Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Biznesa kāpnes | Mazajā Latvijā, ļoti tālu no Rīgas

Izdzīvošanas recepte ar zemenēm
LIENA PILSĒTNIECE – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
      

Pirmajā reizē, atvadoties no "Zemeņu krastiņiem", solījos braukt atkal – raudzībās. Tas bija agrā pavasarī, kad, Latgales pusē naktsmājas meklējot, kopā ar kolēģiem vairāk nejauši kā apzināti nonācu ANITAS un IGORA REŠČENKO lauku sētā Krāslavas rajona Kastuļinas pagasta Vortņiku sādžā. Toreiz uzmanību piesaistīja un izvēli par labu tieši šai saimniecībai nosvēra solījums tik daudzu iecienītās un lauku tūrisma uzņēmēju plaši piedāvātās pēršanās procedūras veikt … zemeņu pirtī.



Tā piedzīvoju savā mūžā iespaidīgāko pirts vakaru. Ar svaigām zemenēm aprīļa naktī, ievu un ābeļziedu slotām, asiem vībotņu un vērmeļu vīkšķiem, ar medu matos un rūgušpienu no zoda līdz kāju pirkstiem…

Tas, ka pašai pirtniecei Anitai zem sirds jauna dzīvība, toreiz jau bija labi redzams. Bet staigāja viņa, ja var tā teikt, dziedādama. Nezināsi, nepateiksi, ka viņai četri bērni audzināmi, maizes darbs skolā, sirds darbs savā sētā un pirtī, mācības Rīgā, bet kūtī, protams, arī govs, un kur tad vēl tie zemeņu hektāri! Tagad Reščenko ģimenes jaunākajai atvasei Amandai jau četri mēneši. "Un ar katru bērnu mums klājas arvien labāk," teic Anita.

 

Bērni un zeme

Kā pierādījums viņas vārdiem "Zemeņu krastiņu" sētā gozējas jauna, plaša pirts. To Igors šovasar pats savām rokām vien uzcēlis. Tāpat kā iepriekšējo mazmazītiņo pirtiņu, omulīgos namiņus viesiem un ērto mājas piebūvi ar logiem līdz zemei, kur seminārus rīkot. Lielākoties Anitas iecerēts, Igora īstenots tīri materiālā veidolā un, bērnu rokām piepalīdzot, sirsnīgi iekārtots un apdzīvots - tāds ir Reščenko ģimenes bizness. Ekonomikas stabilizācijas plāni un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi lauku tūrisma sētai Latgalē ir tikpat tāli kā Rīga. Arī eksportspējīgu produktu te neražo un miljonu apgrozījums izpaliek. Bērni gan aug griezdamies.

Suzanna jau izaugusi līdz augstskolai un galvaspilsētā studē farmāciju. Rīgas Stradiņa universitātes budžeta grupā. Raimonds, šajā vasarā starp sesto un septīto klasi mammas izlolotajā zemeņu takā par Karali strādādams, nopelnījis pats savu batutu. Tādu īsti lielu, ar kārtīgu sietu apkārt. Rīgas parkos desmit minūšu palēkāšana uz tāda maksā latu. Bet viņam pašam savs.

Par brāli gadu jaunākā Sandra aug līdz ar pašas pītajām meldru bizēm teju virs katras gultas, stiepjas līdzi saviem floristikas meistardarbiem un ne tikai zemeņu laikā prot pārvērsties gan par Zemeņu feju, gan raganu. Nedod Dievs, tādu sastapt mežmalā! Un ja vēl atzīsieties, ka pērkat poļu un spāņu zemenes, pēriens ar nātru slotu garantēts. Savukārt trīsgadniece Patrīcija ir Viņas augstība Zemeņu karaliene, kura ar nepacietību gaida, kad staigāt iemācīsies viņas galma dāma Amanda. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad visa Reščenko ģimene gaida ielūgumu uz daudzbērnu ģimeņu Ziemassvētku egli pie Valsts prezidenta. Pagasts viņus ir pieteicis, kas zina, būs arī uzaicinājums.

"Mēs nevaram nekur aizskriet, mums ir bērni un zeme," izvēli palikt dzimtajā pagastā un saimniekot savā sētā pamato Anita. Un, ja nekur neaizskriesi, tad turpat uz vietas vien jāraugās, ko un kā darīt. Tieši lūkošana pēc papildu ienākumiem kuplās ģimenes daudzajām vajadzībām savulaik pievērsusi viņus lauku tūrismam. Zemenes atjautīgi izvēlētas kā saimniecības reklāmas seja. Un saldās ogas "Zemeņu krastiņos" tiešām var baudīt visu cauru gadu - arī decembrī no dobes, ja laimējas ar tik siltu ziemu kā šī.

 

Akmens zem segas

Ne Igors, ne Anita, jautāti par biznesa līdzšinējo attīstību un nākotnes perspektīvām, nesauc skaitļus. Jā, ir bijuši veiksmīgāki gadi, kad par viesu uzņemšanā nopelnīto pat nopirkts kuplajai saimei piemērotāks auto, bet ir bijušas arī tukšākas ziemas. Viens gan - tikai no ciemiņu lutināšanas zemeņu pirtī pārtikt Reščenko nevarētu. Lai tas būtu iespējams, daudz vairāk un biežāk būtu pirtis jākurina.

Bet ir kāda būtiska lieta, kāpēc "Zemeņu krastiņos" ar divstāvu tūristu autobusu neiebraukt. Pirmkārt, ceļš no Priežmales tāds pašvaks. Otrkārt, divdesmit vien saimniecībā guļvietu, meža mājiņu ieskaitot. Pirtis divas. Bet ne jau lielu viesu pieplūdumu plānojot, tā otra pirts iecerēta. Tikai un vienīgi par viņu labsajūtu gādājot, jo, raugi, vecajā pirtiņā guļvietas turpat augšstāvā ierīkotas. Ja vieni jau nopērušies un aizgājuši gulēt, citi, kas vēl grib pirts spēku smelties, var viņus traucēt. Tāpēc uzcelta otra - lai katram, kas "Zemeņu krastiņos" nokļuvis, tiktu sava deva saimnieku nepastarpinātas uzmanības un ikdienas skrējienā tik ļoti trūkstošā miera un intimitātes.

"Mums nekad nebūs liels tūrisma uzņēmums. Ne tāpēc, ka mēs to nevarētu vai nebūtu ciemos braukt gribētāju, bet, ja ir daudz viesu, nav iespējams ar katru būt personiskā kontaktā. Bet ne mūsu pirtī, ne mūsu Zemeņu takā citādi nevar," savu biznesa filozofiju skaidro Anita.

Vēlā rudenī un ziemā ciemiņus gaidot, viņa ietin dvielī un ieliek gultā kārtīgi sakarsētu akmeni. Līdz rītam tāds glabā siltumu un aizgaiņā drēgnumu. No rīta, pēc pirts mostoties, brokastu galdā ir saimnieces ceptas pankūkas un reizē ar kafiju tiek pasniegts pašu gatavots kausēts siers līdz ar recepti - Anita ir dāsna un netur sveci zem pūra. Mīļi sīkumi, ko nevar ne eksportēt, ne patentēt, ne arī Saeimā vai valdībā apstiprināt un kā saistošus visiem likt piemērot.

Tāpat ne vienā pasaules kartē nav iezīmēta Zemeņu taka un nevienā uzņēmējdarbības vadības grāmatā nav aprakstīts tāds biznesa paplašināšanas paņēmiens kā sēdēšana uz čūskas akmens un stipra, stipra piedomāšana pie iecerētā realizācijas. Bet viens no atraktīvākajiem "Zemeņu krastiņu" piedāvājumiem - pārgājiens pa Zemeņu taku - ir radies tieši tā.

"Nu ļoti man gribējās izveidot tādu maršrutu, pa kuru ejot varētu iepazīties gan ar zemeņu šķirņu daudzveidību, gan iegūt derīgu informāciju par saldās ogas vērtīgajām īpašībām, gan, protams, nogaršot visvisādus zemeņu ēdienus. Bet tā ideja kaut kā bija iestrēgusi - gaidīju bērniņu, ikdienas darbi, mācības (Anita joprojām mācās pirts gudrības pie izslavētā pirtnieka Ziedoņa Kārkliņa, regulāri braukā tālos 260 kilometrus uz Rīgu - L.P.), viesu uzņemšana arī prasīja savu. Takas izveidošanai laika neatlika. Bet tad reiz aizbraucu pie Ziedoņa uz pirti, un viņš mums stāstīja par visādiem akmeņiem un to iedarbību. Čūskas akmens palīdzot piepildīties iecerētajam. Tā nu es uz tā akmens sēdēju un par savu Zemeņu taku no sirds piedomāju. Atbraucu mājās un pieteicās viesi tieši uz Zemeņu taku. Nedēļas laikā nācās ierīkot," stāsta Anita.

"Tas viņai labi padodas - meža mājiņu arī izīrēja, kamēr vēl nemaz nebija uzcelta," labsirdīgi piemetina Igors. Bez minēšanas skaidrs, kurš to mājiņu līdz viesu atbraukšanai uzcēla. Bet ne jau tikai būvnieka iemaņas piemīt "Zemeņu krastiņu" saimnieka rokām, kas ikdienā rūpējas ne vien par savu ģimeni, bet arī par pansionāta "Krastiņi" iemītniekiem. Tā kā Igors, paša vārdiem runājot, nezina, kurā pusē viņam sirds (ar to domājot stipru veselību, protams), tad viņam uzticēta arī pirtnieka slota - Igors parasti pirtī per sievietes, Anita - vīriešus. Optimāli esot, ja katram divi peramie. Ja sanāk vairāk - tad esot grūti gan stipro garu izturēt, gan to pašu jau pieminēto un saimnieku augsti godā turēto individuālo pieeju katram viesim nodrošināt.

 

Domāt uz labu

Vai un kā "Zemeņu krastiņos" izjūt krīzi Latvijas un pasaules ekonomikā? To nu uzņēmējam šajos laikos nevar nepajautāt. "Runājot, ka Priežmales skolu varētu slēgt," tā ir pirmā atbilde un galvenās rūpes Anitai un Igoram. Un benzīns dārgs, to skaudri jūt, bērnus uz Aglonas mūzikas skolu vadājot. Kā būs ar viesiem un biznesa augšupeju, vai nav gaidāms kritums? To nemaz vēl nevarot pateikt - ziema jau vienmēr ir tāds tukšais laiks, lēš Igors, vienlaikus vilinot braukt uz pavasara zveju. Anita runādamās jau ir iespiedusi man rokā siltu, gludu akmeni un masē plaukstas ar kliņģerīšu eļļu, vienlaikus apvaicājoties, vai es tiešām zinu, kā tādu pagatavot. Jautājums par krīzi izšķīst patiesā interesē par to, vai man esot mājās Adventa vainags. Ja nav, tūlīt varot pagatavot. Mazā Patrīcija tikmēr diktofonu ir iekrāmējusi koka klucīšu garāžā "lai lādējas" un pati cēli grozās līdz zemei garā balles kleitā, kas īpaši Rīgas žurnālistiem par godu izprasīta uzvilkšanai nevienam citam kā pašam Ziemassvētku vecītim. Raimonds reizē mēģina spēlēt kokli un sintezatoru - Ziedi, ziedi, rudzu vārpa… Sandras darinātajā sūnu un čiekuru vainagā deg divas no četrām violetajām svecēm, un ir tiešām mazliet žēl, ka otrā Adventa svētdienas ģimenes bildē nav klāt Suzannas, kas jau četros no rīta ir devusies uz Rīgu.

"Visas domas īstenojas," stingri nosaka Anita, sarunu loku - tā īsti nemaz nesākušos - par valsts ekonomiskajām nebūšanām noslēdzot. "Un tāpēc vienmēr ir jādomā tikai uz labu."

 

Pret gaismu skatīties

Protams, vīrusu un ekonomiskās krīzes laikā tikai kāds galīgi glupais nemeklē izeju un glābiņu. Valstsvīri tautsaimniecības atveseļošanai lūko pēc Starptautiskā Valūtas fonda antibiotikām. Savukārt tie, kam miesa un asinis, labi zina - veselības saglabāšanai un moža gara uzturēšanai der viss, kas bagāts ar C vitamīnu. "Zemeņu krastiņos" pat nātres lapu māk apēst tā, lai tā mēlē nekostu. No tālās Latgales sētas vēl viena recepte - ja nepaslinko un vēl vasarā uz maigi zaļām zemeņu lapām un silti sārtām ogām uzlej to, kas vienlīdz labi ir gan dzerams, gan dedzināms, ap Ziemassvētku laiku ir gatavs uzlējums, kura ārstnieciskās īpašības gadsimtos pārbaudītas. Pirmajā acu uzmetienā smuka gan tā dzira nav - tāda kā pelēka, pat drusku iezilgana. Bet, ja prot tā īpaši - pret gaismu skatīties, var ieraudzīt, ka īstenībā tā lāsumo dzintaraini rožaina. Silta. Spēcīga.

 

 



UZZIŅAI
Z/s "Zemeņu krastiņi"
• Sertificēta videi draudzīga saimniecība Krāslavas rajona Kastuļinas pagastā Vortņiku sādžā
• Brīvdienu mājiņas ar 20 gultasvietām, divas pirtis un telts vietas lauku saimniecībā, Geraņimovas-Ilzas ezera krastā
• Bioloģiski audzētas zemenes, mājas jogurts, siers, dārzeņi, āboli
• Dziednieciska pēršana zemeņu pirtī ar dažādām slotiņām
• Balto mālu, zemeņu, jogurta, medus un citas ķermeņa un sejas maskas
• Semināru telpa ar skatu uz ezeru
• Floristikas darbnīca
• Maršruti pa Latgali
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas