Latvija kopā ar visu pasauli
Latvija šajā vērienīgajā ierosmē nestāvēja malā, jo arī mūsu
mazajai valstij ir svarīgi sevi pozicionēt pasaules biznesa
inkubatoru tīklā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
(LIAA), Baltijas Zinātnes parku un inovācijas centru asociācija
(BASTIC), Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa
inkubatoru asociācija (LTICA) un Ogres Biznesa un inovācijas
centrs rīkoja divus gana plašus pasākumus. Viens no tiem notika
Rīgā, piedaloties BASTIC vadītājiem no Igaunijas un Lietuvas.
Cita starpā tika spriests par biznesa inkubatoru ciešāku
sadarbību Baltijas valstu līmenī un līdzdalību starptautiskajās
organizācijās.
Otrs seminārs 5.decembrī Ogres Biznesa un inovāciju inkubatorā
(OBII) bija iecerēts piezemētāks - lai tajā satiktos
kolēģi no visas Latvijas un izrunātu, kā kuram klājas un ko
vajadzētu darīt kopā. Bet par inkubatoru tīkliem pasaulē un to,
kā tie darbojas citās valstīs, pieredzē dalītos LTICA prezidents
Jānis Stabulnieks. Tā arī notika, varbūt nedaudz šaurākā lokā,
nekā domāts. Bet bija pārstāvji no Rīgas Tehniskās universitātes,
Jelgavas, Tukuma, Rēzeknes biznesa un tehnoloģiskajiem
inkubatoriem, Rīgas Tehnoloģiskā centra, Limbažu domes. "Tie
aktīvākie, kas nedomā tikai par sevi, tie bija klāt," tā
"Komersanta Vēstnesim" skaidroja OBII vadītājs Uģis
Amons.
Par patstāvīgu uzņēmumu dažos gados
Jaunajā OBII mājaslapā var redzēt, cik nolaista reiz bijusi
ēka, kurā tagad atrodas inkubators. Šodien tā ir moderna,
labiekārtota celtne, kurā patiešām prieks uzturēties. Tā arī
pienākas, jo biznesa inkubators nav parasta vieta - tā ir jaunu
uzņēmumu auklētava. Ministru kabineta noteikumos Nr.835
"Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas"
papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori"", kas
regulē programmas "Biznesa inkubatori" galvenos ieviešanas
mehānismus, biznesa inkubatoru misija raksturota šādi: "Biznesa
inkubācija ir unikāls un elastīgs komercdarbības attīstības
process - infrastruktūras un personāla apvienojums, kas veidots,
lai palīdzētu attīstīties jauniem un nelieliem komersantiem,
atbalstot tos agrīnās attīstības stadijā ar ikdienas
konsultācijām par pamata komercdarbības attīstības
jautājumiem."
Šobrīd Ogres Biznesa un inovāciju inkubatorā ir 17 uzņēmumu.
Telpas nomā tikai pieci, pārējie ir tā dēvētā virtuālā inkubatora
dalībnieki. OBII pajumtē strādā tie uzņēmumi, kuri nodarbojas
tieši ar inovatīvu ražošanu. "Taču arī pārējiem ir inovatīvas
iestrādnes, un mēs tiem, gluži tāpat kā uz vietas esošajiem
uzņēmumiem, subsidējam pakalpojumus - juridiskās, grāmatvedības
un citādas konsultācijas, bet nozīmīgākā to daļa ir saistīta ar
ārvalstu tirgu izpēti," stāsta U.Amons.
Maksa par pakalpojumiem ir atkarīga no uzņēmuma vecuma: ja tas
ir dibināts nesen, tad tie ir bez maksas, otrajā gadā tam jāmaksā
36% no pakalpojuma summas, bet trešajā - jau 75 procenti.
Ceturtajā gadā atlaižu vairs nav, un tad uzņēmumam jālūkojas pēc
citas pajumtes - tiek uzskatīts, ka saudzējamie gadi
beigušies.
Tāda pati sistēma pastāv saistībā ar telpu nomas maksu. "Jo
mēs uzskatām, ka divos gados ražotājiem ir jātiek skaidrībā -
viņu biznesa ideja ir dzīvotspējīga vai nav. Vai tā ir
jāpārveido, vai jāmeklē gluži cits darbības virziens," teic
inkubatora vadītājs.
Ar firmas vārdu pasaulē
Pašam OBII arī vēl ir inkubējamais vecums. "Inkubators darbību
oficiāli sāka 2007.gada 1.janvārī, bet tad šeit nebija itin nekā
- pat ne starpsienu, tikai viens galds un dators. Pēc tam,
piesaistot Ekonomikas ministrijas atvēlēto finansējumu un saņemot
atbalstu no pilsētas domes un rajona padomes, gandrīz divos gados
esam nedaudz atspērušies. Kā redzat, starpsienas ir uzbūvētas,
telpas ir aizpildītas un uzņēmumi darbojas. Turklāt - kādi
uzņēmumi!
SIA AEL ("Applied Electronics Labs") ir augsto tehnoloģiju
elektronikas izstrādes un ražošanas uzņēmums, kurā izgudrota
jauna metode, kā uzlādēt akumulatorus. Nākotnē ar to varēs
uzlādēt gan kuģu, gan lidmašīnu akumulatorus, par mašīnu
akumulatoriem nemaz nerunājot. Pašlaik šī iekārta tiek patentēta,
prototipus izgatavo inkubatora telpās iekārtotajā ražotnē. Ierīce
nodota vērtēšanai Maskavas zinātniskās pētniecības institūtiem,
lai iegūtu kvalitātes sertifikātu. Turklāt ierīces prototipi tiek
izgatavoti un piegādāti ne tikai vairākām Krievijas akumulatoru
ražošanas rūpnīcām, lai tās ar šo jauninājumu var iepazīties, bet
arī nosūtīti iespējamiem sadarbības partneriem Kazahstānā,
Ukrainā, Uzbekistānā, Kirgizstānā. Kontakti ir atrasti arī
Polijā, Ķīnā, Brazīlijā.
"Pasaulē ir kādas sešas septiņas rūpnīcas, kas strādā līdzīgā
virzienā, bet latviešu zēniem ir izredzes sāncenšus apsteigt," ar
lepnumu vēsta U.Amons. "Pie mums ir vēl viens uzņēmums, kurš jau
kļūst starptautiski pazīstams - SIA "Real Sound Lab". Tā biznesa
pamatā ir vērtīgs izgudrojums (CONEQ TM ekvalizācijas
tehnoloģija, kas veic skaņas korekciju - M.L.), ļoti
labs menedžments, atbalstu deva arī riska kapitāls. Liela
priekšrocība ir tā, ka pāri ielai atrodas "Hanza Elektronika",
kas šim uzņēmumam ražo iespiedplates. Šī kompānija izpilda arī
citu mūsu uzņēmumu pasūtījumus."
Palīdz risināt svarīgākās problēmas
Lai tiktu inkubatorā (ja nu atbrīvojas kāda vieta), uzņēmumam
ir jāiet cauri vairākiem vērtēšanas posmiem.
"Pašlaik lemjam, kam šīs tiesības atvēlēt. Kaut gan īstenībā
vajadzētu būt tā, ka interesantas idejas nesējs tiek uzņemts
inkubatorā un viņam tiek palīdzēts, palīdzēts un vēlreiz
palīdzēts, rīkotas konsultācijas, veiksmīgas attīstības gadījumā
- pēc pāris gadiem arī tikšanās ar riska kapitālistiem, un tā
uzņēmums tiešām tiktu izperēts kā cālis. Bet šāds ceļš Latvijā ir
vairāk teorētisks.
Zviedrijā bijām vienā inkubatorā, kur dižojās, ka viņiem nav
neviena neveiksmīga uzņēmuma. Domājām, nu nevar būt! Izrādās,
viņi strādā šādi. Piemēram, nodibināts jauns uzņēmums, uzņemts
inkubatorā, bet iecerētā ideja, izrādās, galīgi neiet.
Tad uzņēmumu burtiski aplenc konsultanti, kas aktīvajiem
censoņiem palīdz sijāt idejas un projektus un faktiski
aizbīda viņu darbību citā virzienā, kas varētu būt
perspektīvs. Jo šo jauno un aktīvo nemaz nav tik daudz un viņiem
ir jāpalīdz tikt uz priekšu. Tad, kad ir nostājušies uz kājām,
tad gan jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem."
OBII vairākiem uzņēmumiem pašlaik ir savas biznesa idejas
padziļinātas izpētes stadija, kad jau vajadzīga palīdzība no
malas, konsultācijas, lai jauno produktu precīzi pozicionētu
tirgū, atrastu tajā noteiktu vietu. Jāsameklē arī ražotāji, kas
jauno produktu izgatavotu. "Diemžēl visā atbalstīt nevaram, jo
mūsu finansējums ir ierobežots, bet svarīgākās problēmas gan
palīdzam atrisināt."
Nākamā atbalsta līkloči
Taču arī pašam OBII, tāpat kā daudziem citiem biznesa
inkubatoriem visā valstī, pašlaik briest savas problēmas. "Šobrīd
situācija ir tāda, ka beidzas Ekonomikas ministrijas valsts
atbalsta programmas sniegtais finansējums. Tagad gaidām jauno,
LIAA administrēto programmu, bet tur mainīsies nosacījumi."
Biznesa inkubatora vadītāji cerējuši, ka jaunā valsts atbalsta
programma, šoreiz ES struktūrfondu grantu veidā, nomainīs
nacionālo atbalsta programmu aptuveni februārī. Pašlaik par
jaunās programmas atklāšanu nekas vēl nav dzirdams, un nākamā
gada sākumā ar finansēm būs "bēdīgi un pat ļoti bēdīgi. Jaunajiem
uzņēmumiem bija diezgan lielas atlaides, tās vairs nevarēsim dot
un nevarēsim arī sniegt ārpakalpojumu konsultācijas par ārzemju
tirgu apgūšanu. Ja pieņemam, ka atbalsta programmu izsludinātu
jau tagad, tad arī tikai uz marta beigām kaut kas varētu sākt
kustēties". Taču diez vai būs. Ministru kabineta noteikumos
norādīts, ka "minimālā biznesa inkubatora telpu platība ir 2000
m2. Minimālā telpu platība biznesa inkubatora operatoram ir
jāizveido divu gadu laikā".
Ogres inkubatora platība ir 966 kvadrātmetri, un U.Amons
norāda, ka ir jau plāns, kā to varētu paplašināt. Taču ne tik
ātri, un tam vajadzīgs pašvaldības atbalsts, kas pašreizējos
ekonomiskajos apstākļos varētu būt bremzēts. Lai izpildītu
kritērijus, jau ievadītas sarunas par iespējamu apvienošanos ar
Tukuma un topošo Limbažu inkubatoru. Taču tas nebūs vienkārši, un
Ogres inkubatoru par to jau brīdinājuši arī juristi. Par to, ka
kritērijs par biznesa inkubatoru lielo platību ir neloģisks,
"Komersanta Vēstnesim" jau senāk pauda J.Stabulnieks. Latvijā ir
tikai pāris tik lielu inkubatoru, kuri varētu saņemt valsts
atbalstu bez apvienošanās mokām. Arī Eiropas naudas piešķiršanas
sistēma, rādās, izveidota ļoti piņķerīga.
"Piemēram, Somijā vai Zviedrijā nauda tiek piešķirta
administrēšanai plānošanas reģioniem, tie rīko projektu konkursus
un to sadala," stāsta U.Amons.
Latvijā tā vis nebūs. Latvijā cīnīsimies ar birokrātijas
kāpnēm un laiku tērēs gan biznesa inkubatoru vadītāji, operatori,
gan ierēdņi. Pa to laiku brīnāmies, kur aiztek valsts nauda. Bet
inkubējamie uzņēmumi savai gatavībai šķilsies lēnāk.