Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Biznesa kāpnes | Kā klājas, mazo uzņēmēj?

Par uzņēmējiem, kas strādā savai valstij


Kopš "Komersanta Vēstneša" pirmā numura žurnāla seja ir bijuši tie Latvijas uzņēmēji, par kuriem esam rakstījuši rubrikā "Biznesa kāpnes". Cilvēki, kuri stāstīja par savu ceļu biznesā, saskarsmi ar konkurentiem, par savām prasmēm, pieredzes mācībām un izaugsmi. Šā gada darbus beidzot un atskatoties uz žurnāla iznākšanas gados paveikto, "KV" redakcija uzrunāja savus darbā iepazītos labos draugus, lai pateiktu paldies par atsaucību un sadarbību ar mums.



"KV" arī vēlējās lasītājiem pastāstīt, kā pašreiz klājas cilvēkiem, kuri ir dalījušies ar mums savās pārdomās par uzņēmējdarbības vidi, par sava biznesa problēmām, par iecerēm un apņemšanos. Tāpēc "Biznesa kāpņu" varoņus lūdzām atbildēt uz dažiem jautājumiem.

1. Ja turpināt darboties sākotnējā biznesā, kādus pozitīvus pavērsienus esat spējis nodrošināt ar labu ideju, varbūt uzņemoties risku, vai arī paplašinot (samazinot) sava uzņēmuma darbības veidus?

2. Valsts ir solījusi pretimnākšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vai, Jūsuprāt, tāda līdz šim ir bijusi? Vai nākamajam gadam solītā valsts atbalsta politika attieksies uz Jūsu uzņēmumu un darbu?

3. Iepriekšējos gados uzņēmēji cēla trauksmi par darbaspēka trūkumu, vienlaikus - par darba ņēmēju pārmērīgām darba samaksas prasībām. Vai pašreiz situācija šajā ziņā (pieaugot bezdarbam) ir kļuvusi labvēlīgāka?

4. Kā Jūs ietekmē finanšu krīze, kredītu nepieejamība un prognozes, ka nākamais - 2009. - gads būs vēl grūtāks un plānāks? Kādas ir Jūsu domas un rīcība šādā situācijā?

5. Ko Jūs ieteiktu Latvijas jaunās nodokļu politikas izstrādātājiem un nodokļu administrētājiem?

6. Vai Latvija ir pilnā mērā izmantojusi priekšrocības, kas pavērās, iestājoties Eiropas Savienībā?

 

"Šajā valstī katram pašam ir jācīnās par savu vietu zem saules"

Endijs Bērziņš, SIA "Vēl vairāk saules" līdzīpašnieks ("KV" Nr.3(3), 30.11.2005.)

 1. Kopš 2005.gada rudens esam atvēruši vēl divus restorānus - tagad SIA "Vēl vairāk saules" tīklā ir seši restorāni. Par lielāko sasniegumu uzskatu to, ka iekšējai lietošanai mūsu restorānos vairs neiepērkam Itālijā ražotus makaronus un ravioli. Bijām Itālijā, iemācījāmies, kā to dara, un tagad mums pašiem ir sava neliela ražotne, kurā šos produktus ļoti kvalitatīvi gatavojam no vietējām izejvielām.

2. No valsts neko neceru, savā biznesā paļaujamies tikai uz pašu spēkiem. Jā, nākamgad samazinās peļņas nodokli. Bet tādiem maziem uzņēmumiem kā mums peļņas vairs nebūs. To vajadzēja darīt vismaz pirms diviem gadiem. Tagad iznāk tāda valsts palīdzība pēdiņās. Protams, ir lielie uzņēmumi, kā "Latvijas Gāze", "Latvenergo", kas strādās ar pamatīgu peļņu, un viņi tiešām saņems ļoti ievērojamu valsts pretimnākšanu un būs ieguvēji.

3. Tagad ir ļoti, ļoti daudz darbaspēka. Kā uzņēmējs varu pateikties valdībai, ka tā ir novedusi mūs līdz šādam stāvoklim. Bet pavāru izvēle tagad ir patiešām nebijusi. Piemēram, internetā kā darba meklētājs sevi pieteicis pavārs, un redzu, ka viņa sludinājumu aplūkojuši no trim līdz sešiem interesentiem. Toties ir četri sludinājumi, kuros meklē pavāru, un tos aplūkojuši no 800 līdz 1000 cilvēkiem. Tas liek domāt, ka bezdarba situācija valstī tiek krāsota pārāk rožainos toņos un tā īstenībā ir drūmāka, nekā mums stāsta.

4. Kopš uzņēmuma dibināšanas esam ļoti kārtīgi maksājuši visus kredītus, nav bijis neviena kavējuma, un uzskatu, ka bankas, piemēram, ar šiem darījumiem ir ļoti labi nopelnījušas. Bet tagad, kad mums vajadzēja aizdevumu attīstībai, lai varētu atvērt vēl vienu restorānu, mūsu ilggadējais partneris - banka - izvirzīja tādus nosacījumus, kas mums galīgi nav pieņemami un izpildāmi. Iznāk tā, ka uz banku nodrošinājumam jānes gandrīz vai zelta stieņi. Tādēļ šo jauno projektu bijām spiesti atcelt. Pašlaik klājas ļoti, ļoti grūti, bet izputēšana gan nedraud.

5. Tagadējais noskaņojums ir tāds - no visām grūtībām ir jāizvelkas pašiem, ar valsts palīdzību nerēķinoties. Jā, uzņēmējiem vajadzēja samazināt sociālā nodokļa slogu tūlīt un tagad, bet to neviens nedara! Patiešām skumīgi tas ir tādēļ, ka valstij pārskaitām tik lielu pievienotās vērtības nodokli un sociālos maksājumus, bet, kad klājas grūti, pretī nesaņemam neko. Par nožēlu, likumi tiek rakstīti lielajiem uzņēmumiem.

6. Priekšrocību izmantošana ir katra paša ziņā. Mums ir tāda valdība, kādu esam pelnījuši. Šajā valstī katram pašam ir jācīnās par savu vietu zem saules.

 

"Māju remontu apjoms sašaurināsies"

Ģirts Beikmanis, SIA "CDzP" valdes priekšsēdētājs ("KV" Nr.5(11), 01.02.2006.)

1. Turpinu darbu namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas biznesā. Uzņēmums ir paplašinājis savu pamatdarbību Cēsīs un Siguldā. Šajos gados esam uzņēmušies risku pārvaldīt arī vairākus tā dēvētos jaunos projektus. Tā ir kolosāla pieredze, jo darboties šai tirgus segmentā šodienas ekonomiskajā situācijā brīžiem ir diezgan ekstremāli. Uzņēmuma sniegto pakalpojumu klāsts un kvalitāte ir ievērojami augusi, bet tas nevienā mirklī nav devis iespēju atelpai, jo klientu vēlmes pieaug daudz dinamiskāk. Gribu atzīmēt, ka, lai gan namu pārvaldīšanu vēl joprojām Latvijā grūti nosaukt par biznesu, tomēr daudz pozitīvu vēsmu ir arī nozares sakārtošanā.

2. Šobrīd uzņemties atbildību, vadību un risku Latvijā pēc būtības jau ir bīstami, tātad būt uzņēmējam ir drīzāk saprast, ka nevis būs valsts atbalsts, bet pastāv draudi, ka centīsies atņemt pēdējo kumosu.

Ja jāatbild tieši, tad droši var teikt, ka uzņēmums nekādu īpašo atbalstu no valsts nav ne jutis, ne guvis. Turklāt izskatās, ka uzņēmuma pamatdarbībā nākamgad arī negūs. Kaut gan - tā gluži nav. Tagad visiem grūti, bet jāatzīst, ka valsts ir radījusi vidi, kurā ir iespējams ilgtermiņā strādāt un arī nedaudz nopelnīt. Valdība ir atvērta un gatava runāt par nozares problēmām, gatava pieņemt konstruktīvus priekšlikumus un strādāt to ieviešanā. Valdība strādā namu pārvaldīšanas vides pilnveidošanā - normatīvo aktu sakārtošanā un arī nozares atbalsta programmu izveidē. Es uzskatu, ka uzņēmējiem pašiem ar argumentēti pamatotiem priekšlikumiem jārosina diskusija ar valsti, nevis jāsūdzas, ka viss ir slikti. Ja viņus nedzird - tad jādomā, kāpēc.

3. Nedaudz labvēlīgāka ir, jo nu lielākai daļai darbinieku varam maksāt par padarīto, nevis par to, ka viņi ierodas darbā. Bet pamatproblēma paliek: virknē profesiju trūkst speciālistu, kas būtu spējīgi kvalitatīvi un godprātīgi strādāt. Atalgojumā un darba apstākļu ziņā arī bieži nespējam konkurēt ar radniecīgu profesiju un citu valstu darba piedāvājumiem. Klientu vēlmes pieaug, bet kopējā maksātspēja ne. Tas rada papildu spriedzi un ietekmē darba vidi.

4. Ja mūsu uzņēmuma klientu loks ir aptuveni 5000 mājsaimniecību, kuras lielākoties ir skārusi šī finanšu krīze, tad, protams, tas vistiešāk ietekmē arī uzņēmuma darbību. Uzņēmuma pamatdarbība - namu pārvaldīšana - paliks, varbūt vairāk būs jāstrādā ar parādniekiem, bet māju remontu apjoms sašaurināsies. Jau pašlaik samazinās naudas plūsma. Nākotnē uz katra atsevišķā klienta (ģimenes) ieņēmumu samazinājuma rēķina samazināsies arī māju kopējā maksātspēja. Mājas nevarēs atļauties kvalitatīvus remontdarbus, viss būs uz izdzīvošanas, pielāpīšanas robežas. Tātad samazināsies plānoto remontu īpatsvars, kas, no vienas puses, liks uzņēmumam samazināt darbinieku skaitu, bet, no otras puses, šī situācija ilgtermiņā var atstāt dziļas pēdas mājokļa tehniskajā stāvoklī, tā kalpošanas mūžā.

5. Piedaloties konkursos, bieži rodas pārdomas, kā ar tik zemām izmaksām citi uzņēmēji var šo darbu veikt, kur var dabūt tik lētu, kvalificētu darbaspēku? Tā mēs bieži paliekam zaudētāji. Kāds droši teiks - tādi laiki, ka visi dempingo, bet vai tiešām? No otras puses, dzirdam šo uzņēmumu darbiniekus runājam, ka viņiem salīdzinoši maz maksājot. Kā tas iespējams?

Lai paliek pārdomas, minēšu divus priekšlikumus. Pirmkārt, namu pārvaldītāju uzkrātos līdzekļus māju remontiem (dzīvokļu īpašnieku iemaksas) neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli, jo tie nav pārvaldnieka līdzekļi, kur nu vēl peļņa. Otrkārt, arī namu pārvaldīšanu aplikt ar PVN pazemināto likmi (kā komunālos pakalpojumus).

6. Domāju, ka vienmēr varēs pateikt nē, ka visas iespējas nav pilnā mērā izmantotas. Tā tas ir arī namu pārvaldīšanas nozarē. Noteikti, ka varēja jau sen izstrādāt noteikumus, kā daudzdzīvokļu mājām saņemt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Pieļauju, ka mājokļu energoefektivitātes pasākumu atbalsta apjoms varēja būt daudz lielāks. Bet, ja man jāatbild uz jautājumu - vai es pats kā uzņēmējs esmu izmantojis visas man dotās iespējas, tad atbilde būs - noteikti, ka nē. Kur meklējami iemesli: vai pārāk maz bija informācijas, vai pārāk maz atbalsta dokumentu sagatavošanā, vai pārāk maz paša vēlmes, zināšanu un laika ar to nodarboties - laikam no visa pa druskai.

 

"Personāla motivācijas sistēmu nevis sašaurināt, bet gan izvērst"

Nataļja Sterhova, SIA "SunGate" valdes priekšsēdētāja ("KV" Nr.7(13), 15.02.2006.)

1. Mūsu uzņēmums - starptautiska transporta un ekspedīcijas kompānija - turpina strādāt plānveidīgas izaugsmes un attīstības virzienā. Par vienu no biznesa paplašināšanas un tālākvirzības ceļiem uzskatām jaunu tirgu apgūšanu. Saviem partneriem un klientiem piedāvājam augstas kvalitātes pakalpojumus gan jau apgūtās transporta shēmās, gan izstrādājam jaunus maršrutus, kā arī optimizējam jau esošās loģistikas ķēdes. Pastāvīgā tehnisko iespēju, plānošanas procesa pilnveidošana un personāla kvalifikācijas paaugstināšana ir veltīta vienam mērķim - nodrošināt mūsu klientiem arvien pilnīgākus un izdevīgākus kravu transporta risinājumus.

2. Pēdējā laikā vērojama pozitīva tendence valsts struktūru un transporta un loģistikas uzņēmumu sadarbībā. Arvien vairāk notiek dažādi pasākumi un darba grupu sanāksmes, kurās valsts iestāžu pārstāvji un uzņēmēji atrod kopīgu viedokli gan tranzīta nozares problēmas apzināšanā, gan to risināšanā. Mēs sajūtam arvien lielāku valsts atbalstu kā izstrādātajās normatīvo dokumentu normās, tā eksporta tirgu apgūšanā. Šai virzībai ir liela perspektīva - mēs taču kopīgi gādājam par valsts ekonomiskā potenciāla stiprināšanu.

3. Uzņēmums darbojas 16 gadus, un šajā laikā mums ir izveidojies stabils kolektīvs, kurā strādā savā nozarē patiešām profesionāli speciālisti. Lielu uzmanību pievēršam strādājošo sociālajām garantijām, viņu kvalifikācijas celšanai, pie mums darbojas personāla motivācijas sistēma. Uzskatu, ka ekonomiskās krīzes apstākļos ir nepieciešams saglabāt pozitīvu attieksmi pret darbiniekiem. Tagad ir svarīgi personāla motivācijas sistēmu nevis sašaurināt, bet gan izvērst. Darba tirgus paplašināšanās dod iespēju pieņemt darbā mūsu prasībām atbilstošus speciālistus, un mēs esam gatavi maksāt viņu kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu.

4. Ekonomiskā krīze vienlaikus nes gan nopietnas grūtības, gan jaunas iespējas. Esam ņēmuši vērā iespējamo kravas pārvadājumu apjoma kritumu krīzes dēļ un tādēļ plānojam virkni pasākumu, kas varētu mazināt tā negatīvo ietekmi uz uzņēmuma darbību. Taču prognozējam arī ekonomiskās situācijas uzlabošanos un to paredzam, izstrādājot uzņēmuma attīstības stratēģiju. Galveno likmi liekam uz savu komandu - tā spēs īstenot iespējas arī krīzes apstākļos.

5. Nodokļu sistēmai ir jāveicina ekonomikas attīstība valstī kopumā. Ļoti gribētos, lai tā atbalsta mazo un vidējo biznesu un atvieglo tā nodokļu nastu, it sevišķi ekonomiskās recesijas laikā.

6. Iestāšanās Eiropas Savienībā deva lielākas iespējas biznesa veidošanai un attīstībai un vienkāršoja sadarbību dažādu starptautisko ekonomisko projektu ietvaros. ES organizāciju palīdzība ļāva Latvijai attīstīties dinamiskāk.

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis tai dod virkni priekšrocību salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Uzskatu, ka šīs iespējas visā pilnībā vēl nav izmantotas. Ciešā sadarbībā ir jāturpina izmantot resursus, ko ES valstis var piedāvāt cita citai.

 

"Esam paļāvušies uz saviem spēkiem, tāpēc neesam šokā"

Zaiga Apse, z/s "Liepas" stādaudzētavas vadītāja ("KV" Nr.25(31), 28.06.2006.)

Mēs, zemnieku saimniecības "Liepas" stādaudzētava, atskatoties uz nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadu darba stāžu, varam teikt: esam aktīvi un stabili Latvijas stādu tirgus dalībnieki un turpmāk ceram šīs pozīcijas saglabāt. Straujākais apgrozījuma pieaugums pēc pēdējiem četriem gadiem 2008.gadā ir samazinājies, tomēr stādaudzētavas darbība arī šogad vērtējama kā pozitīvi augoša.

Viens no visu Latvijas augļkoku stādaudzētavu bremzējošiem faktoriem ir veselas tirgus nišas, kā stādu audzēšana komercdārzu platībām, izteikta samazināšanās. Komercdārzu platību samazināšanās iemesls ir apstākļu kopums, ko veido gan izmaiņas valsts politikā lauksaimniecības atbalstam (izmaiņas nacionālajās subsīdijās), gan finanšu krīze, gan 2007.gadā saceltā ažiotāža par bīstamu karantīnas organismu strauju izplatību un novēlota likumdošanas sakārtošana šajā jomā. Šie jautājumi daudzus potenciālos dārzu stādītājus un arī stādaudzētavas nostāda neziņas stāvoklī par turpmāk plānojamo darbību.

Tā kā z/s "Liepas" stādaudzētavas mērķauditorija ir privāto dārzu īpašnieki, šīs izmaiņas tirgū mūs skāra salīdzinoši mazāk nekā citas stādaudzētavas. Protams, rēķināmies, ka turpmāk varētu skart pastarpināti.

Par darbaspēku. Mūsu nozarē ir izteikts roku darbs, tomēr iespējami cenšamies pāriet uz darba efektivitātes uzlabošanu, ieviešot jaunas tehnoloģijas (piemēram, stādu podojamā iekārta). Problēma, kas pastāv jau ilgstoši, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Latvijā pašlaik nav mācību iestādes, kas sagatavotu labus augļkopības speciālistus. Atliek vien darbiniekus apmācīt pašiem. Līdz šim paļāvāmies uz saviem spēkiem un neesam saņēmuši pilnīgi nekādu valsts atbalstu. Līdz ar to pašreizējā situācijā neatrodamies šoka stāvoklī saistībā ar finanšu piesaisti.

Novēlu visiem uzņēmīgiem cilvēkiem veiksmīgi un arī finansiāli izdevīgi turpināt iesākto vai atrast jaunu, perspektīvu darba lauku!

 

"Valsts pasūtījumi tiek apmaksāti arvien lēnāk"

Baiba Eglāja, SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētāja ("KV" Nr.34(40), 30.08.2006.)

1. Turpinām darboties sākotnējā biznesā - vēsturisko ēku izpētē, restaurācijas un rekonstrukcijas projektu izstrādē, autoruzraudzībā un arheoloģiskajā izpētē. Pēdējā jomā esam paplašinājušies un uzsākuši plaša profila arheoloģiskās izpētes pakalpojumu sniegšanu. Diezgan daudz esam ieguldījuši savu darbinieku izglītībā, profesionālajā apmācībā, tostarp ārzemēs.

2. Nekādu būtisku pretimnākšanu neesam jutuši. Godīgi sakot, neesmu iedziļinājusies nākamā gada solījumos, jo neesmu manījusi, ka par mūsu profila uzņēmumiem valstij būtu kāda interese.

3. Tā kā esam ļoti specifisks projektēšanas birojs, tad ar darba ņēmējiem ir problēmas, jo - vajag pieredzi, kuru grūti iegūt cita tipa birojos. Tomēr, jā - esam ieguvuši kvalitatīvus darbiniekus plašā spektrā, galvenokārt arhitekta palīgus, un iespēju izvēlēties.

4. Galvenokārt nervozē, jo visi esam vienas sistēmas sastāvdaļas. Vairākus lielus projektus nekustamo īpašumu attīstītāji ir apturējuši. Šobrīd cenšamies neieguldīt naudu izdevumos, kas nav nepieciešami ražošanas uzlabošanai. Atliekam telpu remontu, veidojam uzkrājumus. Kaut arī savas specifikas dēļ nejūtam darba apjoma samazināšanos, tomēr valsts pasūtījumi tiek apmaksāti arvien lēnāk. Jo lēnāka naudas aprite, jo vairāk nepieciešamas iestrādes. Tas rada negribētu spriedzi. Negribu saņemt sodu par baumu izplatīšanu, bet mēs turam naudu vairākās bankās.

5. Darīt savu darbu labāk. Ja Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki joprojām piedāvā mēbeļu restauratoriem maksāt skaidrā, tad… Vienmēr aktuāla ir "Mērnieku laiku" Teņa atziņa: mazos zagļus liek cietumā, lielos sēdina goda krēslos.

Mazā uzņēmumā nodokļu slogs ir liels, it īpaši saistībā ar lēno naudas apriti (projektu apmaksā 30 dienu laikā pēc pozitīva būvekspertīzes atzinuma, tas ir, trīs mēnešus pēc tā pabeigšanas, bez avansa). Kur lai ņem naudu algām un nodokļiem šo mēnešu laikā? Esam spiesti lietot overdraftu, kas citādi nebūtu nepieciešams.

6. Nē. Absolūti nē. Mēs, manuprāt, pat neesam apzinājuši iespējas. Vismaz manā nozarē ne.

 

"Plānotās izmaiņas notiek lēni"

Dzintars Putnis, konsultāciju firmas SIA "Leilands un Putnis" līdzīpašnieks ("KV" Nr.35(41), 06.09.2006.)

1. Esam paplašinājuši pakalpojumu spektru - piedāvājam informācijas tehnoloģiju (IT) drošības auditus, informācijas tehnoloģiju drošības sistēmu veidošanu, klientu, sadarbības partneru un darbinieku aptaujas internetā u.c.

2. Valsts atbalsts ir bijis (struktūrfondi, nodokļi), tomēr plānotās izmaiņas notiek lēni - nav iedarbinātas eksporta garantijas, slimošanas dienu apmaksa nav līdzvērtīga kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, joprojām ir augsti darbaspēka nodokļi.

Jā, solītais atbalsts attieksies arī uz mums.

3. Šobrīd noteikti nevar runāt par speciālistu trūkumu, vismaz mūsu darbības jomā.

4. Klienti kļuvuši daudz piesardzīgāki pakalpojumu iegādē, izteikti mazāk ir gribētāju mācīties. Katrs mēģina taupīt, un pakalpojumi parasti ir viena no šīm iespējām.

Protams, ka 2009.gads būs grūtāks. Plānojam ieviest jaunus pakalpojumus, ļoti rūpīgi pārdomāt investīcijas attīstībā (apmācības, jauni produkti), optimizēt savu darbību.

5. Samazināt darbaspēka nodokļus, nepalielināt PVN.

Būt iecietīgiem pret kļūdām nodokļu aprēķinos, nesteigties piemērot bargas soda naudas. Būtu labi, ja nodokļu maksājuma kavējums par pāris nedēļām netiktu uzreiz sodīts ar soda naudu, jo reāli uzņēmēji ir cits citam parādā, uz papīra peļņa ir, bet dzīvē naudas nav, un nav zināms, kad vēl būs.

6. Daļēji.

 

"Es ticu sev un savas komandas spējām"

Oskars Polmanis, SIA "Kiklin" direktors ("KV" Nr.38(44), 27.09.2006.)

1. Auduma maisiņu fabrika "Kiklin" divus gadus ir veiksmīgi turpinājusi attīstību. Esam palielinājuši apgrozījumu un produkcijas klāstu. Ir izpildīts 2008.gada mērķis pievērsties mazumtirdzniecībai, atvērti divi specializētie auduma maisiņu un dāvanu veikali Rīgā un Jelgavā. Esam orientēti uz attīstību, un tikai attīstība mūs interesē. Plāni, veikalu tīkla palielināšana, eksporta tirgus.

2. Valsts sola, bet uzņēmumiem ir jāstrādā. Diemžēl solījumi paliek tikai solījumi, un ne vienmēr valsts uzskata, ka tai tie ir jāpilda. Uz solīto paļauties nevar, tas būtu muļķīgi. Saskarsmē ar valsts likumu izpildi kontrolējošām institūcijām valsts atbalsts izpaužas kā arvien grūtāki nosacījumi un mazāka pretimnākšana uzņēmējiem. Es kā uzņēmuma vadītājs valsts atbalsta politikai neticu un to negrasos gaidīt. Es ticu sev un savas komandas spējām.

3. Strādniekus atrast it kā ir viegli, taču darba tirgus ir pārpludināts ar mazkvalificētu darbaspēku, kura prasmes nav atbilstošas darba devēju prasībām. Darbiniekiem nereti pietrūkst arī ambīciju un drosmes. Ticība savām spējām būtu vēlama augstāka.

4. Krīze ir tiem, kas uz to koncentrējas. Visi tik ļoti gatavojas krīzei kā tādiem Ziemassvētkiem. Jebkura lieta vai parādība pienāk, ja tai apzināti gatavojas. Es domāju, ka vajadzētu gatavoties svinībām un veiksmei.

5. Nodokļu administrētājiem vajadzētu saprast, ka ne jau valsts ir klients, bet gan uzņēmēji ir valsts klienti. Uzņēmēji patērē pakalpojumu - likumu. Parasti pret klientiem izturas draudzīgi, nevis represīvi. Attieksme pret klientiem ir ļoti nozīmīga. Lai valstij būtu daudz klientu, par tiem ir jārūpējas. Ir jābūt draudzīgākiem un atsaucīgākiem. Ja klientiem veiksies labi, arī valstij būs viss kārtībā. Nodokļu politikai jābūt elastīgai. Īpašs atbalsts noderētu tieši ražošanai, tā nepelnīti ir atstāta novārtā.

6. Noteikti visas priekšrocības nav izmantotas. Tieši valdības kūtrums šo resursu apgūšanā ir kavējis ļoti daudzus nozīmīgus procesus. Valdība runā vienu, dara pavisam ko citu.

 

"Krīzes apstākļos konkurentu skaits saruks"

Inga Čigirova, frizētavas "Straume" īpašniece ("KV" Nr.43(49), 01.11.2006.)

1. Labprāt padalīšos ar saviem sasniegumiem un plāniem, jo kā jau esmu teikusi, viss, kas uz lapas uzrakstīts, ir kā biļete uz nākotni, un šie vārdi materializējas.

Esmu paplašinājusi savu uzņēmumu un atvērusi otru frizētavu. Plānus par kosmētikas līdzekļu ievešanu Latvijā no Itālijas neesmu īstenojusi, jo itāļu partneri grib diezgan lielus ieguldījumus un uzreiz, bet man ir citi plāni…

2. Mana teorija ir tāda - ja pratīsi pierādīt un pārliecināt par savu ideju, noteikti var gūt atbalstu un panākumus. Ja arī kāds atsaka, tad varbūt tiešām kaut kas nav izdomāts līdz galam, lai bizness izdzīvotu, un tādējādi jau laikus esi pasargāts no nepatikšanām.

Arī man ir projekts, ko tagad virzu, - salona "Straume" matu šampūna un balzama ražošana. Varbūt, ja izdosies, nākotnē sekos vēl kādas kosmētikas ražošana. Bet pagaidām rakstu biznesa plānu par šampūnu un balzamu.

3. Nezinu, man nav bijušas problēmas ar kadriem. Pietiekami ilgi strādāju šajā biznesā un tāpēc savus vērā ņemamos konkurentus jau zinu. Ja man vajadzīgs kāds darbinieks, tad to meklēju nevis pēc reklāmas, bet uzaicinu man iepatikušos darbinieku no konkurentu uzņēmuma pie sevis.

4. Protams, ka arī mani ir skārusi tā dēvētā krīze. Ienākumi ir samazinājušies par 40%, un tātad peļņa vēl vairāk. Bet katrā situācijā var atrast izeju. Es izvērtēju, kas apēd pelņu - tā ir telpu īres maksa un nodokļi. Ko darīt? Uzrakstīju izīrētājam iesniegumu ar lūgumu samazināt īres maksu uz laiku, bet nodokļu sistēmā pārskatīju ienākumus un ievēroju, ka pievienotās vērtības nodoklī man ir pārmaksa un valsts man ir parādā. Tad lūdzu, lai šo pārmaksu valsts pārskaita uz sociālajiem nodokļiem. Tā problēmu atrisināju. Kā būs 2009.gadā? Domāju, ka izdzīvos stiprākais. Man varbūt labāk, jo es pati stāvu pie krēsla, klientu man nekad nav trūcis. Varbūt būs jāpadzīvo tikai ar friziera algu, bez uzņēmuma vadītājas atalgojuma, bet es izdzīvošu. Krīzes apstākļos konkurentu skaits saruks un salonam "Straume" būs darbs. Ja sāksim ražot savu matu šampūnu…

5. Protams, gribētos, lai valdība samazina nodokļus. Bet es apzinos, ka no mūsu nodokļiem tiek nodrošinātas pensijas, māmiņu algas, pabalsti maznodrošinātajiem, invalīdiem. Taču ienākuma nodokli varētu samazināt uz 15%, jo tas aiziet pašvaldībām. Domāju, ka, sakārtojot šo nozari, mēs varētu atļauties maksāt mazāk, jo pašvaldībām vēl ir arī citi resursi. Bet ir viens nosacījums - ja pašvaldībās strādā pietiekami kompetenti menedžeri, kuri prot vadīt projektus.

6. Nesen lasīju, ka Amerikā kāda trūcīga ģimene vinnējusi 10 miljonus. Žurnālists jautā: ko jūs darīsiet ar šo naudu, kur ieguldīsiet? Ģimene atbild: nopirksim gludekli, mums mājās nav gludekļa! Kaut kas līdzīgs arī sākumā bija ar Latviju, jo īsti nezināja, ko darīt ar to naudu. Tikai pēc tam, kad kāds jau iemanījās daļu nozagt, attapās un sāka jēdzīgāk izmantot.

 

"Esmu izstrādājis jaunu enerģijas ieguves veidu"

Ceronis Asaris, SIA "Firma KSD" īpašnieks ("KV" Nr.44(50), 08.11.2006.)

1. Joprojām izgatavojam apkures katlus, ūdens attīrīšanas filtrus un iekārtas. Mūsu ražotie apkures katli un vairāku modifikāciju degļi ir piemēroti gan dažādu granulu, brāķētu graudu un to atsiju, kā arī griķu sēnalu dedzināšanai.

Mūsu valstī ir ļoti daudz neizmantotu atkritumu, tuvojas arī energoresursu krīze, un tādēļ esmu izstrādājis jaunu enerģijas ieguves veidu - degošo sadzīves atkritumu termiskai gazifikācijai jeb pirolīzei. Tas ir dedzināšanas process bez skābekļa klātbūtnes. Šajā procesā radušos gāzi esam paredzējuši attīrīt, un pēc tam var iegūt siltumu vai arī ražot elektrību. Te ir vairāki ieguvumi: tiek attīrīta apkārtējā vide, dedzināšana ir ekoloģiski tīrs process un vēl no tā var iegūt labumu. Siltumu ļauj iegūt manis izstrādātā dūmgāzu attīrīšanas iekārta. Pašlaik Kandavā kādā kokapstrādes ražotnē tiek uzstādīta eksperimentāla iekārta, kas ļaus no koksnes atkritumiem iegūto siltumu izmantot gan ražotnes, gan mazliet vēlāk arī dzīvojamās mājas apgādei ar siltumu. Projekta pirmo kārtu esam iecerējuši nodot ražošanā līdz Jaunajam gadam.

Pašlaik zemniekiem graudu kaltes piemērojam lētāka kurināmā izmantošanai - lai, piemēram, šķidro degvielu var aizstāt ar graudu atsijām.

2. Es personīgi nekādu valsts pretimnākšanu neesmu jutis. Uzņēmējiem ļoti kārtīgi jāievēro nodokļu nomaksas termiņi. Citādi par katru kavējumu jāmaksā soda nauda. Katrs uzņēmējs, kas ciena sevi un savu firmu, to nepieļauj. Taču līdz ar to nereti rodas finansiālas grūtības, jo nodokļu nomaksai nepieciešamie līdzekļi ir jāparedz, tie ir jāpietur, bet tajā laikā varbūt ir ļoti nepieciešams iegādāties ražošanai nepieciešamos materiālus. Mazajiem uzņēmumiem rocība ir maza. Tādēļ būtu labi, ja nodokļu maksājumus varētu atlikt uz mēnesi, nekārtojot tik sarežģītas formalitātes, kā tas ir pašlaik. Tomēr kopumā, manuprāt, Valsts ieņēmumu dienests ir saprotoša iestāde.

3. Darbaspēka trūkums ir izjūtams arī pašlaik, kaut arī bezdarba līmenis paaugstinās. Apzinīgie un disciplinētie darbinieki, protams, darbu zaudē pēdējie. Tādi strādnieki, kuri darbā vēlas pavadīt tikai laiku un saņemt algu, arī pie mums ilgi neuzkavējas - pāris nedēļas, mēnesi. Bet mūsu uzņēmumā, lai veiktu sarežģītos pasūtījumus, kuros ir gan eksperimentālas izstrādnes, gan dažādi jauninājumi, ir vajadzīgi tehniski zinoši un ļoti apzinīgi strādnieki. Domāju, ka problēmu varētu atrisināt metālapstrādes speciālisti - profesionālo skolu beidzēji, bet viņiem trūkst praktiskā darba iemaņu, zināšanas ir ļoti formālas. No otras puses, ar darbinieku pieņemšanu arī nevar īpaši izvērsties - ja nu ražošanas apjomi pēc dažiem mēnešiem samazināsies, ko tad?

4. Finanšu krīzi sevišķi nejūtam. Pasūtījumi ir saņemti vismaz pusgadu uz priekšu, avansa maksājumi par darbu arī tiek pārskaitīti. Jautājums - vai mūsu klienti pēc kāda laika nenonāks finansiālās grūtībās un no pasūtījumiem neatteiksies maksātnespējas dēļ? Kaut gan - mūsu iekārtas palīdz viņiem ietaupīt naudu.

5. Nodokļu politikā, kā jau minēju, vajadzētu elastīgāku pieeju. Īpaši attiecībā pret jauniem uzņēmumiem. Tiem ir ļoti grūti nostiprināties un pieņemties spēkā, ja uzreiz apkrauj ar nodokļiem. Jauniem un maziem komersantiem vajadzētu piešķirt atlaides saistībā ar darbības ilgumu un apgrozījumu. Ļoti svarīgi bija jau agrāk ieviest reinvestētās peļņas nodokļa atlaides.

6. Grūti teikt, man nav bijis laika pārāk iedziļināties šajās lietās, bet droši vien nē. Jo citi partneri ES tomēr saimniekojuši efektīvāk un, manuprāt, saņēmuši lielāku pretimnākšanu.

 

"Ārvalstu uzņēmumiem bieži ir neizprotami mūsu birokrātijas apmēri"

Arnis Puškeiris, WEB projektu un mājaslapu izstrādātājs IK "ARNICO" ("KV" Nr.47(53), 06.12.2006.)

1. Galvenais pozitīvais pavērsiens ir pievēršanās starptautiskajam tirgum. Tas ir sniedzis gandrīz simtprocentīgu apgrozījuma pieaugumu. Tiesa, šajā sakarā bija jāiegulda liels darbs komunikācijā un sadarbības problēmu risināšanā, jo ārvalstu uzņēmumiem bieži ir neizprotami mūsu birokrātijas apmēri jeb tas, cik ļoti tie sarežģī ikdienas sadarbību.

2. Gribētu teikt, ka valsts pretimnākšana īsti nav redzēta, tomēr ir bijis viens ļoti pozitīvs valsts solis, kas tieši sekmēja manu biznesu, - tas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums līdz 15% individuālajiem komersantiem. Tas devis plašākas iespējas attīstīties un palielināt konkurētspēju. Par nākamā gada valsts politiku šobrīd ir grūti spriest un izteikt kādas prognozes, jo, kā pieredze rāda, - ne visi solījumi tiek pildīti un politika mainās bieži.

3. Tiek prognozēts, ka lielākais bezdarba pieaugums būs tieši janvārī, un noteikti tādā situācijā stipri samazināsies prasības darba algas apmēram, kā arī būs daudz vieglāk atrast labus speciālistus un darbiniekus. Vienlaikus arī domāju, ka šī privātpersonām ne tik patīkamā prognoze dos savu labumu arī sabiedrībai kopumā: ja palielināsies konkurence darbaspēka tirgū, tad cilvēki daudz lielāku uzmanību pievērsīs savas kvalifikācijas celšanai un strādās daudz apzinīgāk.

4. Manuprāt, uzņēmējdarbībā krīze nenozīmē to pašu ko privātajā sektorā. Uzņēmējiem krīze nozīmē pārmaiņu laiku, gan negatīvu, gan arī pozitīvu, jeb citādi sakot - iespēju laiku. Tā ir sava veida dabīgā atlase, kas izstums mazāk spējīgos uzņēmumus, atbrīvojot vietu labākajiem (nevis lielākajiem). Vienlaikus tas varētu būt laiks, kad veidosies liels skaits pilnīgi jaunu uzņēmumu. Protams, vairs nevarēs cerēt uz pēkšņu, milzīgu un reizē nepamatotu peļņas apjomu. Viss nostabilizēsies, un radīsies lielāka vienlīdzība starp dažādām nozarēm.

Manam uzņēmumam šobrīd ir divas galvenās prioritātes, pie kā strādājam, lai ne tikai pārdzīvotu krīzi, bet pat iegūtu no tās. Pirmkārt, esam veikuši ļoti pamatīgu izdevumu samazināšanu un darba optimizāciju, savus ikmēneša tēriņus samazinot līdz uzņēmuma vēsturē mazākajam apjomam. Otrkārt, sākam iziet ārvalstu tirgū, kas sniedz daudz lielāku stabilitāti, jo globālā līmenī jebkuras krīzes sekas ir daudz mazākas - visās valstīs vienlaikus krīze praktiski nav iespējama.

5. Ieteikums būtu vairāk samazināt ražošanas un darbaspēka nodokļus, savukārt to kompensēt ar lielākiem īpašuma un finanšu darījumu nodokļiem. Šādā veidā pamatīgi tiktu ierobežota spekulatīvā ekonomika un dotas iespējas attīstīties gan valsts eksportam, gan stabilitātei.

6. Pati galvenā iespēja, ko deva Eiropas Savienība, bija jauns, plašs, vienots tirgus. Vai mēs šīs iespējas esam izmantojuši? Domāju, ka nē, pat tieši pretēji - esam kļuvuši par patērētājiem tām valstīm, kas izmantoja jaunās iespējas eksportēt savu produkciju un pakalpojumus uz visām ES valstīm.

Visiem kolēģiem un uzņēmējiem novēlu: skatiet krīzi kā iespēju laiku, nevis kā problēmu!

 

"Ir gājuši mazumāprivātie pasūtītāji"

Ilze Kazradze (īpašniece), Ilmārs Āboliņš (pirotehniķis), SIA "Svētku aģentūra" ("KV" Nr.50(56), 27.12.2006.)

1. Joprojām nodarbojamies ar pirotehnikas pakalpojumu sniegšanu un pirotehnikas izstrādājumu tirdzniecību. Tagad esam iegādājušies pasaulē labāko ASV ražotu uguņošanas vadības sistēmu, kas ir gluži jauna un nodrošina gluži citu darbības līmeni. Baltijā šādas iekārtas nav nevienam. Tā ļauj ideāli sinhronizēt uguņošanu ar mūziku, gaismām, lāzeriem. Tā ir multimediju sinhronizācija. Cenšamies iet arī Baltijas tirgū, bet konkurence ir ļoti liela. Taču Lietuvā jau esam ieguvuši dažus pasūtījumus, un, tā kā mūsu biznesā ietekmīgākā reklāma ir klientu labās atsauksmes, tad domājam, ka tās mums palīdzēs nostiprināties arī šajā tirgū.

2. Nekādu valsts atbalstu savā biznesā neesam jutuši, vismaz mūsu nozarē tā nav. Drīzāk gan ir pretēji - arvien tiek izgudroti jauni un stingrāki ierobežojumi. Drošības dēļ tas varētu būt labi, bet uzņēmējdarbību tas apgrūtina. Turklāt pilnīga anarhija valda uguņošanas pasākumu saskaņošanā: katrā pilsētā ir atšķirīgi noteikumi, tā ka ikreiz jāizgudro velosipēds.

Ja runājam par Eiropas struktūrfondu līdzfinansējuma izmantošanu, tad uzņēmumam vajadzīgi ievērojami pašu līdzekļi, lai šo atbalsta veidu izmantotu. Šos nosacījumus vismaz mūsu biznesā nav iespējams izpildīt.

3. Kvalitatīva darbaspēka trūkums kā bija, tā ir. No tā, ka ir iestājies bezdarbs, cilvēku atbildības sajūta lielāka nekļūst. Tie, kas ir mūsu uzticamie darbinieki, jau daudzus gadus ir kopā ar mums, bet jaunie - kā nāk, tā aiziet. Galvenais ir atbildības sajūtas trūkums, bet mūsu uzņēmumā tas ir īpaši svarīgi. Tādēļ pirmajās darba dienās uzticam viņiem pienākumus, kas prasa precizitāti un fizisko izturību - piemēram, sveču iedegšanu saltā vējā slapjdraņķī, un tad uzreiz redzam - būs strādātājs vai ne.

4. Šogad ir gājuši mazumāprivātie pasūtītāji. Tie, kuri pasūtīja uguņošanu dzimšanas dienu svinībām, kāzām. Bet juridiskās personas joprojām demonstrē savu finansiālo varēšanu ārzemju partneriem, tādējādi apliecinot, ka šeit, Latvijā, viss ir kārtībā.

5. Joprojām ļoti liels ir sociālais nodoklis. Bažas rada IIN paklusi iecerētās izmaiņas, dividenžu papildus aplikšana ar nodokli.

6. Par to mums ir pārāk maz informācijas. Mūsu biznesu šīs Eiropas Savienības lietas patiesībā ir tikai traucējušas. Latvijai ir savs ģeopolitiskais stāvoklis un attīstības īpatnības, kuras, piemērojot ES normatīvos dokumentus, vajadzētu ņemt vērā.

Nevis akli kopēt nosacījumus, kas vecajām Eiropas valstīm, piemēram, Francijai vai Šveicei, ir normāli, jo tās ir attīstījušās garā vēsturiskā posmā, bet mums visā pilnībā vēl neder, jo esam šī attīstības ceļa sākumā. Domāju, ka soda sankcijās mūsu valsts nereti samaksā vairāk nekā saņem pretī. Tas ir mūsu subjektīvais viedoklis.

 

"Ir radīts pārlieku liels birokrātiskais aparāts"

Jānis Riekstiņš, a/s"VIRŠI-A" valdes priekšsēdētājs ("KV" Nr.1(57), 03.01.2007.)

1. Šobrīd esam lielākais degvielas tirgotājs Latvijā ar 100% pašmāju kapitālu, ar ko arī lepojamies. Nepilnos 15 pastāvēšanas gados esam spējuši attīstīt konkurētspējīgu un stabilu uzņēmumu, gan paplašinot degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu no vienas vietēja mēroga uzpildes stacijas Aizkrauklē līdz pat 30 DUS visā Latvijā, attīstot piedāvāto pakalpojumu klāstu un pilnveidojot apkalpošanas kvalitāti.

Uzņēmējdarbība ir nepārtraukts process, kas prasa neatslābstošu uzmanību, situācijas analīzi un spēju iet līdzi laikam. Šogad esam DUS tīklā attīstījuši divus jaunus pakalpojumus klientu ērtībām - uzstādījām vējstiklu mazgāšanas iekārtu, kas ļauj vējstiklu mazgāšanas šķidrumu uzpildīt līdzīgi kā degvielu, kā arī esam uzsākuši AdBlue degvielas piedevas tirdzniecību.

3. Pērn atrast darbiniekus bija sarežģīti, turklāt liela daļa potenciālo darba ņēmēju nāca ar nepamatoti augstām prasībām, turpretī šogad iezīmējusies jauna, man kā darba devējam pozitīva iezīme. Ir radusies situācija, ka pastāv iespēja izvēlēties piemērotāko kandidātu attiecīgam amatam, vērtējot kandidātu kompetences un prasmes. Arī prasības atalgojuma ziņā kļuvušas piezemētākas.

4. Šā brīža ekonomiskā situācija ir loģisks tirgus pašsakārtošanās process, kas prasa stratēģiju pārskatīšanu un pielāgošanos jauniem apstākļiem. Ne velti saka, ka izdzīvo stiprākais un tas, kurš māk pielāgoties situācijai. Arī mēs izjūtam ekonomiskās lejupslīdes sekas, ko uzskatāmi parāda pārdošanas apjomu kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem. Domāju, ka arī nākamais gads būs grūts, tomēr ceru uz situācijas stabilizāciju.

5. Novēlu uzlūkot nodokļu politiku no uzņēmēja viedokļa un saprast, ka ne visas ES diktētās normas nepieciešams Latvijā ieviest viens pret vienu. Citās ES valstīs normas un noteikumi uzņēmējiem ir liberālāki nekā Latvijā. Tieši šobrīd, kad vērojama ekonomiskā lejupslīde, valsts atbalsts uzņēmējiem ir īpaši būtisks, lai saglabātu mūsu konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

6. Iestāšanās ES daudziem saistījās ar lielām cerībām un iespēju paplašināšanos. ES ir devusi Latvijai ievērojamu pienesumu, kas visuzskatāmāk redzams ES struktūrfondu finansētajos projektos. ES tāpat nodrošinājusi lielāku investoru interesi par Latviju.

Tomēr pārliekā Latvijas amatpersonu iztapība un reizēm pat stratēģiska skatījuma trūkums par valsts ekonomikas attīstību mums ir traucējis izmantot visas iespējas pilnībā. Analizējot situāciju degvielas tirdzniecības nozarē, ir radīts pārlieku liels birokrātiskais aparāts, kas drīzāk kavē attīstību un sarežģī uzņēmēju dzīvi. Liela daļa ES valstu visas normas nav pilnībā ieviesušas, tomēr Latvijas amatpersonas Briseles nosprausto kursu piemēro Latvijai bez korekcijām, kas situāciju krietni sarežģī un rada lieku birokrātisko slogu uzņēmējiem.

 

"Ir svarīga darbaspēka kvalitāte un ieinteresētība uzņēmuma plaukšanā"

Terēze Zaķe, Studiju centra un mākslas studijas "Alternatīva" veidotāja ("KV" Nr.2(58), 10.01.2007.)

1. Strādājot un paliekot izglītības jomā, darbības virzienus neesam mainījuši, taču ir nācies gan paplašināt, gan sašaurināt darbības veidus. Pieprasījums un interese par mācīšanos dažādos kursos nav sarucis, taču ir mainījusies maksātspēja. Inflācija ir skārusi mūsu uzņēmumu vistiešākajā veidā. Nākamgad situācija nevarētu strauji uzlaboties. Un grūtākais tad mums būtu nevis uzņēmuma uzturēšana, bet gan labajos laikos ņemto kredītu atdošana.

2. Nevaru iedomāties nevienu veidu, kā reāli varētu sagaidīt atbalstu no valsts.

3. Man kā darba devējam ir saprotams, ka jebkurš darbinieks grib saņemt Eiropas līmeņa atalgojumu, taču nespēj saprast, ka apmācības jomā algu neveido un nenosaka darba devēja, bet gan pašu kursantu maksātspēja. Cik lielu summu par apmācības kursiem spēj samaksāt interesenti, tik liels atalgojums ir iespējams pasniedzējiem. Un šobrīd mācību grupas ir tik mazas, ka par uzņēmuma peļņu ir grūti runāt, tā ir vienkārši izdzīvošana.

Realitāte ir arī tāda, ka neviens negrib uzņemties atbildību par sava padarītā kvalitāti, strādāt radoši ar ieinteresētību, neviens negrib uzņemties atbildību par attiecībām ar klientiem. Darba devējam ir svarīga darbaspēka kvalitāte un galvenais ieinteresētība uzņēmuma plaukšanā. Man bija darbiniece, kas cītīgi strādāja, radīja aktīva un radoša cilvēka iespaidu, bet no šīm aktivitātēm uzņēmumā neienāca neviens santīms, no kā tad lai veidojas liela alga? Otra epizode, kad darbiniece, pēc darba promejot, pirmajā stāvā tikko ierīkotajā datorklasē ar jauniem jaudīgiem datoriem atstāja vaļā logu un datori tika nozagti. Uzņēmumam zaudējumi pusgada garumā, jo nauda datoru iegādei tika ņemta uz kredīta, un tos atjaunot vairs nav iespējams.

Manuprāt, Latvijā izpaužas sociālās domāšanas trūkums.

5. Kas attiecas uz nodokļu sistēmu, tad neizteikšu mūžīgās uzņēmēju sūdzības par augstajiem nodokļiem, jo valsts pozīcija ir saprotama, taču šīs sistēmas administrēšanas kļūdas mūsu uzņēmumu šogad noveda pie bankrota robežas. Vienmēr var gadīties kļūdas grāmatvedībā, un par to atbildību neuzņemas grāmatvedis, bet cietējs ir uzņēmējs. Šādās situācijās no VID nav pretimnākšanas un izpratnes. Daudzi uzņēmumi, arī mēs, naudu no klientiem saņemam caur internetbanku uz kontiem. Tādēļ konts nekādu iemeslu dēļ nedrīkstētu būt slēgts, bez iespējām uzņēmējam izņemt no tā naudu, jo tas var novest pie tūlītēja bankrota. Uzņēmējs viens pats nevar atrisināt šo situāciju, ja nav pretimnākšanas ne no VID, ne no uzņēmumu kontu apkalpošanas sistēmas bankās. Tas ir kā apburtais loks: VID sūta uz banku, banka sūta uz VID. Labuma no tā nav ne nodokļu iekasētājiem, ne bankai, bet uzņēmējs gūst nopietnus zaudējumus. Absurda situācija.

6. Pēc iestāšanās ES Latvija izmisīgi ievēro visus Eiropas normatīvus, taču absolūti ignorē milzīgos zaudējumus šai sakarā. Domāju, ka šajā procesā mēs daudz kur esam zaudētāji, ko nedrīkstēja pieļaut, jo esam maza valsts un mums ir jābūt īpašām prioritātēm lielvalstu vidū, lai uzturētu ekonomiku. Nevar akli pakļauties visām Eiropas prasībām, kas tiešā veidā rada milzu zaudējumus un zaudētas darbavietas jau tā grūtajos laikos.

 

"Šobrīd esmu nedaudz apmulsusi no strādāt gribētājiem"

Lonija Kossoviča, Optikas studijas "Lonija" līdzīpašniece ("KV" Nr.6(62), 07.02.2007.)

1. Lai arī uzņēmums tik tiešām izjūt pārmaiņas mūsu valsts tautsaimniecībā, tomēr mēs tās uztveram kā izaicinājumu savai attīstībai. Mūsu pakalpojams cilvēkiem ir vajadzīgs kā treknajos, tā arī savilkto jostu laikos. Protams, arī mēs esam pārskatījuši savas izmaksas, tomēr neesam iecerējuši to darīt uz darbinieku algu rēķina. Vēlamies, lai manās optikas studijās apkalpošana būtu perfekta, ko var garantēt tikai labi motivēti darbinieki. Kopš pirmās optikas studijas atklāšanas ir pagājuši jau … gadi, nesen esam atklājuši savu otru veikalu uz Rīgas gājēju - Tērbatas ielas. Studijas veidošanai bijām pieaicinājuši profesionālus dizainerus un māksliniekus, radot, manuprāt, vienu no skaistākajiem veikaliem Rīgā. Tikko esam uzsākuši vēl kādu ambiciozu un nebijušu projektu pat Baltijas mērogā. Novembrī atklājām interneta veikalu kontaktlēcu lietotājiem www.manaslecas.lv.

2. Vieglākais būtu nostāties vienotā frontē un kritizēt valstī notiekošo. Arī es varētu lamāt gan valdību, gan ierēdniecību, gan visas iespējamās uzņēmējdarbību kontrolējošās institūcijas. Tomēr atturēšos, jo pēdējos gados nenoliedzami valsts aparāta attieksme pret uzņēmēju ir mainījusies. Jā, protams, es to nevērtētu kā teicamu vai pat labu, bet esam sasnieguši vismaz apmierinošu līmeni. Pirms dažiem gadiem mans novērtējums būtu tikai negatīvs. Finansiālu atbalstu no valsts mēs nekad neesam saņēmuši. Tomēr par vislielāko atbalstu es uzskatu atļaušanu man strādāt un attīstīt uzņēmējdarbību savā valstī. Jā, un, protams, ikdienā manās optikas studijās iegriežas daudz prominentu valsts un pašvaldību darbinieku. Lai arī viņi to nenojauš, es to uzskatu par atbalstu manai uzņēmējdarbībai. Ceru viņus arī nākamajā gadā sagaidīt ar pozitīvām emocijām!

3. Ja godīgi, tad šobrīd esmu nedaudz apmulsusi no strādāt gribētājiem. Cilvēki uz mūsu veikaliem nāk pat bez aicinājuma - jautā, vai nemeklējam darbiniekus, zvana un sūta uz e-pastu savus CV. Sabiedrībā valda trauksme. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka darba ņēmējiem ir pazudušas nevajadzīgās un pārmērīgās ambīcijas. Šobrīd ar smaidu varu atcerēties, ka vēl pirms gada pie manis darbā nāca kandidāti, kuri pat izvērtēja, uz kuru pusi ir vērsti biroja logi un vai ir kondicionieris.

4. Mana rīcība izpaužas apņēmībā strādāt vēl efektīvāk, kā arī strādāt daudz vairāk. Ja iepriekš biju sapņojusi par brīvāku darba režīmu, atvaļinājumu, tad šobrīd saprotu, ka būs jāstrādā vēl vairāk. Jebkuri ekonomiskie procesi nav vērtējami tikai ar "+" vai "-" zīmi. Arī šobrīd un nākamgad notiekošais ir vērtējams divējādi. Cenšos vairāk domāt par pozitīvo. Piemēram, ir skaidrs, ka ekonomisko krīžu laikā vienmēr izdzīvo tikai stiprākie. Tas nozīmē, ka vājākiem maniem konkurentiem nāksies aizvērt savu optikas veikalu durvis. Līdz ar to būs plašākas iespējas izvērsties un attīstīties. Cerams, mēs būsim starp šiem stiprajiem, kuri sagaidīs atkusni, un tad attīstība varēs notikt vēl straujāk!

5. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur joprojām lielāku atbalstu saņem lielie uzņēmēji. Tomēr jebkuras Rietumu ekonomikas mugurkauls ir mazie komersanti un ģimenes uzņēmumi. Sagaidu, ka turpmākajos gados arī mūsu valsts domās un rīkosies ilgtspējīgāk un pārcels nodokļu slogu no vietējiem mazajiem uzņēmumiem uz lielajām, starptautiskajām kooperācijām.

6. Sabiedrība izmanto iespējas brīvi ceļot. Daudzi ir aizbraukuši darba meklējumos ārpus Latvijas. Tomēr vai no tā iegūs valsts? To rādīs laiks. Izskatās, ka mēs nespēsim apgūt tās finanšu iespējas un dotācijas no Eiropas Savienības, kas mums pienāktos. Diemžēl visi kopā, gan uzņēmēji, gan birokrāti, gan politiskā elite, gan banku sektors ir atbildīgi par radušos situāciju.

 

"Honorāra nodokļa samazināšana kāzu rīkošanas nozari ietekmējusi pozitīvi"

Dace Ādamsone, "Kāzu aģentūras" direktore ("KV" Nr.7(63), 14.02.2007.)

1. Uzņēmuma pakalpojuma klāsts nemitīgi tiek papildināts. Joprojām ir tie paši mērķi un pilnveidota stratēģija. Labas idejas mums nodrošina jaunus klientus, jo tie, kas redzējuši mūsu darbu, iesaka to citiem. Lielākoties šīs idejas ir vienu reizi izmantojamas, jo tiek radītas konkrētajam pārim atbilstoši viņu personībām.

Laba ideja ir laulības brīvā dabā, jo tā ir alternatīva dzimtsarakstu nodaļai tiem, kas nevēlas laulāties baznīcā. Šis pakalpojums šogad ir strauji attīstījies.

2. Konkrēti pasākumu rīkošanas nozarē fiskāla politika šogad ir nākusi uzņēmējam pretim, honorāra nodokli samazinot no 25% uz 15%. Tieši kāzu rīkošanas nozari tas ir ietekmējis pozitīvi.

3. Pašreizējā situācijā uzņēmumam nav nepieciešami jauni darba resursi. Piesaistīto mākslinieku honorāri nav mainījušies. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem tikai daļa mākslinieku decembrī, kā katru gadu, ir paaugstinājuši honorāru.

4. Par krīzi liecina kāzu budžetu samazināšana. Pakalpojumi vai preces, kuras ir ekstras un 2007.gadā tika pasūtītas bieži, šogad netika izmantotas tikpat kā nemaz. Piemērs: limuzīnu noma, ledus skulptūras, mākslinieki no citām valstīm. Pasūtījumiem uz 2009.gadu, kā katru gadu rudenī, aktīvi tiek slēgti līgumi. Pieļauju, ka to pozitīvi ietekmē tas, ka, laikus plānojot kāzas, tās izmaksā mazāk, nekā sākot plānošanu mēnesi vai divus iepriekš. Nākamajā gadā prognozējam mazāku apgrozījumu nekā 2007.gadā, bet lielāku nekā 2008.gadā.

5. Ieteiktu ieviest nodokļu atlaides precētiem pāriem. Piemēram, ja vīrs uztur ģimeni, kamēr sieva nestrādā, jo audzina bērnu līdz skolas vecumam. Ja nekļūdos, tad Vācijā ir 50% nodokļu atlaides gan vīram, gan sievai, ja viņi ir precēti. Pārbaudīt arī tos pasākumu rīkotājus, kuri to dara kā privātpersonas vai pašnodarbinātie, nemaksājot nodokļus.

 

"Sabiedrībā pārāk stipri ir kultivēts mīts par bērnudārzu trūkumu"

Juris Stikāns, SIA "BeBe" valdes loceklis ("KV" Nr.22(78), 30.05.2007.)

1. Lai popularizētu savu vārdu, esam izveidojuši e-dienasgrāmatu mammām, tētiem un bērniem www.bebe.lv/calendar/ Joprojām strādājam ar piedāvājumu "bērnudārzs uzņēmumā". Šobrīd esam nonākuši tuvu līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, jo to vadība saprot, ka šajā ekonomiskajā situācijā ir izdevīgi dabūt pozitīvu papildu publicitāti, kas izmaksā apaļu nulli latu.

2. Mēs uzskatām, ka no valdības nākušie ir tikai tukši solījumi, jo, cik mums ir bijusi saskarsme ar valsts aparātu, tad 99% attieksme ir bijusi negatīva. Respektīvi, mēs, kas nes papildu peļņu valsts kasei, lai tā varētu uzturēt savu nepamatoti lielo administratīvo aparātu, nekādu atbalstu nesaņemam.

3. Situācija kļūst labāka, darba ņēmēji vairāk sāk novērtēt, ka viņiem šobrīd ir darbs ar nekavētām algas izmaksām. Mēs domājam, ka sabiedrībā valda nepamatots viedoklis par darba devēju pozitīvo stāvokli darba tirgū, jo Darba likums stipri vairāk aizsargā darba ņēmējus, regulējot dekrēta atvaļinājumu, slimības lapu apmaksu un citas lietas.

4. Arī mēs jūtam, ka klientu maksātspēja samazinās, lai gan lielāku problēmu rada tas, ka sabiedrībā pārāk stipri ir kultivēts mīts par bērnudārzu trūkumu, kā rezultātā nepiemērotā ekonomiskajā situācijā ir nodibināts daudz bērnudārzu, kas tagad ar nepamatoti zemām cenām cīnās par klientiem.

5. Es ieteiktu šobrīd būt saudzīgākiem un pretimnākošākiem pret nodokļu parādniekiem. Nedomāju, ka nodokļu daudzums būtu jāsamazina, jo mūsu nodokļu sistēma ir liberāla, salīdzinot ar Rietumu valstīm. Uzskatu, ka būtu jāizstrādā tāda nodokļu atlaižu politika, lai mēs vairāk ražotu un eksportētu, nevis tikai importētu un savu IKP celtu uz lēta patēriņa rēķina. Mūsu labklājība celsies, ja mēs vairāk ražosim un eksportēsim.

6. Nevienam nav noslēpums, ka mēs esam vieni no vissliktākajiem Eiropas Savienības struktūrfondu izmantotājiem, kas ir ļoti slikti.

Protams, iestājoties ES, mums bija vairāk jāizmanto jaunā tirgus iespējas ražojot un eksportējot.

 

"Prezentējam Latvijas amatnieku darbus"

Aija un Dainis Vēberi, SIA "Elektronisko pakalpojumu attīstība" īpašnieki ("KV" Nr.26(82), 27.06.2007.)

1. Katalogs www.razots.lv un tā ārvalstu versija www.goods.lv ir ievērojami pilnveidots un kļuvis atpazīstamāks.

Viens no mūsu pirmajiem mērķiem bija savā katalogā redzēt informāciju par Latvijas unikālajiem izstrādājumiem - amatnieku meistardarbiem.

Apmeklējām amatnieku gadatirgus, Brīvdabas muzeju, pilsētu svētkus un runājām ar amatniekiem. Esam panākuši, ka www.razots.lv ir viens no plašākajiem informācijas avotiem, kas prezentē Latvijas amatnieku darbus, mazo uzņēmumu darbinieku ar rokām darinātus izstrādājumus un sniedz informāciju par to iegādes iespējām.

Mūsu mērķis ir arī starptautiskās atpazīstamības veidošana. www.razots.lv ir apmeklējuši vairāk nekā 200 000 viesu no 117 pasaules valstīm (Google analytic dati).

Mūsu katalogs piedāvā iespēju sazināties tieši ar interesējošo ražotāju, bet arī mēs kā administratori esam saņēmuši dažādus sadarbības piedāvājumus no Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Japānas, Krievijas. Esam piedalījušies izstādēs, prezentējuši katalogu uzņēmumu asociācijām un ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem Latvijā.

"Pastāvēs, kas mainīsies" - tā droši vien var atbildēt uz jautājumu par vairums uzņēmumu darbību. Arī mēs ražotājiem un kataloga apmeklētājiem nepārtraukti piedāvājam jaunus pakalpojumus.

Ieviesām iespēju izmantot apakšdomēnus. Uzņēmumi, kam nav savu mājaslapu, var izmantot domēnus nosaukums.razots.lv. Tādējādi nelielam uzņēmumam, izmantojot šos domēnvārdus un neierobežoto katalogā ievietojamās informācijas apjomu, ir iespējams iztikt bez savas mājaslapas. Tai pašā laikā to var atrast internetā.

2007.gada novembrī atklājām informatīvo biznesa ziņu sadaļu www.biznesa-zinas.lv un ārvalstu versijā www.business-news.lv. Šajā sadaļā ir atrodama informācija par uzņēmējdarbības izstādēm, semināriem, dažādiem valsts atbalsta pasākumiem, uzņēmējdarbībai noderīgi metodiskie materiāli, piemēram, līgumu paraugi.

Sākot ar šo rudeni, piedāvājam iegādāties amatnieku izstrādājumus arī tieši katalogā un nodrošinām to piegādi pasūtītājam.

2. Bez valsts atbalsta katalogs www.razots.lv netiktu izveidots. Kataloga veidotājas Aijas Vēberes uzvara Eiropas Kopienas EQUAL projekta konkursā "Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par uzņēmējām perspektīvajās nozarēs" ļāva nodibināt uzņēmumu un veikt sākotnējās aktivitātes kataloga izveidošanā un popularizēšanā.

Arī kataloga tālākajā attīstībā liela nozīme ir bijusi Latvijas Institūta un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras informatīvajam atbalstam tā popularizēšanā. Par papildu finansiālo atbalstu jāpateicas "Parex bankai".

Mēs pastāvīgi sekojam līdzi piedāvātajam valsts atbalstam, un viens no pasākumiem, ko mēs varētu izmantot, ir atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs.

3. SIA "Elektronisko pakalpojumu attīstība" ir ģimenes uzņēmums, kas pašlaik nenodarbina citus darbiniekus, bet izmanto ārpakalpojumus. Tāpēc mēs neizjūtam ar darbaspēku saistītās problēmas.

4. Neatkarīgi no finanšu krīzes mēs plānojam katalogu nepārtraukti attīstīt, ieguldīt savu darbu, līdzekļus un idejas.

 

"Eiropas prasības tiek pārprastas un birokratizētas"

Andris Siliņš, Grāmatvedības un finanšu koledžas direktors ("KV" Nr.29(85), 18.07.2007.)

1. Grāmatvedības un finanšu koledža turpina darboties. Šogad koledžā tika uzņemti 400 jauni studenti - par 100 vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Neizslēdzu, ka tāds palielinājums zināmā mērā saistāms arī ar rakstu "Komersanta Vēstnesī". Neskatoties uz finanšu krīzi valstī, daudzas grupas nokomplektētas arī lauku reģionos.

2. Pagaidām valdības pretimnākšanu nejūtam.

Faktiski privātām augstākajām mācību iestādēm ir jāiztur konkurences cīņā ar valsts izglītības iestādēm, kas brīvajā tirgū (studijas par maksu) iziet ar jūtami zemākām cenām nekā par tām pašām studiju programmām saņem no valsts budžeta.

Būtībā tā ir negodīga konkurence, kas rezultātā var novest pie privāto augstākās izglītības iestāžu likvidācijas. Vienīgā cerība ir piekļūt kādam Eiropas Savienības projektam, jo valsts līdzfinansējumam līdzekļi būs samazināti un pavērsies iespēja privātām institūcijām.

3. Pateicoties veiksmīgai jauno studentu uzņemšanai, ir izdevies jūtami paaugstināt darba algas koledžas administratīvajam personālam un panākt konkurētspējīgu atalgojumu, kas savukārt nostiprina kadrus.

4. Pēdējā gada laikā jūtams, ka daļai studentu pasliktinās finansiālais stāvoklis un pieaug to studentu skaits, kas ar kavējumiem kārto studiju maksu, sevišķi lauku reģionos. Tāpat šogad vairāk jauno studentu ir vērsušies ar lūgumu piešķirt valsts galvotu studiju kredītu. Diemžēl limiti to piešķiršanai nav palielinājušies. Izeja ir viena - ciešāk jāsavelk josta, jāierobežo visi papildu izdevumi, jo pastāvīgās izmaksas (telpu īre lauku reģionos, pasniedzēju darba samaksa u.c.) ir jūtami pieaugušas.

5. Ja mēs ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlamies, lai izglītoti cilvēki būtu Latvijas bagātība, tad arī nodokļu politikai attiecībā uz mācību iestādēm (privātām) ir jābūt pretimnākošai. Faktiski ir tā, ka to, ko varēja izdarīt pirms sešiem gadiem, kad tika izveidota koledža, šodien vairs finansiāli izdarīt nevar, naudu investīcijām šāda biznesa izveidei vairs nopelnīt nevar. Sava nozīme te ir arī nodokļiem, piemēram, PVN studiju programmām, kas ir licencētas, bet nav vēl akreditētas. Nodokļu politikas veidotājiem vajadzētu ne tikai domāt par to, kā šodien piepildīt valsts kasi, bet nolaisties uz grēcīgās zemes. Un, ja privātās augstākās izglītības iestādes valstī ir nepieciešamas, tad saskatīt reālo situāciju un atbilstoši tai rīkoties.

6. Manuprāt, Latvija pārāk čakli pilda Eiropas Savienības prasības (rodas iespaids, ka reizēm šis tas tiek pārprasts un pārlieku birokratizēts). Kas attiecas uz ES fondu izmantošanu - privātās augstākās izglītības iestādes pie tiem līdz šim tika visai reti. Cerēsim, ka tas mainīsies. Pagaidām esam spiesti izmantot iespēju piekļūt ES fondiem caur citām (vecajām) ES valstīm.

 

"Nodokļu politikas izstrādātājiem jāsaprot: mazajiem uzņēmumiem ir neliela administratīvā kapacitāte"

Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības kokaudzētavas "Pīlādži" īpašnieks ("KV" Nr.36(92), 05.09.2007.)

1. Turpinām darbu un turpināsim. Ir arī jaunas idejas biznesa daudzveidošanai, un tām jārealizējas!

2. Īpaši neesmu jutis valsts pretimnākšanu. Varu cerēt uz labu atbalstu lauksaimnieku kooperācijai nākamajos gados no Eiropas Savienības fondiem. Jādomā, ka valdība nosacījumus neizmainīs un varēsim to izmantot.

3. Uzņēmējiem, lai cik varbūt nežēlīgi tas skan, mērens bezdarbs ir izdevīgs, un pašlaik ir iespēja izvēlēties piemērotākus darbiniekus. Mūsu saimniecībā gan tādas nepieciešamības nav. Darbinieku skaitu pagaidām neplānojam samazināt.

4. Mūsu ražošana ir ar ilgtermiņa iestrādēm un tādēļ jāturpina. Nākamajā gadā saražotās produkcijas apjoms būs lielāks nekā šogad un būs nopietni jāstrādā pie tās realizācijas. Pašlaik uzņēmumam nav neviena kredīta, un plānojam tādu ņemt tikai 2010.-2012.gadā Eiropas finansējuma piesaistei.

5. Nodokļu administrētājiem ieteiktu būt pretimnākošiem uzņēmējiem, savukārt nodokļu politikas izstrādātājiem - saprast, ka ir lielas atšķirības starp lielajiem un mazajiem uzņēmējiem, kuriem pašiem ir neliela administratīvā kapacitāte.

6. Uzskatu, ka daļa ES līdzekļu varēja tikt izmantota labāk, piemēram, novirzot izglītības kvalitātes uzlabošanai. Daudz naudas izmantoja bezdarbnieku ne īpaši lietderīgā un paviršā apmācībā.

 

"Nevajag ar skubu sodīt par matemātisku vai nezināšanas kļūdu"

Ruta Šenfelde, SIA "Saldus grāmatvedības serviss" īpašniece ("KV" Nr.43(99), 24.10.2007.)

1. Vēl turpinu darboties, bet apsveru domu par uzņēmuma darbības apturēšanu uz kādu laiku, jo daļa mazo uzņēmēju likvidējas un tādēļ arī grāmatvežu firmai klientu kļūst mazāk. Pavasarī pārcēlu uzņēmumu uz plašākām telpām, pie

ņēmu vēl vienu darbinieci, jo cerīgi domāju par uzņēmuma darbības apjoma palielināšanos. Bet tad uzņēmējdarbībā viss sāka strauji mainīties uz slikto pusi.

Cenšos taupīt, divu ērtu telpu vietā esam saspiedušies vienā, tā samazinot nomas un komunālos maksājumus uz pusi. Apsveru domu par darbinieku skaita samazināšanu. Darbinieku žēl, turklāt daudz darba esmu ieguldījusi, viņus apmācot.

Līdztekus iesaistījos algotā darbā valsts iestādē. Lai izdzīvotu, nākas ļoti daudz strādāt virs normālā darba laika, ko pēc smagās slimības nemaz nedrīkstu atļauties. Bet vai tad man ir izeja? Pirms trim gadiem, sākot uzņēmējdarbību, ņēmu arī kredītus, kuri vēl jāmaksā un kam tagad ir saceltas tik augstas procentu likmes. Ja būtu jaunāka, varbūt arī es, kā daudzi man pazīstami cilvēki, dotos peļņā uz ārvalstīm, jo, neskatoties uz to, ka arī tur iet smagi, tomēr tiek domāts arī par mazo cilvēku.

2. Mazie uzņēmumi, it sevišķi ārpus Rīgas, nav piedzīvojuši tos treknos gadus, par kuriem runā, ka tādi kaut kad kaut kur un kaut kam ir bijuši. Uz mūsu uzņēmumu, kā arī daudziem citiem mikrouzņēmumiem, diezin vai attieksies jelkāda valdības atbalsta politika. Klausoties un lasot, ko sola atbalstīt, secinājums ir viens: tiks dots tiem, kam jau tika dots. Mazie uzņēmumi valdībai ir vienaldzīgi, kaut gan vajadzētu tikai nedaudz pakārtot likumus, lai uzņēmums varētu maksāt nodokļus tad, kad tiešām saņem naudu par savu darbību, nevis jau tad, kad paraksta realizācijas dokumentus, bet reālās naudas vēl nav.

3. Protams, jautājums par darbaspēku šodien ir pavisam cits, taču mazajiem uzņēmējiem vairs no tā nav nekāda prieka. Un arī šobrīd labu speciālistu ir grūti atrast. Daudzi no valsts ir aizbraukuši, un, domāju, ka brauks projām vēl, jo labi speciālisti vienmēr un visur bijuši vajadzīgi, arī ārpus Latvijas.

Arī šajos laikos valdība par taupību tikai runā, valsts aparātā samazinājums notiek, kā teikt, tikai apakšējos gaņģos, bet tieši šos mazos, kas ir tuvāk tautai un reāli strādā, vajadzētu atstāt, bet samazināt vidējos gaņģus, kas iekārtojušies visērtāk - nekas diži nav jādara, ne par ko diži nav jāatbild, bet tikai kontrolē apakšējo gaņģu kontrolierus, kas reāli strādā. Piemēram, VID reģionālās iestādes, kuras tikai kontrolē mazos kontrolierus, kas cītīgi strādā rajonos. Mums mazā valstī ir piecas lielas reģionālās iestādes, kuras tikai kontrolē savā padotībā esošos kontrolierus. Nav dzirdēts, ka tur kāds tiktu samazināts. Bet te valdība iegūtu reālu budžeta līdzekļu ietaupījumu.

4. Krīze mani ietekmē tieši, jāmaksā kredīti, ko ņēmu pirms trim gadiem nepieciešamā inventāra, biroja tehnikas iegādei, telpu remontam, kad sāku uzņēmējdarbību. Bankas ir nenormāli sacēlušas kredītu procentus ne tikai jaunajiem kredītiem, bet arī tiem, ko ņēmām iepriekš. Uzskatu, ka vajadzēja kaut kā risināt jautājumu par vecajiem kredītiem, kas tika ņemti uzņēmējdarbības attīstībai, lai tiem nesaceltu šos procentus tik augstus. Kā redzu pēc saviem klientiem, mazajiem uzņēmējiem šobrīd dabūt normālus kredītus ir gandrīz neiespējami.

5. Jaunās nodokļu politikas izstrādātājiem un administrētājiem novēlu padomāt par saprātīgu nodokļu politiku. Īpaši, kā atvieglot nodokļu nastu mikrouzņēmumiem. Ja uzņēmumu ar nodokļu maksājumiem un to termiņiem no pirmās darbības dienas nedzīs stāvus zemē, vēlāk valstij no šiem uzņēmumiem nodokļu veidā būs lielāka atdeve nekā līdz šim. Neļaujot sākumā uzņēmumam attīstīties, tas ilgstoši nīkuļo un nebūs labuma ne pašam uzņēmējam, ne arī valstij.

Nodokļu maksājumiem vajadzētu pārskatīt nomaksas termiņus, jo mazais uzņēmums, kam nav uzkrājumu, nevar samaksāt visus nodokļus tūliņ pēc tekošā mēneša darījumu dokumentu parakstīšanas, ir jādod arī laiks samaksas iekasēšanai. VID būtu beidzot jākļūst par uzņēmēju sabiedroto jeb uzņēmēju servisa iestādi, nevis tikai par represējošu iestādi. Uzņēmējiem būtu jāpalīdz, nevis uzreiz jāsoda, ja redzams, ka konstatētā ir matemātiska vai nezināšanas kļūda, un ja to iespējams labot. Jāsoda tad, ja uzņēmējs nodokļus nemaksā ļaunprātīgi, kā arī apzināti slēpj apliekamos ieņēmumus.

6. Fondu naudas priekšrocības, kas Latvijai pavērās, iestājoties ES, nav pilnībā izmantotas. Lielā mērā pie tā vainojama valdības neizdarība, lielā birokrātija. Tāpat visus šos procesus ļoti ietekmē Saeimā ievēlēto partiju nemitīgie savstarpējie ķīviņi par portfeļiem un savām algām, jo pirmajā vietā ir pašlabums, nevis doma par valsts un tautas labklājības un ekonomikas uzlabošanu.

 

"Varam tikai pateikties par atbalstu, ko guvām no valsts"

Ivars Beitāns, SIA "Aerodium" līdzīpašnieks ("KV" Nr.45(100), 31.10.2007.)

1. Šis gads mūsu uzņēmumiem ("LGK Grupa", "Aerodium") ir bijis lielu pārmaiņu un restrukturizācijas gads.

Esam nopietni strādājuši savu ideju popularizēšanā un pēc Ziemas olimpiskajām spēlēm Turīnā radušos iespēju profesionālākā nostiprināšanā. Konkrētāk: esam nopietni pievērsušies jaunu tehnoloģiju radīšanai un tāpēc nostiprinājušies kā pasaulē ievērojams vertikālo vēja tuneļu ražotājs. Mūsu tehnoloģija pārdota vairākās valstīs: Pakistānā, Saūda Arābijā, Ēģiptē, Kazahstānā, Krievijā. Pašlaik pārrunu stadijā ir vēl vismaz pieci potenciālie darījumi 2009.gadā.

Sākotnējā sadarbība ar mātesfirmu, Kanādas ražotājiem, ir ieguvusi jaunu pavērsienu. Esam tik tālu apvienojuši spēkus, ka visu tirdzniecību un mārketingu pasaules mērogā veicam no Latvijas. Ir noslēgta vienošanās, ka tuvākajā laikā mēs iegūsim arī ievērojamu Kanādas kompānijas akciju paketi.

2. Mēs no Latvijas valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondiem esam guvuši ļoti ievērojamu atbalstu. Startējām vairākās programmās un ieguvām līdzfinansējumu jauno tehnoloģiju attīstībai. Tāpēc varam tikai pateikties par atbalstu, ko guvām no valsts, kurā dzīvojam.

Plānojam arī turpmāk startēt dažādās atbalsta programmās nākamgad.

3. Situācija ir kļuvusi nedaudz labāka. Cilvēki atkal sāk domāt par darbu, par kvalitāti, par to, ka procesus vajag optimizēt, uzlabot. Ir tikai taisnīgi, ka vairāk nopelna tas, kurš labāk strādā! Situācija darba tirgū pērn uzņēmējiem vairs nebija motivējoša (varbūt izņemot celtniekus un nekustamā īpašuma spekulantus). Nebija vairs jēgas Latvijā ražot. Tas jau līdzinājās absurdam, ka, piemēram, ASV darbaspēks bija kļuvis lētāks nekā Latvijā. Cilvēki šeit tikai prasīja vairāk un vairāk naudas, bet darbu darīja arvien negribīgāk un nekvalitatīvāk. Manuprāt, globālajai ekonomikai tas pat ir labāk, ka krīze ir atnākusi un līdzsvaros ekonomiskos procesus.

4. Labā ziņa ir tā, ka stiprākie izdzīvos un norūdīsies. Savukārt sliktā ir tā, ka kredītu pieejamības barjeras spekulatīvajiem darījumiem vienlaikus nogriež kreditēšanās iespējas arī ražotājiem (ekonomikas stiprinātājiem). Ja valsts neradīs kādu speciālu programmu, kas nošķirs graudus no sēnalām, tad var atkal sagraut ekonomiku. Savukārt, ja valsts tādus regulatorus radīs, tad no krīzes mēs, Latvija, varam iziet pat kā uzvarētāji. Krīzē vienmēr kāds zaudē un kāds cits vinnē. Svarīgi ir ātri saprast, kurā pusē nostāties!

5. Viens labs piemērs ir Igaunija, kur reinvestētā peļņa netiek aplikta ar peļņas nodokli. Ja Latvija izdarītu to pašu, tad te ieplūstu ļoti liels kapitāls un tā būtu laba motivācija legalizēties Latvijā darbību veicošajām ārzonu kompānijām, kuru patiesie īpašnieki Latvijā vien dzīvo.

6. Nezinu par valsti kopumā, bet pazīstu ļoti daudzus jaunus un gudrus cilvēkus, kas to izmantoja un izmantos.

 

"Uzskatāms par veiksmi, ja izdodas samērot ieceres ar tirgu"

Kārlis un Mārtiņš Dambergi, SIA "BC grupa" īpašnieki ("KV" Nr.46(102), 14.11.2007.)

1. Pašreizējā situācijā uzskatāms par veiksmi, ja izdodas samērot ieceres ar tirgu, tai pašā laikā saglabājot uzticību uzņēmējdarbības prioritātēm. Koka arhitektūras restaurācijas gadījumā tas ir līdzsvars starp tematisku uzņēmējdarbību un peļņu, kā arī pastāvību.

Šaura specializācija, kas citkārt uzskatāma par risku, krīzes apstākļos var kļūt par risinājumu, ja atbilst noteiktas iedzīvotāju daļas vajadzībām pēc kādas ilgstoši lietojamas preces pretstatā piedāvājumam vienai sezonai vai trīsgadei.

2. Pašvaldības līmenī Kalnciema ielas projektā ir pretimnākšana, taču valsts līmenī tādas nav. Uzsāktie renovācijas darbi Kalnciema ielā no pašvaldības atbalsta puses ir uzteicami, sākot ar pastāvīgu interesi un atbalstu administratīvos procesos, tomēr māc bažas, ka nākamā gada taupības režīms kavēs Kalnciema ielas un citu Rīgas vēsturisko teritoriju attīstību. Lai turpinātu izaugsmi, būtu svarīgi izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, mazināt birokrātisko procedūru laikietilpību.

3. Darba devējiem šķietami pieaug izvēles iespējas, tomēr jārēķinās, ka specializēts darbaspēks drīzāk var aizplūst no Latvijas nekā samierināties ar dzīvi zem iztikas minimuma. Risinājums būtu samazināt nodokļu slogu kā uzņēmējiem, tā darba ņēmējiem, atsakoties no īstermiņa budžeta palielinājuma - tas ļaus saglabāt cilvēkos azartu darboties savā profesijā un savā valstī.

4. Projektu finansētāji, kas joprojām saredz ideju, jūtas labi, turpinot atbalstīt noteiktu koncepciju, saredzot attīstību ilgtermiņa pasākumos, nevis īslaicīgos projektos, kuros peļņa vairs nav prognozējama. Paredzams liels uzņēmumu atbiruma procents - ātras peļņas iecerēm tā šajos apstākļos ir neizbēgama parādība.

5. Samazināt nodokļu slogu uzņēmējiem - ilgtermiņa risinājums, kas saskaņā ar valsts attīstības plāniem ļautu saglabāt speciālistu darbavietas un novērst darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, turpināt kvalifikācijas izaugsmi un saglabāt uzņēmējdarbības iniciatīvas, kas ir valsts galvenā garantija augšupvirzībai nākotnē. Tam var pretstatīt minimālu ieguvumu tuvāko gadu budžetā un uzņēmēju migrāciju tālākā nākotnē.

Kritisks stāvoklis būs sagaidāms pēc pāris gadu desmitiem, kad demogrāfiskā situācija būs sasniegusi populācijas novecošanās augstāko punktu un mazais skaits nodokļu maksātāju nespēs nodrošināt sabiedrības labklājību.

6. Līdz šim novērojama nepietiekama atsaucība privātā sektora atbalstam un iesīkstējusi pārliecība, ka prioritāte piešķirama valsts un pašvaldību projektiem, bet privātais sektors spēs atrisināt savas aktualitātes patstāvīgi.

Novēlota izpratne par priekšrocībām, ko sniedz ilgtermiņa privātā sektora projekti. Trūkst ieguldījumu ražošanas un pakalpojumu sfērās, tā vietā finanses bieži tiek izšķērdētas, un projektu finansējuma kontrole, kā arī administratīvo procedūru radītie kavējumi drīzāk veicina ES naudas izšķērdēšanu nekā lietderīgu izmantošanu.

 

"Vai nu neesam smagus gadus piedzīvojuši?!"

Ilze Indriksone, SIA "Tagete" īpašniece ("KV" Nr.6(113), 06.02.2008.)

1. Jā, mūsu nodarbošanās - ainavu arhitektūra un dārzu būve - joprojām ir mūsu pamats. Papildus esam profesionālā līmenī apguvuši zaļo jumtu būves noslēpumus.

2. Līdz šim brīdim neesmu sagaidījusi četrus svarīgus valdības lēmumus:

• 15 dienu slimības lapu apmaksas sloga atcelšanu, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ar kaimiņvalstu uzņēmumiem un diskriminācijas risku pret slimīgiem darbiniekiem uzņēmumā un degradē ārstu godīguma izpratni;

• ievērojami aktivizēt finanšu policijas darbu, lai izskaustu melnos uzņēmumus, melnos darījumus un algas aploksnēs, lai novērstu nodokļu aizplūšanu garām valsts kasei un panāktu vienādus konkurences apstākļus uzņēmumu starpā;

• uzņēmuma peļņas nodokļa samazināšana, ja šie līdzekļi ieguldīti uzņēmuma attīstībā;

• ES finanšu atbalsta grupā iekļaut visu Latvijas reģionu uzņēmumus, ja to darbība atbilst valsts atbalstāmo nozaru sarakstam.

3. Jā. Mūsu uzņēmums ir papildinājies ar daudziem vērtīgiem darbiniekiem.

4. Jāsaimnieko uzmanīgi. Vai nu neesam smagus gadus piedzīvojuši?! Ļoti svarīgas būs iepriekšējo gadu iestrādes uzņēmuma prestiža celšanā un bāzes nodrošināšanā.

5. Valstij svarīgi lēmumi jāizšķir profesionāļiem, ne politiķiem.

6. Nē.

 

"Cilvēkiem vajadzētu dot to drošības sajūtu, ka varat iet cīnīties!"

Danuta un Mārtiņš Priedes, ZS "Mežavairogi" saimnieki ("KV" Nr.12/13(119/120), 19.03.2008.)

1. Savu darbu turpinām tāpat kā līdz šim - zvēri tiek apkopti pēc labākās sirdsapziņas, tikai barība ir kļuvusi dārgāka. Un suņabūdas izgatavojam vēl joprojām kvalitatīvas. Tikai esam sākuši piedāvāt ekonomiskākus variantus - finanšu krīzes apstākļiem piemērotākus, kā arī dažādus veselībai drošus aksesuārus mazajiem dzīvnieciņiem - namiņus, graužamās pagalītes.

Uz valsts svētkiem aicinājām ciemos Ķekavas bērnus ar īpašām vajadzībām. Kaut lija lietus, bērnu acīs bija neviltots prieks par redzēto. Dažs pirmo reizi mūžā redzēja lāci un kur nu vēl pacienāt viņu ar medu! Vēlāk visi dzēra piparmētru tēju ar cepumiem un dalījās iespaidos. Tādā brīdī mēs saprotam, cik liela nozīme ir mūsu darbam, ka ne jau naudā ir laime, bet gan priekā, ko spējam dāvāt citiem. Un tas nekas, ka reizēm jāsavelk josta ciešāk.

2. Protams, meklējam iespējas piesaistīt līdzekļus, taču diemžēl esam par mazu, lai spētu piedalīties lielos zoodārzu projektos. Jāpaaugas. Bet ticam saviem spēkiem un zinām, ka ar laiku viss izdosies.

No valsts neko neprasām: ja izdosies - labi, ja neizdosies, tiksim paši galā. Mums katram ir divas rokas un gudras galvas uz pleciem, tātad varēsim savas idejas realizēt. Mēs esam nestandarta mazie uzņēmēji - cik tad ir tādu zoodārzu, kuri tiek uzturēti par saviem līdzekļiem un dzīvnieki netiek ražoti gaļai?

3. Domāju, ka jā. Taču arī naudas uzņēmējiem, par ko algot darbiniekus, ir kļuvis mazāk. Pieaugot barības cenām, jāsāk rēķināt, ko varam atļauties. Mēs patlaban aprobežojamies ar algotu grāmatvedi. Taču arī šos pienākumus drīzumā veikšu pati - esmu beigusi attiecīgus kursus, un grāmatvedība man patīk. Uz pavasari noteikti meklēsim kādu palīgu vīram smagajos darbos - jāturpina pirts celtniecība, jāpārbūvē vilka voljērs - darba nākamgad daudz.

4. Būvējot lāču māju, ņēmām kredītus - tie ir atmaksāti. Vairs šādu slogu negribam. Zinām, ka tādējādi viss ies uz priekšu lēnāk, bet vismaz sirds būs mierīga: ja arī kaut kas neizdosies, pārdomāsim stratēģiju un mēģināsim atkal. Jāpielāgojas liesajiem gadiem. Pakalpojumi un preces jāpiedāvā atbilstoši cilvēku pirktspējai. Tie, kas to nesapratīs, var piedzīvot grūtus laikus.

5. Vienmēr kāds būs neapmierināts ar nodokļiem. Daudziem šī nasta šobrīd ir par smagu. Ja ir jāizvēlas - turpināt attīstību vai maksāt nodokļus, rodas sarūgtinājums. Uzskatu, ka noteikti jāievieš progresīvi nodokļi - patēriņam, īpašumiem, greznumam, piesārņojumam, atlaides - ģimenēm, izglītībai, veselībai, mājoklim, pētniecībai, attīstībai, iekārtās ieguldītai peļņai.

6. Pērn Eiropas Komisija brīdināja, ka jaunās dalībvalstis pārāk lēni apgūst struktūrfondu līdzekļus. Līdz vasaras vidum no 150 Ministru kabineta noteikumiem, kuri nepieciešami, lai izsludinātu konkursus Eiropas Savienības fondu apguvei, valdība bija apstiprinājusi tikai vienu piektdaļu. No informācijas, kas mūs sasniedz ikdienā, var secināt, ka priekšrocības nav izmantotas pilnā apjomā.

Situācijā, kad mūsu ekonomikas rādītāji un ražošanas apjomi krīt, Eiropas Savienības fondi kalpo kā papildu stimuls Latvijas ekonomikai. Taču cilvēkiem vajadzētu dot to drošības sajūtu, ka varat iet cīnīties! Zinu dažus vietējos uzņēmējus, kas mēģināja pieteikties Eiropas Savienības finansējumam, samaksāja lielu naudu par projektu, rezultātā neko nesaņēma un tagad ir zaudējuši ticību gan ES, gan valdībai. Var vainot cilvēkus kūtrumā, taču birokrātijas gaiteņos ne viens vien apjūk, jo ir mācīts mīlēt zemi un apart tīrumus, nevis rakstīt sarežģītus projektus.

 

"Plānojam nelikt visas olas vienā grozā"

Baiba un Māris Rumaki, "LTD KAROGI " īpašnieki ("KV" Nr.18/19(125/126), 30.04.2008.)

1. Joprojām turpinām darboties biznesā, kas saistīts ar karogiem, karogu mastiem un cita veida līdzīgu produkciju. Jaunas idejas galvenokārt ir saistītas ar mārketingu. Vairāk cenšamies vērsties pie potenciālā klienta tieši. Plānojam ieviest jaunus produkcijas veidus. Piemēram, apgaismes stabus.

2. Valsts reāli var atbalstīt uzņēmējus, izveidojot labvēlīgu nodokļu politiku. Arī valsts un pašvaldību iepirkumos izskaužot korupciju. Protams, mūs interesē iespēja saņemt naudu no fondiem. Projektiem bieži vien ir nepieciešamas arī lielas naudas summas.

Parasti ļoti retam pašam ir liela, brīva nauda. Ja bankas vairs negrib aizdot naudu, tad diemžēl arī piedalīšanās projektos kļūst problemātiska, jo sākumā parasti ir jāiegulda sava nauda.

Valsts varētu būt galvotājs. Tad tā būtu reāla palīdzība.

3. Cilvēki augstu vērtē stabilitāti. Arī prasības pēc algas ir kļuvušas reālistiskas.

4. Pagaidām tā sauktā krīze mūs nekā nav ietekmējusi. Pārdošanas apjomi ir pat pieauguši, tomēr par nākamo gadu prognozes ir nenoteiktas.

Plānojam aktīvāk darboties mārketingā. Ieviest jaunus produkcijas veidus un nelikt visas olas vienā grozā, tas ir, strādāt vairākos virzienos.

5. Samazināt PVN un izveidot sistēmu, ka nodoklis ir jāmaksā tikai tad, kad nauda ir reāli saņemta.

6. Ir tāda sajūta, ka Latvijas pārstāvji Eiropas Savienībā iet lielo dalībvalstu pavadā un atbalsta arī lēmumus, kas nav Latvijai labvēlīgi.

 

"Centīsimies pirms termiņa tikt vaļā no visām kredītsaistībām"

Kārlis Zemītis, SIA "Zaļās pēdas" līdzīpašnieks ("KV" Nr.27(134), 02.07.2008.)

1. Viss pa vecam. Nodarbojamies ar kokapstrādi.

2. Mūsu uzņēmums nekad nav bijis atbilstošs kādam no daudzajiem nosacījumiem, lai pieteiktos ES finansējumam. Tāpat nav informācijas par kādu citu atbalstu no valsts puses - varbūt tāpēc, ka esam tik neliels uzņēmums un nav resursu, lai norīkotu cilvēku, kas seko piedāvātajām iespējām.

3. Ir pieaugusi darba ņēmēju atbildības sajūta. Bezdarbs, manuprāt, ir skāris tikai nekvalificēto darbaspēku. Speciālisti joprojām ir pieprasīti.

4. Izjūtu tikai nedaudz pieaugušo kredīta procentu maksājumu.

Tomēr, tā kā uzņēmums neizmanto īstermiņa kredītus (finansējumu apgrozāmiem līdzekļiem), saimniecisko darbību tas būtiski neietekmē.

Rīcība 2009.gadā - centīsimies pirms termiņa tikt vaļā no visām kredītsaistībām, kas daļēji īstenots jau šogad.

5. Lai aktivizētu saimniecisko darbību, nodokļi būtu jāsamazina (ko gan citu lai uzņēmējs saka!).

Tam vajadzētu notikt roku rokā ar valsts naudas drakonisku taupīšanu. Cieti, stingri, bez kompromisiem!

Cik daudz tomēr ir cilvēku, kas bezatbildīgi iztērē sev nepiederošus līdzekļus!

6. Nav informācijas.

 

"Būtu jāsamazina nodokļi par darbaspēka izmantošanu"

Ina Skuja, SIA "Ciprese IS" īpašniece ("KV" Nr.28(135), 09.07.2008.)

1. Ir pieņemti racionāli lēmumi - likvidēt nerentablu struktūrvienību, samazināt darbinieku skaitu līdz minimumam. Rezultāti iepriecinoši - strādā cilvēki, kam ir degsme un vēlme strādāt.

2. Ja valsts pretimnākšana būtu, kā solīts, tad, iespējams, uzņēmēju skaits būtu lielāks un viss notiktu. Domāju, ka atbalsts uzņēmējiem, kā vienmēr, ir deklaratīvs un novēlots.

3. Darbaspēka problēmas bija mana maģistra darba tēma. Dzīve visu sakārtos. Šādai krīzei bija jābūt, lai kaut vai atsijātu graudus no pelavām. Darbaspēkam ir jābūt labi atalgotam, bet tas nedrīkst diktēt noteikumus.

4. Kredītus ņemt neplānoju. Domāju, ka pāris gadus krāšu idejas, bet to realizāciju atlikšu.

5. Būtu jāsamazina nodokļi par darbaspēka izmantošanu, konkrētāk, darba devēja sociālās iemaksas. Tas ir liels un nemotivējošs slogs uzņēmējiem. Tas taču arī ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd palielinās bezdarbs.

Šī naudiņa uzņēmējam tomēr ir jānopelna mēnesi no mēneša, dienu no dienas. Nodokļu administrētājiem to nesaprast, jo pārlikt latu no vienas savas kabatas uz otru daudz pūļu neprasa.

6. Vai Latvija ir pilnā mērā izmantojusi priekšrocības, kas pavērās, iestājoties Eiropas Savienībā? Domāju, ka nē! Ja jau pat nav gribētāju apgūt Eiropas Savienības naudu! Esmu palīdzējusi realizēt vienu mikroprojektu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai. Patērētais laiks un citi iztērētie resursi visbeidzot ir līdzvērtīgi, ja šo laiku un resursus izmantotu tiešajam darbam.

 

"Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, nedrīkst baidīties riskēt"

Aiga Veckalne, SIA "Tulkojumu birojs Skrivanek Latvia" direktore ("KV" Nr.29(136), 16.07.2008.)

1. Esam uzsākuši vairākus jaunus projektus, veidojuši veiksmīgas attiecības ar medijiem, īstenojuši interaktīvus pasākumus. Arī nākotnē plānojam paplašināt pakalpojumu klāstu un strādāt vēl efektīvāk. Jo, lai sasniegtu vislabāko rezultātu, nedrīkst baidīties riskēt!

2. Uzņēmumiem Latvijā ir grūti izdzīvot, jo pretimnākšanas no valsts puses nav gandrīz nemaz. Gribētu cerēt, ka nākotnē valsts atbalsts uzņēmējiem būs viena no prioritātēm.

3. Ekonomiskās krīzes ietekmē situācija ir kļuvusi sarežģītāka ikvienam Latvijas iedzīvotājam - gan darba ņēmējam, gan darba devējam. Darba ņēmējam vairs nav tik viegli atrast darbu un vienoties par izdevīgiem nosacījumiem. Darba devējam, neskatoties uz to, ka darbinieku atlase šobrīd norit raitāk un izvēle ir lielāka, ir jāpārvērtē visas jaunās vakances un esošās darba vietas, samazinot darba slodzi, atalgojumu, piemaksas.

4. Ikviena krīze ir lieliska mācība, lai izvērtētu uzņēmuma prioritātes, strādātu efektīvāk un uzlabotu darba kvalitāti. Tikai žēl, ka cena, ko maksājam par šo mācību, ir tik liela - darbinieku atlaišana, naudas plūsmas problēmas un nomācošā un pat iznīcinošā neziņa par nākotni. Manuprāt, šobrīd notiekošais, ko ietekmē gan globālā finanšu, gan vietējā krīze, iespaido ikvienu uzņēmumu - gan starptautisku, gan vietējo. Citu vairāk, citu mazāk.

5. Ieteiktu jauno nodokļu politiku veidot pretimnākošāku uzņēmumiem, lai tie būtu ieinteresēti maksāt visus nodokļus un kaut nedaudz samazināt nodokļu nastu.

6. Ja runājam par tulkojumu jomu, iestāšanās ES noteikti ir veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību. Uzņēmumi paplašina darbību citās Eiropas valstīs, līdz ar to pieaug dokumentu skaits, kas palielina arī tulkojumu biroju darba apjomu. Protams, daudzas priekšrocības, ko sniedz ES, Latvija vēl nav izmantojusi, jo tās vēl nav pilnībā apgūtas. Tomēr domāju, ka tas ar laiku notiks.

 

"Nevajag mums palīdzēt! Vienkārši netraucējiet strādāt!"

Valdis Lācis, SIA "Kalni un vējš" līdzīpašnieks ("KV" Nr.35(142), 27.08.2008.)

1. Līdztekus tūrisma braucienu rīkošanai esmu uzsācis jaunu darbības nozari, saistītu ar atjaunojamo resursu izmantošanu un ar milzīgu potenciālu nākotnē. Vienlaikus esmu izvairījies no plāniem un investīcijām, kas ievērojami palielinātu fiksētās izmaksas vai kredītsaistības un pazeminātu uzņēmuma spēju izdzīvot krīzes apstākļos.

2. Domāju, ka reāla atbalsta uzņēmumiem, kura nosacījums būtu tikai komersanta izmērs, nav. Ir iespēja saņemt atbalstu, ja ir konkrēti projekti, kas šķiet interesanti un perspektīvi arī no valsts vai ES viedokļa. Esmu pārliecināts, ka balstīt visus sava uzņēmuma nākotnes plānus pieņēmumā, ka saņemsi valsts atbalstu, ir neapdomīgi un bezcerīgi. Tas varētu tikai norādīt uz pamatidejas dzīvotspējas trūkumu normālas konkurences apstākļos. Domāju, ka allaž spēkā ir teiciens - nevajag mums palīdzēt! Vienkārši netraucējiet strādāt!

3. Situācija ir normalizējusies, bet diemžēl ar perspektīvu uz lielu bezdarbu. Pārmērīgs bezdarbs arī no uzņēmēja viedokļa nav pozitīvs, jo sarūk maksātspējīgo potenciālo klientu loks un pieaug noziedzība, kas var skart uzņēmumu tieši.

4. Skar ar apgrozījuma samazinājumu. Pārējais - skatīt atbildi uz 1.jautājumu.

5. Nodokļu politiku ir nepieciešams pārorientēt uz lielāku ražotāju, nevis starpnieku un spekulantu stimulēšanu. Ir jāatbalsta gūtās peļņas investēšana atpakaļ uzņēmumā, turklāt tehnoloģijās vai citos uzņēmuma konkurētspēju palielinošos aktīvos, bet nevis luksusa mašīnās un tamlīdzīgās lietās. Nodokļu administrētājiem var vienīgi novēlēt izpratni, ka valsti uztur uzņēmēji ar savu darbu.

6. Noteikti nē! Tomēr tika daudz darīts, lai Eiropas Savienības dotās iespējas tiktu izmantotas. Tiesa, bieži vien, manuprāt, ne visas valsts, bet savu korporatīvo draugu un atbalstītāju labā.

Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības atbalsta rezultātiem kaimiņvalstīs Latvijā Eiropas nauda, šķiet, praktiski nenonāca jaunu ceļu būvē un esošo uzlabošanā.

 

"Mums visiem acis mirdz par to, ko darām"

Liene Lagzdiņa, SIA "Labdruka" līdzīpašniece ("KV" Nr.39(146), 24.09.2008.)

1. Kopš žurnālā publicētā raksta par www.uzvelckreklu.lv mums notikušas vērā ņemamas izmaiņas - esam pārcēlušies uz lielākām, mājīgākām telpām, kas atrodas mums stratēģiski izdevīgākā pirmajā stāvā. Mūsu komandai pievienojušās vēl divas foršas un aizrautīgas meitenes - Liega un Dace. Kā arī beidzot esam realizējuši savu nopietnāko attīstības ieceri - esam iegādājušies ražošanas iekārtu - Baltijā pirmo tiešās drukas printeri. Tagad varam drukāt sarežģītus pilnkrāsu dizainus pat uz melniem krekliem, arī mazās tirāžās. Bijām pārsteigti, ka ar iekārtu varam drukāt arī uz ādas, vilnas, gaiša poliestera, filca, atlasa, džinsiem, likras un citiem materiāliem.

2. Līdz šim valsts atbalstu neesam izjutuši. Esmu dzirdējusi par valsts nākamā gada plāniem uzņēmumu ienākuma nodokļu atvieglojumu jautājumā, taču tas vairāk attieksies uz reinvestēšanu un attīstību, nevis uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanu un nostiprināšanos.

3. Krīze darba spēka tirgū mūs kā uzņēmumu ietekmē pozitīvi, jo izvēle ir patiešām liela. Uz darba sludinājumiem atsaucas ļoti daudz potenciālo darba ņēmēju un ir no kā izvēlēties. Sākotnēji meklējām biroja administratoru. No visiem kandidātiem iepatikās divas meitenes, bet, tā kā nevarējām izvēlēties, tad pieņēmām abas - vienu plānotajā amatā, otru par projektu vadītāju.

Draugi un klienti, kas nāk pēc pasūtījumiem, smejas, ka www.uzvelckreklu.lv krīze laikam nemaz neskar, jo kļūstam arvien vairāk un ejam tik uz priekšu.

4. Kredītu pieejamība jeb, pareizāk sakot, nepieejamība šobrīd ir traģiska. Arī mēs jaunās tehnikas iegādei vēlējāmies līdzekļus aizņemties bankā, bet izrādījās, ka šobrīd nauda tiek aizdota ar astronomiskiem procentiem un, pat ja piekrīti šiem noteikumiem, pastāv ļoti liela iespēja, ka kredītu tev tomēr atteiks. Bankas darbinieks mums atklāti pateica, ka šajos apstākļos līdzekļi tiek aizdoti tikai TOP līmeņa uzņēmumiem ar izcilu kredītvēsturi.

Mums palaimējās ar iespēju aizņemties nepieciešamo summu privāti. Kad pieņēmām lēmumu attīstīties, centāmies maksimāli objektīvi izvērtēt apstākļus un prognozes. Secinājām, ka neies viegli, bet tajā pašā laikā esam ieguvēji, ka tikai tagad sākam. Līdz ar to neizjutīsim kritumu, jo gluži vienkārši nebūs ar ko salīdzināt.

Produkts, ko piedāvājam, ir unikāls, un mums visiem acis mirdz par to, ko darām - tas arī ir galvenais stimuls.

5. Šobrīd sistēma vairāk koncentrēta uz sodu politiku. Respektīvi, ja kaut kas nav kārtībā, uzņēmums tiek nevis brīdināts, bet uzreiz sodīts. Domāju, tas ir pilnīgi nepareizi. Mēs kā jauns uzņēmums ļoti novērtētu nodokļu atvieglojumus, kas veicinātu veiksmīgāku startu un mūsu nostabilizēšanos tirgū. Nav jāizgudro velosipēds - pieredzes apmaiņā ar citām valstīm arī Latvija varētu būtiski uzlabot nodokļu politiku.

6. Ņemot vērā statistiku par piešķirtajiem, bet neapgūtajiem līdzekļiem, domāju, ka priekšrocības nav izmantotas pilnībā. Iespējams, tagad valdība šim jautājumam pievērsīsies nopietnāk.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas