē, vēlāk valstij no šiem uzņēmumiem nodokļu
veidā būs lielāka atdeve nekā līdz šim. Neļaujot sākumā uzņēmumam
attīstīties, tas ilgstoši nīkuļo un nebūs labuma ne pašam
uzņēmējam, ne arī valstij.
Nodokļu maksājumiem vajadzētu pārskatīt nomaksas termiņus, jo
mazais uzņēmums, kam nav uzkrājumu, nevar samaksāt visus nodokļus
tūliņ pēc tekošā mēneša darījumu dokumentu parakstīšanas, ir
jādod arī laiks samaksas iekasēšanai. VID būtu beidzot jākļūst
par uzņēmēju sabiedroto jeb uzņēmēju servisa iestādi, nevis tikai
par represējošu iestādi. Uzņēmējiem būtu jāpalīdz, nevis uzreiz
jāsoda, ja redzams, ka konstatētā ir matemātiska vai nezināšanas
kļūda, un ja to iespējams labot. Jāsoda tad, ja uzņēmējs nodokļus
nemaksā ļaunprātīgi, kā arī apzināti slēpj apliekamos
ieņēmumus.
6. Fondu naudas priekšrocības, kas Latvijai
pavērās, iestājoties ES, nav pilnībā izmantotas. Lielā mērā pie
tā vainojama valdības neizdarība, lielā birokrātija. Tāpat visus
šos procesus ļoti ietekmē Saeimā ievēlēto partiju nemitīgie
savstarpējie ķīviņi par portfeļiem un savām algām, jo pirmajā
vietā ir pašlabums, nevis doma par valsts un tautas labklājības
un ekonomikas uzlabošanu.
"Varam tikai pateikties par atbalstu, ko
guvām no valsts"
Ivars Beitāns, SIA "Aerodium" līdzīpašnieks
("KV" Nr.45(100), 31.10.2007.)
1. Šis gads mūsu uzņēmumiem
("LGK Grupa", "Aerodium") ir bijis lielu pārmaiņu un
restrukturizācijas gads.
Esam nopietni strādājuši savu ideju popularizēšanā un pēc
Ziemas olimpiskajām spēlēm Turīnā radušos iespēju profesionālākā
nostiprināšanā. Konkrētāk: esam nopietni pievērsušies jaunu
tehnoloģiju radīšanai un tāpēc nostiprinājušies kā pasaulē
ievērojams vertikālo vēja tuneļu ražotājs. Mūsu tehnoloģija
pārdota vairākās valstīs: Pakistānā, Saūda Arābijā, Ēģiptē,
Kazahstānā, Krievijā. Pašlaik pārrunu stadijā ir vēl vismaz pieci
potenciālie darījumi 2009.gadā.
Sākotnējā sadarbība ar mātesfirmu, Kanādas ražotājiem, ir
ieguvusi jaunu pavērsienu. Esam tik tālu apvienojuši spēkus, ka
visu tirdzniecību un mārketingu pasaules mērogā veicam no
Latvijas. Ir noslēgta vienošanās, ka tuvākajā laikā mēs iegūsim
arī ievērojamu Kanādas kompānijas akciju paketi.
2. Mēs no Latvijas valsts budžeta un Eiropas
Savienības struktūrfondiem esam guvuši ļoti ievērojamu atbalstu.
Startējām vairākās programmās un ieguvām līdzfinansējumu jauno
tehnoloģiju attīstībai. Tāpēc varam tikai pateikties par
atbalstu, ko guvām no valsts, kurā dzīvojam.
Plānojam arī turpmāk startēt dažādās atbalsta programmās
nākamgad.
3. Situācija ir kļuvusi nedaudz labāka.
Cilvēki atkal sāk domāt par darbu, par kvalitāti, par to, ka
procesus vajag optimizēt, uzlabot. Ir tikai taisnīgi, ka vairāk
nopelna tas, kurš labāk strādā! Situācija darba tirgū pērn
uzņēmējiem vairs nebija motivējoša (varbūt izņemot celtniekus un
nekustamā īpašuma spekulantus). Nebija vairs jēgas Latvijā ražot.
Tas jau līdzinājās absurdam, ka, piemēram, ASV darbaspēks bija
kļuvis lētāks nekā Latvijā. Cilvēki šeit tikai prasīja vairāk un
vairāk naudas, bet darbu darīja arvien negribīgāk un
nekvalitatīvāk. Manuprāt, globālajai ekonomikai tas pat ir labāk,
ka krīze ir atnākusi un līdzsvaros ekonomiskos procesus.
4. Labā ziņa ir tā, ka stiprākie izdzīvos un
norūdīsies. Savukārt sliktā ir tā, ka kredītu pieejamības
barjeras spekulatīvajiem darījumiem vienlaikus nogriež
kreditēšanās iespējas arī ražotājiem (ekonomikas stiprinātājiem).
Ja valsts neradīs kādu speciālu programmu, kas nošķirs graudus no
sēnalām, tad var atkal sagraut ekonomiku. Savukārt, ja valsts
tādus regulatorus radīs, tad no krīzes mēs, Latvija, varam iziet
pat kā uzvarētāji. Krīzē vienmēr kāds zaudē un kāds cits vinnē.
Svarīgi ir ātri saprast, kurā pusē nostāties!
5. Viens labs piemērs ir Igaunija, kur
reinvestētā peļņa netiek aplikta ar peļņas nodokli. Ja Latvija
izdarītu to pašu, tad te ieplūstu ļoti liels kapitāls un tā būtu
laba motivācija legalizēties Latvijā darbību veicošajām ārzonu
kompānijām, kuru patiesie īpašnieki Latvijā vien dzīvo.
6. Nezinu par valsti kopumā, bet pazīstu ļoti
daudzus jaunus un gudrus cilvēkus, kas to izmantoja un
izmantos.
"Uzskatāms par veiksmi, ja izdodas samērot
ieceres ar tirgu"
Kārlis un Mārtiņš Dambergi,
SIA "BC grupa" īpašnieki ("KV" Nr.46(102),
14.11.2007.)
1. Pašreizējā situācijā
uzskatāms par veiksmi, ja izdodas samērot ieceres ar tirgu, tai
pašā laikā saglabājot uzticību uzņēmējdarbības prioritātēm. Koka
arhitektūras restaurācijas gadījumā tas ir līdzsvars starp
tematisku uzņēmējdarbību un peļņu, kā arī pastāvību.
Šaura specializācija, kas citkārt uzskatāma par risku, krīzes
apstākļos var kļūt par risinājumu, ja atbilst noteiktas
iedzīvotāju daļas vajadzībām pēc kādas ilgstoši lietojamas preces
pretstatā piedāvājumam vienai sezonai vai trīsgadei.
2. Pašvaldības līmenī Kalnciema ielas
projektā ir pretimnākšana, taču valsts līmenī tādas nav. Uzsāktie
renovācijas darbi Kalnciema ielā no pašvaldības atbalsta puses ir
uzteicami, sākot ar pastāvīgu interesi un atbalstu
administratīvos procesos, tomēr māc bažas, ka nākamā gada
taupības režīms kavēs Kalnciema ielas un citu Rīgas vēsturisko
teritoriju attīstību. Lai turpinātu izaugsmi, būtu svarīgi
izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, mazināt birokrātisko
procedūru laikietilpību.
3. Darba devējiem šķietami pieaug izvēles
iespējas, tomēr jārēķinās, ka specializēts darbaspēks drīzāk var
aizplūst no Latvijas nekā samierināties ar dzīvi zem iztikas
minimuma. Risinājums būtu samazināt nodokļu slogu kā uzņēmējiem,
tā darba ņēmējiem, atsakoties no īstermiņa budžeta palielinājuma
- tas ļaus saglabāt cilvēkos azartu darboties savā profesijā un
savā valstī.
4. Projektu finansētāji, kas joprojām saredz
ideju, jūtas labi, turpinot atbalstīt noteiktu koncepciju,
saredzot attīstību ilgtermiņa pasākumos, nevis īslaicīgos
projektos, kuros peļņa vairs nav prognozējama. Paredzams liels
uzņēmumu atbiruma procents - ātras peļņas iecerēm tā šajos
apstākļos ir neizbēgama parādība.
5. Samazināt nodokļu slogu uzņēmējiem -
ilgtermiņa risinājums, kas saskaņā ar valsts attīstības plāniem
ļautu saglabāt speciālistu darbavietas un novērst darbaspēka
aizplūšanu uz ārvalstīm, turpināt kvalifikācijas izaugsmi un
saglabāt uzņēmējdarbības iniciatīvas, kas ir valsts galvenā
garantija augšupvirzībai nākotnē. Tam var pretstatīt minimālu
ieguvumu tuvāko gadu budžetā un uzņēmēju migrāciju tālākā
nākotnē.
Kritisks stāvoklis būs sagaidāms pēc pāris gadu desmitiem, kad
demogrāfiskā situācija būs sasniegusi populācijas novecošanās
augstāko punktu un mazais skaits nodokļu maksātāju nespēs
nodrošināt sabiedrības labklājību.
6. Līdz šim novērojama nepietiekama atsaucība
privātā sektora atbalstam un iesīkstējusi pārliecība, ka
prioritāte piešķirama valsts un pašvaldību projektiem, bet
privātais sektors spēs atrisināt savas aktualitātes
patstāvīgi.
Novēlota izpratne par priekšrocībām, ko sniedz ilgtermiņa
privātā sektora projekti. Trūkst ieguldījumu ražošanas un
pakalpojumu sfērās, tā vietā finanses bieži tiek izšķērdētas, un
projektu finansējuma kontrole, kā arī administratīvo procedūru
radītie kavējumi drīzāk veicina ES naudas izšķērdēšanu nekā
lietderīgu izmantošanu.
"Vai nu neesam smagus gadus
piedzīvojuši?!"
Ilze Indriksone, SIA "Tagete" īpašniece
("KV" Nr.6(113), 06.02.2008.)
1. Jā, mūsu nodarbošanās -
ainavu arhitektūra un dārzu būve - joprojām ir mūsu pamats.
Papildus esam profesionālā līmenī apguvuši zaļo jumtu būves
noslēpumus.
2. Līdz šim brīdim neesmu sagaidījusi četrus
svarīgus valdības lēmumus:
• 15 dienu slimības lapu apmaksas sloga atcelšanu, kas rada
nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ar kaimiņvalstu uzņēmumiem
un diskriminācijas risku pret slimīgiem darbiniekiem uzņēmumā un
degradē ārstu godīguma izpratni;
• ievērojami aktivizēt finanšu policijas darbu, lai izskaustu
melnos uzņēmumus, melnos darījumus un algas
aploksnēs, lai novērstu nodokļu aizplūšanu garām valsts kasei un
panāktu vienādus konkurences apstākļus uzņēmumu starpā;
• uzņēmuma peļņas nodokļa samazināšana, ja šie līdzekļi
ieguldīti uzņēmuma attīstībā;
• ES finanšu atbalsta grupā iekļaut visu Latvijas reģionu
uzņēmumus, ja to darbība atbilst valsts atbalstāmo nozaru
sarakstam.
3. Jā. Mūsu uzņēmums ir papildinājies ar
daudziem vērtīgiem darbiniekiem.
4. Jāsaimnieko uzmanīgi. Vai nu neesam smagus
gadus piedzīvojuši?! Ļoti svarīgas būs iepriekšējo gadu iestrādes
uzņēmuma prestiža celšanā un bāzes nodrošināšanā.
5. Valstij svarīgi lēmumi jāizšķir
profesionāļiem, ne politiķiem.
6. Nē.
"Cilvēkiem vajadzētu dot to drošības
sajūtu, ka varat iet cīnīties!"
Danuta un Mārtiņš Priedes,
ZS "Mežavairogi" saimnieki ("KV" Nr.12/13(119/120),
19.03.2008.)
1. Savu darbu turpinām tāpat
kā līdz šim - zvēri tiek apkopti pēc labākās sirdsapziņas, tikai
barība ir kļuvusi dārgāka. Un suņabūdas izgatavojam vēl joprojām
kvalitatīvas. Tikai esam sākuši piedāvāt ekonomiskākus variantus
- finanšu krīzes apstākļiem piemērotākus, kā arī dažādus
veselībai drošus aksesuārus mazajiem dzīvnieciņiem - namiņus,
graužamās pagalītes.
Uz valsts svētkiem aicinājām ciemos Ķekavas bērnus ar īpašām
vajadzībām. Kaut lija lietus, bērnu acīs bija neviltots prieks
par redzēto. Dažs pirmo reizi mūžā redzēja lāci un kur nu vēl
pacienāt viņu ar medu! Vēlāk visi dzēra piparmētru tēju ar
cepumiem un dalījās iespaidos. Tādā brīdī mēs saprotam, cik liela
nozīme ir mūsu darbam, ka ne jau naudā ir laime, bet gan priekā,
ko spējam dāvāt citiem. Un tas nekas, ka reizēm jāsavelk josta
ciešāk.
2. Protams, meklējam iespējas piesaistīt
līdzekļus, taču diemžēl esam par mazu, lai spētu piedalīties
lielos zoodārzu projektos. Jāpaaugas. Bet ticam saviem spēkiem un
zinām, ka ar laiku viss izdosies.
No valsts neko neprasām: ja izdosies - labi, ja neizdosies,
tiksim paši galā. Mums katram ir divas rokas un gudras galvas uz
pleciem, tātad varēsim savas idejas realizēt. Mēs esam
nestandarta mazie uzņēmēji - cik tad ir tādu zoodārzu, kuri tiek
uzturēti par saviem līdzekļiem un dzīvnieki netiek ražoti
gaļai?
3. Domāju, ka jā. Taču arī naudas uzņēmējiem,
par ko algot darbiniekus, ir kļuvis mazāk. Pieaugot barības
cenām, jāsāk rēķināt, ko varam atļauties. Mēs patlaban
aprobežojamies ar algotu grāmatvedi. Taču arī šos pienākumus
drīzumā veikšu pati - esmu beigusi attiecīgus kursus, un
grāmatvedība man patīk. Uz pavasari noteikti meklēsim kādu palīgu
vīram smagajos darbos - jāturpina pirts celtniecība, jāpārbūvē
vilka voljērs - darba nākamgad daudz.
4. Būvējot lāču māju, ņēmām kredītus - tie ir
atmaksāti. Vairs šādu slogu negribam. Zinām, ka tādējādi viss ies
uz priekšu lēnāk, bet vismaz sirds būs mierīga: ja arī kaut kas
neizdosies, pārdomāsim stratēģiju un mēģināsim atkal.
Jāpielāgojas liesajiem gadiem. Pakalpojumi un preces
jāpiedāvā atbilstoši cilvēku pirktspējai. Tie, kas to nesapratīs,
var piedzīvot grūtus laikus.
5. Vienmēr kāds būs neapmierināts ar
nodokļiem. Daudziem šī nasta šobrīd ir par smagu. Ja ir jāizvēlas
- turpināt attīstību vai maksāt nodokļus, rodas sarūgtinājums.
Uzskatu, ka noteikti jāievieš progresīvi nodokļi - patēriņam,
īpašumiem, greznumam, piesārņojumam, atlaides - ģimenēm,
izglītībai, veselībai, mājoklim, pētniecībai, attīstībai,
iekārtās ieguldītai peļņai.
6. Pērn Eiropas Komisija brīdināja, ka
jaunās dalībvalstis pārāk lēni apgūst struktūrfondu līdzekļus.
Līdz vasaras vidum no 150 Ministru kabineta noteikumiem, kuri
nepieciešami, lai izsludinātu konkursus Eiropas Savienības fondu
apguvei, valdība bija apstiprinājusi tikai vienu piektdaļu. No
informācijas, kas mūs sasniedz ikdienā, var secināt, ka
priekšrocības nav izmantotas pilnā apjomā.
Situācijā, kad mūsu ekonomikas rādītāji un ražošanas apjomi
krīt, Eiropas Savienības fondi kalpo kā papildu stimuls Latvijas
ekonomikai. Taču cilvēkiem vajadzētu dot to drošības sajūtu, ka
varat iet cīnīties! Zinu dažus vietējos uzņēmējus, kas mēģināja
pieteikties Eiropas Savienības finansējumam, samaksāja lielu
naudu par projektu, rezultātā neko nesaņēma un tagad ir
zaudējuši ticību gan ES, gan valdībai. Var vainot cilvēkus
kūtrumā, taču birokrātijas gaiteņos ne viens vien apjūk, jo ir
mācīts mīlēt zemi un apart tīrumus, nevis rakstīt sarežģītus
projektus.
"Plānojam nelikt visas olas vienā
grozā"
Baiba un Māris Rumaki, "LTD
KAROGI " īpašnieki ("KV" Nr.18/19(125/126),
30.04.2008.)
1. Joprojām turpinām
darboties biznesā, kas saistīts ar karogiem, karogu mastiem un
cita veida līdzīgu produkciju. Jaunas idejas galvenokārt ir
saistītas ar mārketingu. Vairāk cenšamies vērsties pie potenciālā
klienta tieši. Plānojam ieviest jaunus produkcijas veidus.
Piemēram, apgaismes stabus.
2. Valsts reāli var atbalstīt uzņēmējus,
izveidojot labvēlīgu nodokļu politiku. Arī valsts un pašvaldību
iepirkumos izskaužot korupciju. Protams, mūs interesē iespēja
saņemt naudu no fondiem. Projektiem bieži vien ir nepieciešamas
arī lielas naudas summas.
Parasti ļoti retam pašam ir liela, brīva nauda. Ja bankas
vairs negrib aizdot naudu, tad diemžēl arī piedalīšanās projektos
kļūst problemātiska, jo sākumā parasti ir jāiegulda sava
nauda.
Valsts varētu būt galvotājs. Tad tā būtu reāla palīdzība.
3. Cilvēki augstu vērtē stabilitāti. Arī
prasības pēc algas ir kļuvušas reālistiskas.
4. Pagaidām tā sauktā krīze mūs nekā nav
ietekmējusi. Pārdošanas apjomi ir pat pieauguši, tomēr par nākamo
gadu prognozes ir nenoteiktas.
Plānojam aktīvāk darboties mārketingā. Ieviest jaunus
produkcijas veidus un nelikt visas olas vienā grozā, tas
ir, strādāt vairākos virzienos.
5. Samazināt PVN un izveidot sistēmu, ka
nodoklis ir jāmaksā tikai tad, kad nauda ir reāli saņemta.
6. Ir tāda sajūta, ka Latvijas pārstāvji
Eiropas Savienībā iet lielo dalībvalstu pavadā un atbalsta arī
lēmumus, kas nav Latvijai labvēlīgi.
"Centīsimies pirms termiņa tikt vaļā no
visām kredītsaistībām"
Kārlis Zemītis, SIA "Zaļās pēdas"
līdzīpašnieks ("KV" Nr.27(134), 02.07.2008.)
1. Viss pa vecam.
Nodarbojamies ar kokapstrādi.
2. Mūsu uzņēmums nekad nav bijis atbilstošs
kādam no daudzajiem nosacījumiem, lai pieteiktos ES finansējumam.
Tāpat nav informācijas par kādu citu atbalstu no valsts puses -
varbūt tāpēc, ka esam tik neliels uzņēmums un nav resursu, lai
norīkotu cilvēku, kas seko piedāvātajām iespējām.
3. Ir pieaugusi darba ņēmēju atbildības
sajūta. Bezdarbs, manuprāt, ir skāris tikai nekvalificēto
darbaspēku. Speciālisti joprojām ir pieprasīti.
4. Izjūtu tikai nedaudz pieaugušo kredīta
procentu maksājumu.
Tomēr, tā kā uzņēmums neizmanto īstermiņa kredītus
(finansējumu apgrozāmiem līdzekļiem), saimniecisko darbību tas
būtiski neietekmē.
Rīcība 2009.gadā - centīsimies pirms termiņa tikt vaļā no
visām kredītsaistībām, kas daļēji īstenots jau šogad.
5. Lai aktivizētu saimniecisko darbību,
nodokļi būtu jāsamazina (ko gan citu lai uzņēmējs saka!).
Tam vajadzētu notikt roku rokā ar valsts naudas drakonisku
taupīšanu. Cieti, stingri, bez kompromisiem!
Cik daudz tomēr ir cilvēku, kas bezatbildīgi iztērē sev
nepiederošus līdzekļus!
6. Nav informācijas.
"Būtu jāsamazina nodokļi par darbaspēka
izmantošanu"
Ina Skuja, SIA "Ciprese IS" īpašniece
("KV" Nr.28(135), 09.07.2008.)
1. Ir pieņemti racionāli
lēmumi - likvidēt nerentablu struktūrvienību, samazināt
darbinieku skaitu līdz minimumam. Rezultāti iepriecinoši - strādā
cilvēki, kam ir degsme un vēlme strādāt.
2. Ja valsts pretimnākšana būtu, kā solīts,
tad, iespējams, uzņēmēju skaits būtu lielāks un viss notiktu.
Domāju, ka atbalsts uzņēmējiem, kā vienmēr, ir deklaratīvs un
novēlots.
3. Darbaspēka problēmas bija mana maģistra
darba tēma. Dzīve visu sakārtos. Šādai krīzei bija jābūt, lai
kaut vai atsijātu graudus no pelavām. Darbaspēkam ir jābūt labi
atalgotam, bet tas nedrīkst diktēt noteikumus.
4. Kredītus ņemt neplānoju. Domāju, ka pāris
gadus krāšu idejas, bet to realizāciju atlikšu.
5. Būtu jāsamazina nodokļi par darbaspēka
izmantošanu, konkrētāk, darba devēja sociālās iemaksas. Tas ir
liels un nemotivējošs slogs uzņēmējiem. Tas taču arī ir viens no
iemesliem, kāpēc šobrīd palielinās bezdarbs.
Šī naudiņa uzņēmējam tomēr ir jānopelna mēnesi no mēneša,
dienu no dienas. Nodokļu administrētājiem to nesaprast, jo
pārlikt latu no vienas savas kabatas uz otru daudz pūļu
neprasa.
6. Vai Latvija ir pilnā mērā izmantojusi
priekšrocības, kas pavērās, iestājoties Eiropas Savienībā?
Domāju, ka nē! Ja jau pat nav gribētāju apgūt Eiropas Savienības
naudu! Esmu palīdzējusi realizēt vienu mikroprojektu Eiropas
Savienības finansējuma saņemšanai. Patērētais laiks un citi
iztērētie resursi visbeidzot ir līdzvērtīgi, ja šo laiku un
resursus izmantotu tiešajam darbam.
"Lai sasniegtu vislabāko rezultātu,
nedrīkst baidīties riskēt"
Aiga Veckalne, SIA "Tulkojumu birojs
Skrivanek Latvia" direktore ("KV" Nr.29(136),
16.07.2008.)
1. Esam uzsākuši vairākus
jaunus projektus, veidojuši veiksmīgas attiecības ar medijiem,
īstenojuši interaktīvus pasākumus. Arī nākotnē plānojam
paplašināt pakalpojumu klāstu un strādāt vēl efektīvāk. Jo, lai
sasniegtu vislabāko rezultātu, nedrīkst baidīties riskēt!
2. Uzņēmumiem Latvijā ir grūti izdzīvot, jo
pretimnākšanas no valsts puses nav gandrīz nemaz. Gribētu cerēt,
ka nākotnē valsts atbalsts uzņēmējiem būs viena no
prioritātēm.
3. Ekonomiskās krīzes ietekmē situācija ir
kļuvusi sarežģītāka ikvienam Latvijas iedzīvotājam - gan darba
ņēmējam, gan darba devējam. Darba ņēmējam vairs nav tik viegli
atrast darbu un vienoties par izdevīgiem nosacījumiem. Darba
devējam, neskatoties uz to, ka darbinieku atlase šobrīd norit
raitāk un izvēle ir lielāka, ir jāpārvērtē visas jaunās vakances
un esošās darba vietas, samazinot darba slodzi, atalgojumu,
piemaksas.
4. Ikviena krīze ir lieliska mācība, lai
izvērtētu uzņēmuma prioritātes, strādātu efektīvāk un uzlabotu
darba kvalitāti. Tikai žēl, ka cena, ko maksājam par šo mācību,
ir tik liela - darbinieku atlaišana, naudas plūsmas problēmas un
nomācošā un pat iznīcinošā neziņa par nākotni. Manuprāt, šobrīd
notiekošais, ko ietekmē gan globālā finanšu, gan vietējā krīze,
iespaido ikvienu uzņēmumu - gan starptautisku, gan vietējo. Citu
vairāk, citu mazāk.
5. Ieteiktu jauno nodokļu politiku veidot
pretimnākošāku uzņēmumiem, lai tie būtu ieinteresēti maksāt visus
nodokļus un kaut nedaudz samazināt nodokļu nastu.
6. Ja runājam par tulkojumu jomu, iestāšanās
ES noteikti ir veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību. Uzņēmumi
paplašina darbību citās Eiropas valstīs, līdz ar to pieaug
dokumentu skaits, kas palielina arī tulkojumu biroju darba
apjomu. Protams, daudzas priekšrocības, ko sniedz ES, Latvija vēl
nav izmantojusi, jo tās vēl nav pilnībā apgūtas. Tomēr domāju, ka
tas ar laiku notiks.
"Nevajag mums palīdzēt! Vienkārši
netraucējiet strādāt!"
Valdis Lācis, SIA "Kalni un vējš"
līdzīpašnieks ("KV" Nr.35(142), 27.08.2008.)
1. Līdztekus tūrisma
braucienu rīkošanai esmu uzsācis jaunu darbības nozari, saistītu
ar atjaunojamo resursu izmantošanu un ar milzīgu potenciālu
nākotnē. Vienlaikus esmu izvairījies no plāniem un investīcijām,
kas ievērojami palielinātu fiksētās izmaksas vai kredītsaistības
un pazeminātu uzņēmuma spēju izdzīvot krīzes apstākļos.
2. Domāju, ka reāla atbalsta uzņēmumiem, kura
nosacījums būtu tikai komersanta izmērs, nav. Ir iespēja saņemt
atbalstu, ja ir konkrēti projekti, kas šķiet interesanti un
perspektīvi arī no valsts vai ES viedokļa. Esmu pārliecināts, ka
balstīt visus sava uzņēmuma nākotnes plānus pieņēmumā, ka saņemsi
valsts atbalstu, ir neapdomīgi un bezcerīgi. Tas varētu tikai
norādīt uz pamatidejas dzīvotspējas trūkumu normālas konkurences
apstākļos. Domāju, ka allaž spēkā ir teiciens - nevajag mums
palīdzēt! Vienkārši netraucējiet strādāt!
3. Situācija ir normalizējusies, bet diemžēl
ar perspektīvu uz lielu bezdarbu. Pārmērīgs bezdarbs arī no
uzņēmēja viedokļa nav pozitīvs, jo sarūk maksātspējīgo potenciālo
klientu loks un pieaug noziedzība, kas var skart uzņēmumu
tieši.
4. Skar ar apgrozījuma samazinājumu. Pārējais
- skatīt atbildi uz 1.jautājumu.
5. Nodokļu politiku ir nepieciešams
pārorientēt uz lielāku ražotāju, nevis starpnieku un spekulantu
stimulēšanu. Ir jāatbalsta gūtās peļņas investēšana atpakaļ
uzņēmumā, turklāt tehnoloģijās vai citos uzņēmuma konkurētspēju
palielinošos aktīvos, bet nevis luksusa mašīnās un tamlīdzīgās
lietās. Nodokļu administrētājiem var vienīgi novēlēt izpratni, ka
valsti uztur uzņēmēji ar savu darbu.
6. Noteikti nē! Tomēr tika daudz darīts, lai
Eiropas Savienības dotās iespējas tiktu izmantotas. Tiesa, bieži
vien, manuprāt, ne visas valsts, bet savu korporatīvo draugu un
atbalstītāju labā.
Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības atbalsta rezultātiem
kaimiņvalstīs Latvijā Eiropas nauda, šķiet, praktiski nenonāca
jaunu ceļu būvē un esošo uzlabošanā.
"Mums visiem acis mirdz par to, ko
darām"
Liene Lagzdiņa, SIA "Labdruka" līdzīpašniece
("KV" Nr.39(146), 24.09.2008.)
1. Kopš žurnālā publicētā
raksta par www.uzvelckreklu.lv mums
notikušas vērā ņemamas izmaiņas - esam pārcēlušies uz lielākām,
mājīgākām telpām, kas atrodas mums stratēģiski izdevīgākā pirmajā
stāvā. Mūsu komandai pievienojušās vēl divas foršas un
aizrautīgas meitenes - Liega un Dace. Kā arī beidzot esam
realizējuši savu nopietnāko attīstības ieceri - esam iegādājušies
ražošanas iekārtu - Baltijā pirmo tiešās drukas printeri. Tagad
varam drukāt sarežģītus pilnkrāsu dizainus pat uz melniem
krekliem, arī mazās tirāžās. Bijām pārsteigti, ka ar iekārtu
varam drukāt arī uz ādas, vilnas, gaiša poliestera, filca,
atlasa, džinsiem, likras un citiem materiāliem.
2. Līdz šim valsts atbalstu neesam izjutuši.
Esmu dzirdējusi par valsts nākamā gada plāniem uzņēmumu ienākuma
nodokļu atvieglojumu jautājumā, taču tas vairāk attieksies uz
reinvestēšanu un attīstību, nevis uzņēmējdarbības uzsākšanas
atvieglošanu un nostiprināšanos.
3. Krīze darba spēka tirgū mūs kā uzņēmumu
ietekmē pozitīvi, jo izvēle ir patiešām liela. Uz darba
sludinājumiem atsaucas ļoti daudz potenciālo darba ņēmēju un ir
no kā izvēlēties. Sākotnēji meklējām biroja administratoru. No
visiem kandidātiem iepatikās divas meitenes, bet, tā kā nevarējām
izvēlēties, tad pieņēmām abas - vienu plānotajā amatā, otru par
projektu vadītāju.
Draugi un klienti, kas nāk pēc pasūtījumiem, smejas, ka
www.uzvelckreklu.lv krīze laikam nemaz neskar, jo
kļūstam arvien vairāk un ejam tik uz priekšu.
4. Kredītu pieejamība jeb, pareizāk sakot,
nepieejamība šobrīd ir traģiska. Arī mēs jaunās tehnikas iegādei
vēlējāmies līdzekļus aizņemties bankā, bet izrādījās, ka šobrīd
nauda tiek aizdota ar astronomiskiem procentiem un, pat ja
piekrīti šiem noteikumiem, pastāv ļoti liela iespēja, ka kredītu
tev tomēr atteiks. Bankas darbinieks mums atklāti pateica, ka
šajos apstākļos līdzekļi tiek aizdoti tikai TOP līmeņa uzņēmumiem
ar izcilu kredītvēsturi.
Mums palaimējās ar iespēju aizņemties nepieciešamo summu
privāti. Kad pieņēmām lēmumu attīstīties, centāmies maksimāli
objektīvi izvērtēt apstākļus un prognozes. Secinājām, ka neies
viegli, bet tajā pašā laikā esam ieguvēji, ka tikai tagad sākam.
Līdz ar to neizjutīsim kritumu, jo gluži vienkārši nebūs ar ko
salīdzināt.
Produkts, ko piedāvājam, ir unikāls, un mums visiem acis mirdz
par to, ko darām - tas arī ir galvenais stimuls.
5. Šobrīd sistēma vairāk koncentrēta uz sodu
politiku. Respektīvi, ja kaut kas nav kārtībā, uzņēmums tiek
nevis brīdināts, bet uzreiz sodīts. Domāju, tas ir pilnīgi
nepareizi. Mēs kā jauns uzņēmums ļoti novērtētu nodokļu
atvieglojumus, kas veicinātu veiksmīgāku startu un mūsu
nostabilizēšanos tirgū. Nav jāizgudro velosipēds -
pieredzes apmaiņā ar citām valstīm arī Latvija varētu būtiski
uzlabot nodokļu politiku.
6. Ņemot vērā statistiku par piešķirtajiem,
bet neapgūtajiem līdzekļiem, domāju, ka priekšrocības nav
izmantotas pilnībā. Iespējams, tagad valdība šim jautājumam
pievērsīsies nopietnāk.