Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Biznesa vide | Kredītreģistri Latvijā un Eiropā

Personas kredītvēsture aplūkojama kredītu reģistros
Mg.oec.ILONA LEJNIECE, Latvijas Universitātes doktorante


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
    

Ideja par kredītu reģistru veidošanu daudzās Eiropas valstīs radās jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Lielā depresija un tai sekojošās kredītu krīzes daudzās valstīs lika apzināties kredītriska novērtēšanas un vadīšanas nepieciešamību, kā arī pārzināt aizņēmēja kopējo saistību apjomu.



Nacionālo kredītu reģistru atšķirības

Eiropas valstīs kredītu reģistri ir veidojušies dažādos laikos un dažādu apstākļu ietekmē un arī pieeja to veidošanā ir bijusi visai atšķirīga (skat. 1.tab.).

Francijā lēmumu sākt nacionālā kredītu reģistra izveidi pieņēma jau 1931.gadā banku kongresā, bet pats lēmums materializējās tikai pēc kara - 1946.gadā. Vācijā nacionālais kredītu reģistrs sāka darboties no 1934.gada, bet pēckara Vācijā Bundesbanka nacionālo kredītu reģistru atjaunoja 1948.gadā. Itālijā un Spānijā nacionālie kredītu reģistri darbojas kopš 1962.gada.

Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā, kā arī vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs - Lietuvā, Čehijā, Slovākijā, Bulgārijā un Rumānijā - centrālo kredītu reģistru veidošanā tika izmantots tā dēvētais kontinentālais modelis, kur nacionālo centrālo kredītu reģistru uztur valsts centrālā banka. Vācijā, Itālijā, Čehijā un citās valstīs papildus darbojas arī privāti kredītu reģistri.

Britu un Skandināvijas valstīs, kā arī Igaunijā, Polijā un Ungārijā dominē anglosakšu modelis, kur nacionālo centrālo kredītu reģistru uztur tā dalībnieku speciāli izveidoti privātie operatori. Privāto kredītu reģistru dalībnieku loks ir plašāks un ietver dažādas institūcijas arī ārpus finanšu sektora.

Centrālajos kredītu reģistros tiek ziņota un uzkrāta informācija par aizņēmēja kredītekspozīciju, kas pārsniedz noteiktu limitu, taču netiek uzkrāta aizņēmēja kredītvēsture. Savukārt privātajos reģistros tiek akcentēta aizņēmēja kredītvēsture, kā arī cita informācija, kas nepieciešama kredītriska novērtēšanai.

 

No miljona līdz dažiem desmitiem eiro

Slieksnis, no kura sākot dati par aizdevumu ir jāziņo centrālajam kredītu reģistram, dažādās valstīs ir noteikts visai atšķirīgs. Piemēram, Vācijā tie ir 1,5 milj. eiro, savukārt Portugālē - 50 eiro. Latvijas Kredītu reģistram nav noteikts slieksnis, tajā ir informācija par jebkuru aizdevuma summu.

Sākotnēji kredītu reģistru informācija bija pieejama tikai uzraugošajām iestādēm. Taču tagad pēc attiecīga pieprasījuma ir iespējams iegūt informāciju par potenciālo aizņēmēju, ja tas ir iesniedzis pieteikumu un/vai apliecinājis savu piekrišanu, ka par viņu tiek pieprasīti dati no kredītu reģistra.

Austrijā un Spānijā aizņēmējam ir tiesības piekļūt reģistra datiem gan ar reģistra dalībnieku starpniecību, gan tieši no reģistra. Tikai no reģistra pilnu informāciju var saņemt Čehijā un Latvijā, savukārt tikai no reģistra dalībniekiem datus var iegūt Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Slovākijā.

 

Informācijas apmaiņa starp reģistriem

Jauns kredītu reģistru attīstības posms sākās līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos un globalizācijas procesiem, kas veicināja brīvās kapitāla un finanšu plūsmas. Radās nepieciešamība pēc informācijas apmaiņas starp nacionālajiem centrālajiem kredītu reģistriem, jo bija kļuvusi aktuāla pārrobežu aizņemšanās.

Septiņas valstis - Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Portugāle, Spānija un Vācija - 2003.gadā parakstīja memorandu, kas paredz apmainīties ar informāciju par aizņēmējiem, kuru kredītsaistības pārsniedz 25 tūkst. eiro. Visas Eiropas Savienības valstis, kurās jau darbojas centrālie kredītu reģistri, ir aicinātas pievienoties šim memorandam un starpvalstu centrālo kredītu reģistru informācijas apmaiņas sistēmai.

 

Kredītu reģistrs arī Latvijā

No šā gada 1.janvāra mūsu valstī darbu sāka Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, kurā apkopotā veidā reģistra dalībnieki var izvērtēt aizņēmēju saistības, novērtējot aizņēmēju kredītspēju, kā arī efektīvāk vadīt kredītriskus.

No visas Kredītu reģistrā ievadītās informācijas veidojas kredītvēsture. Ziņām par aizņēmēja un galvinieka saistībām ir noteikta beztermiņa glabāšana.

Kredītu reģistrā tiek vāktas ziņas par:

• katru no jauna noslēgtu aizdevuma līgumu,

• saistībām, kuras izriet no apdrošinātāju regresa prasībām,

• saistību atlikumiem katra ceturkšņa beigās,

• aizņēmēju un galvinieku maksājumu kavējumiem un pārkāpumiem.

Kredītu reģistrā šā gada 1.novembrī bija ziņas par 895 030 personām, t.sk. 34 763 personām bija vismaz viens maksājumu kavējums vai pārkāpums. Tātad gandrīz 4% no reģistrā ievadītajām personām bija maksājumu kavējums vai pārkāpums.

Apstiprinot Kredītiestāžu likuma grozījumus Saeimā, arī "Ge Money" varētu kļūt par Kredītu reģistra dalībnieku. Līdz ar to Kredītu reģistrs aptvers lielākos nebanku sektora aizdevējus.

Latvijā izveidotais Kredītu reģistrs pagaidām nelīdzinās nevienam Eiropas Savienībā esošajam, zināma līdzība varētu būt ar Portugāles kredītu reģistru.

 

Katrs var uzzināt par savām kredītsaistībām

Kopš oktobra ikvienai personai ir iespēja saņemt pārskatu par savām saistībām ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas Bankas filiālēs - Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā. Pakalpojums ir bez maksas, un tā izpilde aizņem aptuveni 10 minūtes.

No šā gada 1.janvāra līdz 1.novembrim Kredītu reģistra dalībnieki veikuši 2 134 335 ziņu pieprasījumus, savukārt Latvijas Banka ir apkalpojusi 2256 personas, kas bija personiski ieradušās, lai saņemtu pārskatus par savām saistībām.

Latvijas Bankas Kredītu reģistrā 2008.gada 1.novembrī bija reģistrētas 1 934 374 saistības (t.sk. spēkā esošie kredīti, atmaksātie kredīti, regresa prasības). No ievadīto saistību skaita 1 932 539 jeb 99,1% veido saistības, kuras izriet no aizdevuma līguma, bet 1835 jeb 0,09% veido saistības, kuras izriet no līguma par regresa prasības izpildi vai tiesas sprieduma par regresa prasības izpildi.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas