Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Biznesa vide | Uzņēmēji par jaunajiem nosacījumiem

Frontes līnija klāt. Ārkārtas stāvoklis izsludināts
Mudīte Luksa, "KV"


Aptuveni tā jutās un situāciju novērtēja Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes locekļi savā ārkārtas sēdē 10.decembrī, apspriežot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas projektu.
Kaut gan īstenībā – ko tur vairs daudz spriest, ja tā iepriekšējā dienā jau apstiprināta Ministru kabinetā un bija ceļā uz vētīšanu Saeimā. Uzņēmējiem faktiski atlika vien mēģināt iegrozīties jaunajos apstākļos un rēķināt, rēķināt, kas īsti tagad notiks.



Bez būtiskām izmaiņām izaugsmes nebūs

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards programmu raksturoja šādi: "Tā ir pamata dokuments, kurā Latvijas valdība apliecina savu pašreizējās situācijas novērtējumu un prognozi nākotnei. Valstī diemžēl ir iestājusies ekonomiskā recesija, un arī dažādi ārējie faktori neļauj mums cerēt, ka ļoti ātri, bez būtiskām izmaiņām Latvijas ekonomika varētu nodrošināt pietiekami strauju izaugsmi. Tāpēc programmā ir paredzēta virkne pasākumu - gan monetārie, gan fiskālie, gan finanšu sektorā, lai situāciju stabilizētu. Papildus tam ir atsevišķa sadaļa par ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu. Tajā ir paredzētas ļoti labas lietas gan par finansiālo atbalstu uzņēmumiem, gan par administratīvo barjeru likvidēšanu, gan par strukturālajiem pārkārtojumiem, gan par ES struktūrfondu apgūšanu. To ir nepieciešams iespējami ātri ieviest praksē. Tuvākajā laikā ir jāpanāk savstarpējā izpratne starp uzņēmējiem un valsts struktūrām par to, kādi būs šie pasākumi, kādas ir nepieciešamās struktūrfondu izmaiņas, kuras administratīvās barjeras varam samazināt. Nākamnedēļ valdībā gatavojamies iesniegt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu. Bet šīs programmas papildinājums - rīcības plāns - pietiekami efektīvs būs tikai tad, ja būs pilnīga uzņēmēju gatavība līdzdarboties šā plāna īstenošanā un būs skaidra rīcību motivācija un virzieni, un arī caurskatāmi mehānismi, kā šīs rīcības īstenot. Es zinu, ka izmaiņas nodokļu politikā, kaut arī tur ir pozitīvas lietas, daudzi uzņēmēji uzņem noraidoši, it īpaši PVN paaugstināšanu un, iespējams, kapitāla aplikšanu ar nodokli. Te ir jādomā par to, kādi varētu būt kompensācijas mehānismi. Piemēram, PVN iekasēšanas administrēšanas mehānismi. Jau vienojāmies ar Tautsaimniecības padomi, ka mēs tuvākajā laikā izstrādāsim priekšlikumus, un Ekonomikas ministrija ir gatava iesniegt tos valdībai. Protams, Finanšu ministrija norāda, cik tas varētu maksāt, bet es domāju, ka, situācijai uzlabojoties, šo kārtību varētu ieviest."

 

Tautsaimniecības gaitas stop krāns ir norauts

Ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs, skaidrojot situāciju ekonomikā un attīstības prognozes, sacīja: "Ekonomiku 2009.gadā ietekmēs šādi pamata faktori: pirmkārt, vājš ārējais tirgus, otrkārt, vājš iekšējais pieprasījums, un to lielā mērā noteiks tas, ka būs ļoti grūti pieejami kredītresursi. To visu ņemot vērā, IKP prognozes ir šādas: 2009.gadam - mīnus 5%, pēc gada - mīnus 3%. Un, ja pasaulē ekonomika sāks uzlaboties nākamā gada beigās, tad 2010.gada sākumā kritums tomēr varētu būt tuvāks nullei. Katrā ziņā, šie skaitļi liecina, ka ekonomiskā situācija tuvākajos divos gados būs diezgan saspringta. Vislielākie kritumi varētu būs nākamā gada pirmajā un otrajā ceturksnī un turpināties līdz pat 2010.gada trešajam ceturksnim. Ja IKP samazinājums ir mīnus 5%, tas var ietekmēt nodokļu ieņēmumus par 1,4 miljardiem latu. Budžeta robs kopumā ir 1,8 miljardi. Ceļot PVN, ieguvums būs 302 miljoni latu. Nepietiek ar izdevumu samazināšanu, ir jāpaaugstina nodokļi."

To visu noklausoties, uzņēmēju viedokļi bija gana haotiski un dažādi, bet tos summēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danusēviča sacītais: "Mūsu valsts pašlaik ir kā vilciens, no kura met laukā visu iespējamo kravu, lai tas varētu kustēties uz priekšu. Bet ar šo nodokļu paaugstinājumu ir norauts stop krāns."

Uzņēmēji ir nobažījušies: nebūs tā, ka nodokļu paaugstinājums skars galvenokārt tikai importa preču pirkšanu, kā tas tiek skaidrots, bet vēl vairāk sasaldēs jau tā gauso iekšējā patēriņa tirgu, un valsts budžets kārotos 302 miljonus latu nedabūs.

Bet aiz šīs ekonomikas bremzēšanās stāv simtiem mazo uzņēmēju, kuri vienkārši nespēs izdzīvot. Viņi arī sarēķinājuši, ka realitātē paaugstinātās nodokļu likmes uzņēmējiem iznāks vēl augstākas un to ne tuvu nespēs līdzsvarot kā ļoti pozitīvs sasniegums pozicionētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa simboliskais samazinājums un neapliekamā minimuma paaugstinājums.

Padomes loceklis Dans Bērtulis izteica šādu prognozi: "Tiklīdz tiek paaugstinātas nodokļu likmes, patēriņš samazinās, izvēršas ēnu ekonomika un bizness tiek iznests ārpus valsts."

 

Vai vārdi nepaliks tikai vārdi?

Ekonomikas ministrijas ierēdņi uzņēmēju bažas mēģināja dzēst ar mierinājumu, ka ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā ir plaša sadaļa ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai.

Tajā ir septiņi turpmāk izlasāmi punkti.

1. Ministru kabinets rosinās izpratni un vienošanos ar privāto sektoru, lai veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, izlīdzinot izveidojušās atšķirības starp algām un darba produktivitāti.

2. Ministru kabinets izstrādās un ieviesīs atbilstošus pasākumus, lai stiprinātu darba tirgus elastību un celtu konkurētspēju.

3. Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.-2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaikus valdība veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

4. Valsts sniegs atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, izveidojot konkurētspējīgu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli.

5. Valsts ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību atbalstīs uzņēmumus to pārstrukturēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas projektu īstenošanai, īpaši ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizēšanai.

6. Valsts turpinās samazināt administratīvo slogu ekonomikas vienībām, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, būvniecības atļauju saņemšanas procesus, kā arī veicinās plašāku valsts integrēto informācijas sistēmu lietojumu komunikācijā starp iestādēm un uzņēmumiem. Vienlaikus valsts un pašvaldības veiks pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un atvieglotu uzņēmējdarbības reģistrēšanas un licencēšanas procedūras.

7. Lai uzlabotu uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesus, sekmējot to iespējamo sanāciju, skaidrāk nosakot dažādu kreditoru grupu tiesības un tādējādi veicinot arī kreditēšanas risku mazināšanos, valdība sagatavos grozījumus Maksātnespējas likumā.

Ja šiem nodomiem līdzīgas apņemšanās nebūtu jau gadiem ilgi lasītas dažādās koncepcijās un plānos, varētu ticēt, ka iepriekš minētais patiešām daudzas lietas vērsīs uz labu. Bet tagad nav ticības, ka vārdi nepaliks tikai vārdi. Tās nav arī uzņēmējiem.

Jo vairāk tādēļ, ka birokrātijas dzirnas tāpat vien lēni maļ uz priekšu un vismaz pašlaik nav nekādu pazīmju, ka, piemēram, gadiem solītās eksporta garantijas, kas pašlaik ir tiešām vitāli svarīgas, nu būs pieejamas īpaši ātri. Būs, jau būs - viss it kā notiek, bet smagnēji gan…

 

Katrs savā galda pusē

Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes ārkārtas sēdē tā arī katrs palika savā galda pusē - ierēdņi un uzņēmēji. Pa vidu vēl izskanēja sirsnīgi naivs jautājums ministrijas vadībai: jūsu ministrija pēdējā laikā allaž ir aizstāvējusi uzņēmējus. Vai varat godīgi atzīt, ka šī programma ir viņiem pieņemama?

Kāda varētu būt iespēja šajos apstākļos vērst lietas sev iespējami vēlamā virzienā? - Ekonomikas konkurētspējas uzlabošanas sadaļā minētos solījumus ieģērbt konkrētās prasībās ar konkrētiem termiņiem. Tas tad arī būtu īstenojams rīcības plāns. Taču ir jāsaprot arī uzņēmēji - pašlaik viņi sitas uz dzīvību un nāvi, glābdami savus uzņēmumus, kur lai vēl atrod laiku šādam darbam?

Pagaidām komersanti programmai pretim lika savu atklāto vēstuli. Ar domu, ka tajā minētās prasības tomēr varētu ņemt vērā kādā no turpmākajiem darbības plāniem. Tajā ir četrpadsmit punkti, no kuriem dažus ir vērts citēt, kaut arī dažas vēlmes pašreizējos apstākļos var šķist utopiskas.

• Rast iespēju nepalielināt, bet samazināt nodokļus, cik atļauj Eiropas Savienība, jo ir svarīgi samazināt izmaksas uzņēmējiem. Tas radītu naudas ieplūšanu budžetā, nevis kā ir patlaban - nodokļi netiek maksāti, jo uzņēmēji vienkārši nespēj to izdarīt.

• Noteikt, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiek samaksāts tikai tad, kad ir saņemts norēķins ar pasūtītājiem.

• Saglabāt meža nozarei PVN reverso maksājumu, kā arī izskatīt un ieviest PVN reverso maksājumu visiem uzņēmējiem.

• Rast iespēju anulēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) priekšnodokli, kā arī krīzes periodā ieviest vienotu peļņas nodokļa UIN likmi 10% apmērā, bet ne vairāk par 15%.

• Sociālā nodokļa likmi krīzes periodā samazināt par 10%.

• Ieviest moratoriju uz diviem gadiem šādām kreditoru darbībām:

- nekustamā īpašuma atsavināšana un piedziņas vēršana pret nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai un juridiskai personai (parādniekam). Šim noteikumam jāattiecas uz nekustamo īpašumu, kuru īpašnieks izmanto savai uzņēmējdarbības realizēšanai, un uz nekustamo īpašumu, kas ir fiziskas personas (īpašnieka) deklarēta dzīvesvieta;

- uz norādīto laiku (2 gadi) jāaptur blakus prasījumu palielināšana (soda procenti un līgumsods).

• Latvijas Hipotēku un zemes bankai (HB) pretkrīzes programmas ietvaros atvieglot kredītu piešķiršanas un kreditēšanas noteikumus, kā arī apgrozāmo līdzekļu piesaistei izvērtēt projektus ar vienkāršotiem noteikumiem, nevis kā kredītprojektus.

• Rast iespēju no valsts puses garantēt faktoringu eksportam un iekšējam tirgum, kā atbildīgo par šo programmu nosakot HB.

• Veicināt valsts iekšējo aizņēmumu no Latvijas pilsoņiem ar likmi 10% gadā, izdodot valsts garantētas obligācijas.

• Garantiju aģentūrai atvieglot garantiju izsniegšanu uzņēmumiem, kas nevar saņemt kredīta līniju vai kredīta termiņa pagarinājumu.

• Pārskatīt tarifus pašvaldību un valsts monopolistiem, piemēram, "Latvenergo", "Latvijas Gāze" un citiem, nepieļaujot tarifu celšanu.

• Krīzes pārvarēšanai pilnā apjomā jāapgūst visas ES fondu sniegtās iespējas. Jāizvērtē ES fondu apguves prioritātes un darbības programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība", "Uzņēmējdarbība un inovācijas", "Infrastruktūra un pakalpojumi" aktivitātes, lai efektīvi izmantotu ES fondu līdzekļus un nodrošinātu valsts nozīmes projektu pēctecību. Primārie kritēriji ir konkrēto aktivitāšu un projektu ietekme uz tautsaimniecību un ekonomikas attīstību - gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. /../ Ietaupot valsts līdzfinansējumu ES fondu apguvei 2009.gadā, valsts un sabiedrības zaudējums, nepiesaistot ES fondu līdzekļus, būs daudz lielāks, un tam būs ilglaicīgas sekas.

Par to tika spriests arī sanāksmē. Ka pašlaik kritērijos nedrīkst ignorēt Rīgas uzņēmumus, kas tomēr ir galvenais ekonomikas vilcējspēks, ka atbalstāmo projektu varētu būt mazāk, toties atbalsta intensitātei jābūt lielākai, lai iegūstamais efekts būtu nesadrumstalots un ātrāks.

"Kamēr pastāvēs struktūrfondu projektu iesniegumu sākotnējā vērtēšana un nebūs ieviesta pēcvērtēšana, kā tas ir gan Vācijā, gan Igaunijā, fondu apguve nedarbosies, un šeit ir pamats runāt par lielām strukturālām izmaiņām. Bet PVN paaugstinājums ir ļoti izdevīgs privātiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts pasūtījumus, piemēram, ceļu būvētāji. Vai tie, kas ir uzvarējuši konkursā par Nacionālās bibliotēkas būvniecību," tā D.Bērtulis.

Protams, vēl tika izteikts daudz kas. Nobeigumā arī konsultatīvās padomes priekšsēdētājas Silvijas Grestes ar nožēlu paustais secinājums: "Kad pirms gada padomes sēdē piedalījās Finanšu ministrijas pārstāvji, mēs sacījām - nodokļu ieņēmumi valsts budžetā drīz kritīsies, kaut kas ir jādara! Viņi par mums pasmējās - kas tās par iedomām, protams, ka ieņēmumi būs! Te nu mēs esam." Jā, te nu mēs esam.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas