Latvija kopā ar visu pasauli

Latvija šajā vērienīgajā ierosmē nestāvēja malā, jo arī mūsu mazajai valstij ir svarīgi sevi pozicionēt pasaules biznesa inkubatoru tīklā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Baltijas Zinātnes parku un inovācijas centru asociācija (BASTIC), Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija (LTICA) un Ogres Biznesa un inovācijas centrs rīkoja divus gana plašus pasākumus. Viens no tiem notika Rīgā, piedaloties BASTIC vadītājiem no Igaunijas un Lietuvas. Cita starpā tika spriests par biznesa inkubatoru ciešāku sadarbību Baltijas valstu līmenī un līdzdalību starptautiskajās organizācijās.

Otrs seminārs 5.decembrī Ogres Biznesa un inovāciju inkubatorā (OBII) bija iecerēts piezemētāks - lai tajā satiktos kolēģi no visas Latvijas un izrunātu, kā kuram klājas un ko vajadzētu darīt kopā. Bet par inkubatoru tīkliem pasaulē un to, kā tie darbojas citās valstīs, pieredzē dalītos LTICA prezidents Jānis Stabulnieks. Tā arī notika, varbūt nedaudz šaurākā lokā, nekā domāts. Bet bija pārstāvji no Rīgas Tehniskās universitātes, Jelgavas, Tukuma, Rēzeknes biznesa un tehnoloģiskajiem inkubatoriem, Rīgas Tehnoloģiskā centra, Limbažu domes. "Tie aktīvākie, kas nedomā tikai par sevi, tie bija klāt," tā "Komersanta Vēstnesim" skaidroja OBII vadītājs Uģis Amons.

 

Par patstāvīgu uzņēmumu dažos gados

Jaunajā OBII mājaslapā var redzēt, cik nolaista reiz bijusi ēka, kurā tagad atrodas inkubators. Šodien tā ir moderna, labiekārtota celtne, kurā patiešām prieks uzturēties. Tā arī pienākas, jo biznesa inkubators nav parasta vieta - tā ir jaunu uzņēmumu auklētava. Ministru kabineta noteikumos Nr.835 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori"", kas regulē programmas "Biznesa inkubatori" galvenos ieviešanas mehānismus, biznesa inkubatoru misija raksturota šādi: "Biznesa inkubācija ir unikāls un elastīgs komercdarbības attīstības process - infrastruktūras un personāla apvienojums, kas veidots, lai palīdzētu attīstīties jauniem un nelieliem komersantiem, atbalstot tos agrīnās attīstības stadijā ar ikdienas konsultācijām par pamata komercdarbības attīstības jautājumiem."

Šobrīd Ogres Biznesa un inovāciju inkubatorā ir 17 uzņēmumu. Telpas nomā tikai pieci, pārējie ir tā dēvētā virtuālā inkubatora dalībnieki. OBII pajumtē strādā tie uzņēmumi, kuri nodarbojas tieši ar inovatīvu ražošanu. "Taču arī pārējiem ir inovatīvas iestrādnes, un mēs tiem, gluži tāpat kā uz vietas esošajiem uzņēmumiem, subsidējam pakalpojumus - juridiskās, grāmatvedības un citādas konsultācijas, bet nozīmīgākā to daļa ir saistīta ar ārvalstu tirgu izpēti," stāsta U.Amons.

Maksa par pakalpojumiem ir atkarīga no uzņēmuma vecuma: ja tas ir dibināts nesen, tad tie ir bez maksas, otrajā gadā tam jāmaksā 36% no pakalpojuma summas, bet trešajā - jau 75 procenti. Ceturtajā gadā atlaižu vairs nav, un tad uzņēmumam jālūkojas pēc citas pajumtes - tiek uzskatīts, ka saudzējamie gadi beigušies.

Tāda pati sistēma pastāv saistībā ar telpu nomas maksu. "Jo mēs uzskatām, ka divos gados ražotājiem ir jātiek skaidrībā - viņu biznesa ideja ir dzīvotspējīga vai nav. Vai tā ir jāpārveido, vai jāmeklē gluži cits darbības virziens," teic inkubatora vadītājs.

 

Ar firmas vārdu pasaulē

Pašam OBII arī vēl ir inkubējamais vecums. "Inkubators darbību oficiāli sāka 2007.gada 1.janvārī, bet tad šeit nebija itin nekā - pat ne starpsienu, tikai viens galds un dators. Pēc tam, piesaistot Ekonomikas ministrijas atvēlēto finansējumu un saņemot atbalstu no pilsētas domes un rajona padomes, gandrīz divos gados esam nedaudz atspērušies. Kā redzat, starpsienas ir uzbūvētas, telpas ir aizpildītas un uzņēmumi darbojas. Turklāt - kādi uzņēmumi!

SIA AEL ("Applied Electronics Labs") ir augsto tehnoloģiju elektronikas izstrādes un ražošanas uzņēmums, kurā izgudrota jauna metode, kā uzlādēt akumulatorus. Nākotnē ar to varēs uzlādēt gan kuģu, gan lidmašīnu akumulatorus, par mašīnu akumulatoriem nemaz nerunājot. Pašlaik šī iekārta tiek patentēta, prototipus izgatavo inkubatora telpās iekārtotajā ražotnē. Ierīce nodota vērtēšanai Maskavas zinātniskās pētniecības institūtiem, lai iegūtu kvalitātes sertifikātu. Turklāt ierīces prototipi tiek izgatavoti un piegādāti ne tikai vairākām Krievijas akumulatoru ražošanas rūpnīcām, lai tās ar šo jauninājumu var iepazīties, bet arī nosūtīti iespējamiem sadarbības partneriem Kazahstānā, Ukrainā, Uzbekistānā, Kirgizstānā. Kontakti ir atrasti arī Polijā, Ķīnā, Brazīlijā.

"Pasaulē ir kādas sešas septiņas rūpnīcas, kas strādā līdzīgā virzienā, bet latviešu zēniem ir izredzes sāncenšus apsteigt," ar lepnumu vēsta U.Amons. "Pie mums ir vēl viens uzņēmums, kurš jau kļūst starptautiski pazīstams - SIA "Real Sound Lab". Tā biznesa pamatā ir vērtīgs izgudrojums (CONEQ TM ekvalizācijas tehnoloģija, kas veic skaņas korekciju - M.L.), ļoti labs menedžments, atbalstu deva arī riska kapitāls. Liela priekšrocība ir tā, ka pāri ielai atrodas "Hanza Elektronika", kas šim uzņēmumam ražo iespiedplates. Šī kompānija izpilda arī citu mūsu uzņēmumu pasūtījumus."

 

Palīdz risināt svarīgākās problēmas

Lai tiktu inkubatorā (ja nu atbrīvojas kāda vieta), uzņēmumam ir jāiet cauri vairākiem vērtēšanas posmiem.

"Pašlaik lemjam, kam šīs tiesības atvēlēt. Kaut gan īstenībā vajadzētu būt tā, ka interesantas idejas nesējs tiek uzņemts inkubatorā un viņam tiek palīdzēts, palīdzēts un vēlreiz palīdzēts, rīkotas konsultācijas, veiksmīgas attīstības gadījumā - pēc pāris gadiem arī tikšanās ar riska kapitālistiem, un tā uzņēmums tiešām tiktu izperēts kā cālis. Bet šāds ceļš Latvijā ir vairāk teorētisks.

Zviedrijā bijām vienā inkubatorā, kur dižojās, ka viņiem nav neviena neveiksmīga uzņēmuma. Domājām, nu nevar būt! Izrādās, viņi strādā šādi. Piemēram, nodibināts jauns uzņēmums, uzņemts inkubatorā, bet iecerētā ideja, izrādās, galīgi neiet. Tad uzņēmumu burtiski aplenc konsultanti, kas aktīvajiem censoņiem palīdz sijāt idejas un projektus un faktiski aizbīda viņu darbību citā virzienā, kas varētu būt perspektīvs. Jo šo jauno un aktīvo nemaz nav tik daudz un viņiem ir jāpalīdz tikt uz priekšu. Tad, kad ir nostājušies uz kājām, tad gan jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem."

OBII vairākiem uzņēmumiem pašlaik ir savas biznesa idejas padziļinātas izpētes stadija, kad jau vajadzīga palīdzība no malas, konsultācijas, lai jauno produktu precīzi pozicionētu tirgū, atrastu tajā noteiktu vietu. Jāsameklē arī ražotāji, kas jauno produktu izgatavotu. "Diemžēl visā atbalstīt nevaram, jo mūsu finansējums ir ierobežots, bet svarīgākās problēmas gan palīdzam atrisināt."

 

Nākamā atbalsta līkloči

Taču arī pašam OBII, tāpat kā daudziem citiem biznesa inkubatoriem visā valstī, pašlaik briest savas problēmas. "Šobrīd situācija ir tāda, ka beidzas Ekonomikas ministrijas valsts atbalsta programmas sniegtais finansējums. Tagad gaidām jauno, LIAA administrēto programmu, bet tur mainīsies nosacījumi." Biznesa inkubatora vadītāji cerējuši, ka jaunā valsts atbalsta programma, šoreiz ES struktūrfondu grantu veidā, nomainīs nacionālo atbalsta programmu aptuveni februārī. Pašlaik par jaunās programmas atklāšanu nekas vēl nav dzirdams, un nākamā gada sākumā ar finansēm būs "bēdīgi un pat ļoti bēdīgi. Jaunajiem uzņēmumiem bija diezgan lielas atlaides, tās vairs nevarēsim dot un nevarēsim arī sniegt ārpakalpojumu konsultācijas par ārzemju tirgu apgūšanu. Ja pieņemam, ka atbalsta programmu izsludinātu jau tagad, tad arī tikai uz marta beigām kaut kas varētu sākt kustēties". Taču diez vai būs. Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka "minimālā biznesa inkubatora telpu platība ir 2000 m2. Minimālā telpu platība biznesa inkubatora operatoram ir jāizveido divu gadu laikā".

Ogres inkubatora platība ir 966 kvadrātmetri, un U.Amons norāda, ka ir jau plāns, kā to varētu paplašināt. Taču ne tik ātri, un tam vajadzīgs pašvaldības atbalsts, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos varētu būt bremzēts. Lai izpildītu kritērijus, jau ievadītas sarunas par iespējamu apvienošanos ar Tukuma un topošo Limbažu inkubatoru. Taču tas nebūs vienkārši, un Ogres inkubatoru par to jau brīdinājuši arī juristi. Par to, ka kritērijs par biznesa inkubatoru lielo platību ir neloģisks, "Komersanta Vēstnesim" jau senāk pauda J.Stabulnieks. Latvijā ir tikai pāris tik lielu inkubatoru, kuri varētu saņemt valsts atbalstu bez apvienošanās mokām. Arī Eiropas naudas piešķiršanas sistēma, rādās, izveidota ļoti piņķerīga.

"Piemēram, Somijā vai Zviedrijā nauda tiek piešķirta administrēšanai plānošanas reģioniem, tie rīko projektu konkursus un to sadala," stāsta U.Amons.

Latvijā tā vis nebūs. Latvijā cīnīsimies ar birokrātijas kāpnēm un laiku tērēs gan biznesa inkubatoru vadītāji, operatori, gan ierēdņi. Pa to laiku brīnāmies, kur aiztek valsts nauda. Bet inkubējamie uzņēmumi savai gatavībai šķilsies lēnāk.