Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Uzņēmuma vadība | Kas notiek darba tirgū

Darba devēji un darba ņēmēji ekonomiskās lejupslīdes laikā
AIVARS KĻAVIS


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Krīze. Bezdarbs. Darba devēji un darba ņēmēji. Izmaksas un ieņēmumi. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas viss ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka maldīties un liktenīgi kļūdīties var ikviens, kas mēģina šos jautājumus skatīt atrauti citu no cita.
Starptautiskā personāla vadības uzņēmuma "Talentor Latvia" direktore KATRĪNA OŠLEJA uzskata, ka darba tirgū Latvijā iezīmējas jaunas tendences. Savukārt daļu no problēmām vislabāk varētu atrisināt, ja darba devēji un darba ņēmēji savstarpēji sadarbotos.



Arvien pieaugošais CV skaits

"Talentor Latvia"ir starptautisks personāla atlases uzņēmums, kurš meklē kvalificētus speciālistus un vadītājus citiem uzņēmumiem. Šīs metodes ir dažādas: gan tā dēvētā mērķtiecīgā meklēšana, gan ar sludinājumu starpniecību. Tomēr galvenais, kas ļauj vienlaikus runāt arī par situāciju darba tirgū, ir uzņēmuma veiktie pētījumi un praktiskā pieredze.

Kā atzīst K.Ošleja, pēdējā laikā saņemto CV skaits uz katru vakanci pieaudzis gandrīz desmitkārtīgi. Par atsevišķiem amatiem gan personāla atlases uzņēmums, gan uzņēmu personāla daļas tos saņemot simtiem. Vēl vairāk - personāla daļu darbinieku aptaujas liecina, ka CV tiek saņemti un to skaits pieaug arī tad, ja uzņēmums nav izsludinājis nevienu brīvu vakanci. Tomēr K.Ošleja tajā pašā laikā uzsver - tas nebūt nenozīmē, ka šos CV raksta bezdarbnieki. Ir pamats uzskatīt, ka lielu daļu vēstuļu rakstījuši cilvēki, kuriem šobrīd darbs ir.

 

Kā izmaiņas ietekmēs darba tirgu?

"Talento Latvia" pieredze liecina - uzņēmumi pašlaik daudz nopietnāk sāk izvērtēt atalgojuma sistēmu. Iepriekš daudzos amatos bija fiksētās algas, taču tagad uzņēmumu vadība intensīvi meklē veidus, kā izmērīt darba rezultātus, lai atlīdzību varētu noteikt atbilstoši tiem. Protams, pagaidām šķiet, ka visur tas nebūt nav iespējams, bet K.Ošleja ir pārliecināta, ka risinājumi tiks atrasti. Tāpēc pašreizējā atalgojuma sistēma visdrīzākajā laikā mainīsies pat tādos amatos, kur šķietami neko nav iespējams izmērīt.

Tas nozīmē tikai vienu: darbs kļūs intensīvāks un darba diena saspringtāka. Bet alga diezin vai paaugstināsies. Lūk, tieši baidoties no šīm pārmaiņām, darbu meklē cilvēki, kuri pagaidām vēl ir nodarbināti un uz kuriem nākotnē gaidāmā darbinieku skaita samazināšana nereti pat neattiecas. K.Ošleja uzsver: tas liecina par pašu darbinieku diezgan tuvredzīgu attieksmi vai arī uzņēmumu vadības nespēju izskaidrot esošo situāciju un motivēt darbiniekus pārmaiņām. Jo tās ir neizbēgamas un agrāk vai vēlāk skars visas sfēras. Tāpēc tie, kas veiks pārmaiņas pirmie, būs tikai ieguvēji.

"Cilvēki diemžēl visiem spēkiem sāk pretoties izmaiņām, tiklīdz tās varētu skart konkrēti viņus," saka K.Ošleja. "Tāpēc viens no galvenajiem nosacījumiem pašreizējā situācijā - apzināties, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, lai mēs visi kopā izdzīvotu, un velti netērēt spēkus, mēģinot ar tām cīnīties."

Vislabākais, ja darba devēji pārmaiņu procesā maksimāli iesaistītu darba ņēmējus, it sevišķi tos, kas uzņēmumā strādā ilgstoši. Savukārt darba ņēmējiem vajadzētu veidot dialogu ar darba devējiem un kopīgi meklēt risinājumus, kā uzņēmuma darbību pārkārtot iespējami sekmīgāk un loģiskāk.

 

Darba apjoms un intensitāte pieaugs

Pēc K.Ošlejas pārliecības, visu pārmaiņu mērķis ir atbrīvoties no nepamatotiem izdevumiem un liekām funkcijām. Tātad - arī no darbiniekiem, kuru amatu saglabāšana uzņēmumam ekonomiski neattaisnojas. Tomēr ne jau no visām atlaisto darbinieku funkcijām un pienākumiem būs iespējams atteikties. Tātad tie tiks pārdalīti starp atlikušajiem darbiniekiem. Secinājums - darba daudzums pieaugs, bet atlīdzība paliks tā pati vai pat samazināsies. Tiesa, krītoties biznesa aktivitātei, daļēji var sarukt arī darba apjoms.

Tātad, kā uzskata K.Ošleja, cilvēkiem, kuri vēlas saglabāt savu darbavietu, jāņem vērā, ka viņiem būs jāuzņemas vairāk pienākumu par to pašu atalgojumu. Savukārt uzņēmējiem darbinieku pienākumu pārdale un darba intensifikācija var izrādīties vienīgais ceļš, kā uzņēmumu saglabāt. Konkurence jaunajā situācijā pieaugs gan starp uzņēmumiem, gan starp tiem, kas būs palikuši bez darba un nonākuši bezdarbnieka statusā.

 

Katrai paaudzei savas priekšrocības

Dažādu paaudžu darbinieku attieksme pret saviem pienākumiem ir atšķirīga, un, to ņemot vērā kadru komplektēšanā, arī darba devēju ieguvums būtu lielāks - uzskata K.Ošleja. Pašlaik Latvijā šim aspektam netiek piešķirta pietiekama nozīme. Izvēles pamatā vairāk ir vispārējas tendences. Ja sabiedrībā dominē jaunības kults, tad darba devējs arī uzskata, ka viņam tas jārespektē. Bet katrai paaudzei ir kā savi plusi, tā mīnusi. Tāpēc varbūt ir bezjēdzīgi tādas īpašības un prasmes, kādas piemīt tikai cilvēkiem pusmūžā, gribēt sagaidīt no jauniešiem, un otrādi. Šādās situācijās neapmierinātas būs abas puses, tomēr visvairāk cietīs darbs, un noteikti uzdevumi netiks izpildīti pietiekami kvalitatīvi.

"Risinot dažādus personāla atlases jautājumus, esmu tikusies ar daudziem zinošiem un augsti profesionāliem cilvēkiem gados, tomēr kopējā tendence ir tāda, ka darba devēji vairāk orientējas uz jauniešiem," secina K.Ošleja.

Tūlīt pat viņa gan piebilst, ka līdztekus šai tendencei pēdējā laikā vērojamas arī jaunas vēsmas. Daži darba devēji nu jau atklāti pieprasa: "Mums nevajag bērnus - mēs vēlamies stabilu personību."

Tieši šī stabilitāte, personības briedums, apziņa, ka nekas nenāk pats no sevis, un spēja mobilizēties darbam uzskatāmi par pusmūža cilvēku galvenajiem trumpjiem darba tirgū.

Pēdējā laikā to sākuši saprast arī darba devēji - nobriedusi personība ir daudz profesionālāka, līdz ar to prasa mazāk ieguldījumu, un tā var sekmīgi apmācīt jaunos darbiniekus. Vēl, uzsver K.Ošleja, šādi darbinieki ir arī lojālāki pret darba devēju.

Jācer, ka turpmāk šie jautājumi tiks vērtēti arvien nopietnāk. Tas ļaus pamazām atbrīvoties no galējiem priekšstatiem, ka darba tirgū visi ir vienādi, ka darba tirgū vērtība ir tikai jauneklīgai enerģijai, vitalitātei un spēkam, kas, protams, tā nav.

 

Trīs paaudzes, kas veido aktīvo sabiedrību

Mūsu sabiedrību pašlaik aktīvi veido trīs paaudzes, uzskata K.Ošleja.

Baby boomer paaudze. Tā ir dzimusi laikā no 1946.gada līdz 1964.gadam un labprātāk komunicē personiski.

Šī paaudze daļēji ir pieredzējusi kara sekas, pēckara laiku, tāpēc to nebiedē grūtības. Tomēr jāņem vērā, ka laika gaitā cilvēks mainās gan fiziski, gan garīgi. Tāpēc šie cilvēki vissekmīgāk darbosies jomās, kur dominē noteiktas, zināmas rīcības un uzvedības modeļi, un diezin vai gūs panākumus nozarēs, kur nepieciešama elastība un intensīvs radošs darbs. Tajā pašā laikā, ja šie cilvēki kādā profesijā vai arodā nostrādājuši daudzus gadus, viņi sekmīgi var apmācīt jaunos darbiniekus. Darba devējiem tas izmaksātu lētāk, un varētu būt pietiekami efektīvi, jo šī paaudze parasti ir ļoti lojāla pret uzņēmumu vai iestādi, kurā strādā.

X paaudze. Tā ir dzimusi laika posmā no1965.gada līdz 1980.gadam. Komunikācijai raksturīgs tiešums un ātrums.

Šī paaudze atceras padomju laika sadzīves apstākļus un ierobežotās iespējas, tāpēc var novērtēt to, ko piedāvā tagadējais laiks. Viņi gatavi ieguldīt sevi darbā pat tad, ja tas nav pārāk aizraujošs un interesants. Viņiem galvenais ir dzīves stabilitāte un ikdienas pamatvajadzības. Arī attiecībā uz darbu un ienākumiem primārais ir drošība. Ja darba devējs viņiem to gatavs garantēt, tad tieši šīs paaudzes darbinieki būs tie, kas izrādīs gatavību uzņemties papildu slodzi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to atļaus ne tikai viņu pieredze, bet arī intelektuālais un fiziskais potenciāls.

Y paaudze. Tie ir jaunās paaudzes pārstāvji, kuri dzimuši salīdzinoši nesen - pēc 1981.gada. Tātad viņu apzinīgais mūžs sācies un aizrit neatkarības, demokrātijas un jauno tehnoloģiju laikmetā. Par komunikācijas līdzekli viņi galvenokārt izmanto e-pastu.

Šai paaudzei jau augot ir daudz plašākas izvēles iespējas nekā abām iepriekšējām. Tāpēc šīs paaudzes pārstāvji uzskata, ka tiem daudz kas pienākas pats par sevi. Pienākas vienkārši tāpēc, ka pienākas, nevis jānopelna grūtā darbā. Šai paaudzei ir krasi izteikta nepieciešamība pēc dzīves kvalitātes. Arī darbā galvenais ir attīstība, dinamika un lai būtu interesanti. Līdzko interese zūd, tie gatavi meklēt citu darbu.

 

Daži vārdi par darba ņēmējiem

K.Ošleja ir nepatīkami pārsteigta par faktu, ka, neraugoties uz pieaugošo konkurenci darba tirgū, daudzi darba meklētāji tai nav gatavi un potenciālajam darba devējam neprot sevi adekvāti piedāvāt.

Tiem, kuri palikuši bez darba, pēc personāla vadības uzņēmuma direktores domām, jāsaprot: arvien asākās sāncensības apstākļos ir jāprot sevi pārdot. Bet darba devējiem vajadzētu prast atšķirt šo vispārējo mūsu sabiedrībai raksturīgo nespēju piedāvāt sevi kā konkurētspējīgu personu no klajas nevīžības un paviršības, kas nepārprotami liecina par iespējamā darbinieka cilvēciskajām kvalitātēm un vēlāk var tieši atsaukties arī uz veicamajiem pienākumiem.

Par nespēju sevi pienācīgi rekomendēt vislabāk liecina CV ar gramatikas kļūdām, neloģisku izklāstu. Nereti nav nomainīts patdatums un iepriekšējā konkursa nosaukums. Kā zināms, dzīves apraksta (Curriculum Vitae) jeb CV mērķis ir sniegt pārskatāmu priekšstatu par darba meklētāja dzīves gaitām, izglītību un darba pieredzi, lai iespējamais darba devējs būtu ieinteresēts uzaicināt viņu uz darba interviju.

Pēdējā laikā vērojama tendence, ka atsevišķi cilvēki piesakās uz visiem amatiem pēc kārtas, kas liecina par nespēju objektīvi novērtēt sevi un savas spējas. Vai arī - pilnībā tiek ignorētas sludinājumā norādītās prasības darbiniekam.

 

 



UZZIŅAI
Tendences darbaspēka tirgū
• algu iesaldēšana
• darbinieku skaita optimizēšana
• jaunu vakanču deficīts
• izdevumu samazināšana darbinieku korporatīvajiem pasākumiem un apmācībai
• lielākajā daļā Latvijas un citu Baltijas valstu uzņēmumu darbiniekiem algas netiks palielinātas, tās pieaugs vairāk nekā trešdaļā uzņēmumu
• 55,6% aptaujāto personālvadības ekspertu atzinuši, ka nākamgad darbinieku atalgojumu atstās iepriekšējā līmenī, 38,8% – algas palielinās, 5,6% – atalgojumu uzņēmumā samazinās
• 61,1% aptaujāto darbinieku skaitu būtiski samazināt neplāno, 25% plāno darbinieku skaitu nākamajā gadā samazināt, 13,9% – palielināt

Avots: "Talentor Latvia" aptaujas dati

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas