Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Praktiski padomi | Domājot par īpašuma aizsardzību

Kā  gādāt par  uzņēmuma  drošību
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Reizēm uzņēmēji neievēro pat elementāru piesardzību, lai pasargātu savu īpašumu no garnadžiem, piemēram, pusatvērta loga tuvumā novieto vērtīgus priekšmetus vai uz nakti, taupot elektrību, uzņēmumu atstāj piķa melnā tumsā – šīs un citas ir tipiskas uzņēmēju kļūdas, kas var veicināt nelūgtu viesu nelikumīgas darbības. Vienkāršus padomus un profesionālus ieteikumus, kā gādāt par uzņēmuma drošību, sniedz apsardzes uzņēmuma SIA "Grifs AG" direktore MAIJA VAVILOVA.



Raksturojot biznesa vidi kopumā, M.Vavilova apstiprina, ka šogad apsardzes uzņēmuma lielākie klienti - pārtikas veikalu ķēdes - ir pieredzējuši noziedzības līmeņa pieaugumu. Kādreiz valdīja uzskats, ka zādzības izdara personas bez pastāvīgas dzīvesvietas vai ne visai labi ģērbti cilvēki, taču patlaban tirdzniecības vietās par precēm aizmirst samaksāt arī eleganti ģērbti un labi situēti ļaudis.

Ekonomiskā situācija ir mainījusi arī zagļu gaumi. Pirms gada pārsvarā zaga ekskluzīvas preces: cimdus, parfimēriju, sieviešu apakšveļu, kosmētiku. Patlaban ļoti būtiski palielinājies pirmās nepieciešamības preču - maizes, piena, saldumu - zādzību skaits. Alkoholu gan piesavinās visos laikos.

Šogad "Grifs AG" visvairāk saņēmis izsaukumus par zādzībām tirdzniecības centros. Izbraukumu skaits uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, birojiem, apsardzes grupai pieaudzis minimāli. Uz šīm vietām apsargiem visbiežāk jādodas trīs iemeslu dēļ - ir notikusi ielaušanās caur durvīm, logiem vai ir iedarbojusies trauksmes sistēma, piemēram, dūmu vai mitruma detektori.

Viens no veidiem, kā uzņēmējs var gādāt par sava īpašuma drošību, ir profesionālu cilvēku piesaiste. M.Vavilova saka: "Uzņēmējs iekārto brīnišķīgu biroju ar jaunākajām tehnoloģijām, bet diemžēl uz drošības rēķina viņš grib ieekonomēt." Pirms tiek domāts par piemērotāko drošības risinājumu, jāsaprot, kas uzņēmumā ir tās vērtības, kuras jāsargā. Ir taču arī biroji, kuros atrodas tikai dators un plaukti. Varbūt jāsargā ir grāmatvedības dokumenti vai kāds vērtīgs priekšmets direktora kabinetā?

"Profesionāli speciālisti vienmēr izvērtē situāciju uz vietas un iesaka uzņēmējam labāko veidu konkrēto vērtību aizsardzībai. Piemēram, dod padomus logu aprīkošanā, jo pārsvarā ielaušanās notiek divos veidos - vai nu uzlaužot logus, vai durvis," skaidro M.Vavilova.

 

Lai nevarētu ielauzties caur logu

Apsardzes uzņēmuma vadītāja stāsta: uzņēmēji bieži vien aizmirst, ka zaglis ievēro un iekāro to, kas piesaista viņa uzmanību. Dažkārt uzņēmumos tuvu logiem atrodas plazmas televizori vai datori, logs atstāts pusvirus. Bet zaglis, ja vien viņam ir kāds pamudinājums, to izmantos un izdevību garām nelaidīs. "Tāpēc ir jāskatās, lai mantas, kas atrodas birojā, nav pārāk uzkrītošas un nav novietotas tuvu logiem," vienkāršas patiesības atgādina M.Vavilova.

Plašāk izmantotais drošības pasākums, kur nepieciešams ieguldīt līdzekļus, ir metāla aizsargrežģu jeb restu ierīkošana. Taču īpašniekiem, kuri sava biroja logus ar tām nevēlas aprīkot estētisku vai citu iemeslu pēc, mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arī modernākus veidus, kā aizkavēt zagļu iekļūšanu telpā caur logiem. Piemēram, ērts un vienkāršs risinājums ir caurspīdīgas, uz stikliem līmējamas plēves, kas neļauj tos izsist. Skatoties pa logu, plēves ir nemanāmas un netraucē, bet ar pudeli vai citu priekšmetu rūti sadauzīt nav iespējams.

Ir izgudroti un veiksmīgi darbojas speciāli stikla plīšanas detektori, kas reaģē uz noteiktām skaņas frekvencēm. Proti, stiklam plīstot, detektors šo frekvenci atpazīst un apsardzes uzņēmumam raida signālu. Tas notiek gadījumos, kad zagļi, piemēram, stiklu grib izzāģēt vai izsist. Cita iespēja - ierīkot aizslēdzamus logus, kuriem, tāpat kā durvīm, ir atslēdziņa. Logus var aprīkot ar speciāliem magnētiem, kas signalizē apsardzes uzņēmumam, ja ļaundaris mēģina izcelt laukā logu ar visu rāmi.

"Uzņēmējiem ir jādomā ne tikai par pirmo, bet arī pēdējo stāvu logu aizsardzību. To bieži vien aizmirst. Jāatceras, ka telpās var iekļūt arī pa augšējā stāva logu, piemēram, izmantojot balkonu. Ir pat bijuši gadījumi, kad zagļi lieto alpīnistu ekipējumu," M.Vavilova pamato aizsardzības sistēmas nepieciešamību.

Mazām telpām efektīvs risinājums ir metāla žalūzijas, kādas ir, piemēram, kioskiem.

 

Kā aizkavēt ielaušanos pa durvīm

Kā galvenos aizsardzības pasākumus apsardzes uzņēmums iesaka divu durvju un signalizācijas sistēmas ierīkošanu. Kamēr zaglis pa pirmajām durvīm mēģina tikt iekšā, tikmēr signalizācija ir nostrādājusi, un viņš otrās durvis atmūķēt nepagūst: šai laikā jau ir ieradusies apsardzes grupa.

Durvju kods ir samērā novecojusi aizsardzības metode, jo koda šifru viegli var noskatīties un izmantot negodīgos nolūkos. Tā vietā uzņēmēji sāk ieviest piekļuves kartes jeb access cards. Tas nozīmē, ka persona var iekļūt telpā, pie durvīm pieliekot īpašu piekļuves karti. Var noteikt telpas, kurās darbinieks ar savu karti drīkst ieiet un kurās - nedrīkst (piemēram, serveru vai arhīva kabinetos). Atšķirībā no parastajām atslēgām piekļuves karti darbinieks pats nevar pavairot.

M.Vavilova brīdina būt piesardzīgiem, ja kāds no darbiniekiem ir nozaudējis atslēgas. Tad tās vai nu jānomaina visiem uzņēmuma darbiniekiem, vai arī jācer, ka zaglis atslēgas neatradīs. "Ir novērots - ja zaglis atrod atslēgu, viņš meklē, ko ar to var atvērt." Tāpēc - tāpat kā uz maksājumu kartes nedrīkst rakstīt tās PIN kodu, arī pie atslēgām labāk klāt nerakstīt kabineta numuru vai citu piederības pazīmi.

 

Trauksmes poga un pārdevēju modrība

Uzņēmējs ir ieviesis dažādus drošības pasākumus sava kustamā īpašuma aizsardzībai, bet kā viņš pret garnadžiem var nosargāt preces, kas izvietotas veikalu plauktos? M.Vavilovai ir viens galvenais ieteikums, attiecināms arī uz privātpersonām: "Uzmaniet savas mantas, kamēr tās vēl ir jūsu! Esiet vērīgi! Arī pārdevējam jāskatās: ja zaglis pamana, ka viņu novēro, ir mazāk iespēju, ka viņš izdarīs noziegumu." Veikalos izvietotie spoguļi ir efektīvi, ja pārdevēji tajos patiešām skatās. Apsardzes firma praktizē trauksmes pogas - gan stacionāras, gan pārnēsājamas. Mirklī, kad pārdevējs konstatē - ir vai būs zādzības risks, viņš pogu nospiež un uz objektu ierodas apsardzes vienība.

Tāpat veikalniekam jāatceras vienkāršs ieteikums, kā izkārtot preces plauktos - vērtīgākās no tām, piemēram, alkohols un cigaretes, ir jāizvieto pārdevēja tuvumā.

Parasti mazumtirdzniecības vietās zādzības notiek dienas laikā, kad noziedznieks vienkārši paķer preci un skrien projām vai arī sarīko strīdu ar pārdevējām vai citiem veikala klientiem. Šādās situācijās liela nozīme ir pārdevēja rīcībai. "Pārdevējiem jāatceras, ka dzīvība un veselība vienmēr ir pirmajā vietā. Prece ir apdrošināta, bet sevi apdraudēt nedrīkst. Tāpēc arī domāta trauksmes poga, kas jāspiež, pirms zādzība vēl nav notikusi, lai operatīvā grupa var paspēt ierasties objektā. Dažkārt pārdevējs baidās to izmantot - domā, ka var sacelt viltus trauksmi. Bet labāk, lai apsardzes darbinieks tiek izsaukts," stāsta M.Vavilova.

Viņa piebilst, ka arī uzņēmējiem ir daudz jāskaidro saviem darbiniekiem: "Bieži vien pārdevēji vai nu nezina, ko darīt zādzības gadījumā, apmulst vai arī uzskata, ka ir izveidojusies gara rinda un jāapkalpo pircēji, nevis par zādzību jāziņo apsardzei. Tāpēc arī kasēs ir ierīkotas trauksmes pogas. Dažkārt ir nevērīgi pārdevēji - viņi nezina, negrib, nemāk reaģēt kritiskās situācijās, un tad kasēs rodas iztrūkumi. Vēl uzņēmēji bieži aizmirst, ka 70% zādzību izdara paši darbinieki."

Ja uzņēmējs pats nevēlas kontrolēt darbinieku somas, viņš var sadarboties ar apsardzes firmu. Apsardzes uzņēmumi piedāvā tā sauktās kontroles grupas, kas īsu brīdi pirms vai pēc veikala darbalaika beigām dodas uz izlases kārtībā izvēlētu uzņēmēja veikalu un lūdz darbiniekiem uzrādīt savu somu saturu. Ja kāds veikalā ir ko iegādājies, tam jāparāda pirkuma čeks. Visbiežāk darbinieki piesavinās alkoholu, smaržas, kosmētiku, apģērbus. Ir arī gadījumi, kad par šīm precēm pārdevēji paziņām neliek norēķināties. M.Vavilova stāsta, ka uzņēmēji mēdz veikalos ievietot slepenās videokameras, lai pēc tam pārskatītu to ierakstus. Tā reiz tika atklāta ļoti apjomīga cigarešu zādzība - darbinieki somās tās nesa laukā no veikala.

 

Naktīs labāk izgaismot

Uzņēmējus, kuri nakts laikā veikala vai biroja telpās atstāj ieslēgtu gaismu, nevar saukt par izšķērdīgiem, bet tieši otrādi - par ļoti apdomīgiem un tālredzīgiem. "Grifs AG" direktore ir pārliecināta: "Tumsa ir zagļa labākais draugs. Jo lielāka tumsa, jo viņš nemanāmāk var darboties. Iedegta gaisma ir ieteicama arī tādēļ, ka tā pievērš garāmgājēju uzmanību." Uzņēmējam nav obligāti jāatstāj ieslēgts parastais apgaismojums - mūsdienīgāk ir izmantot speciālus sensorus, kas ieslēdz gaismu, reaģējot uz kustību, siltumu u.tml.

Vēl viens mūsdienīgs uzņēmuma apsardzes veids ir attālinātā videonovērošana. M.Vavilova stāsta, ka vērtīgi ir to ierīkot noliktavās vai dārzos. Šim apsardzes veidam ir vairākas priekšrocības. Nav jāalgo pastāvīgs apsardzes darbinieks, jo ir uzstādītas videokameras ar sensoriem, kas reaģē uz kustību un sūta par to signālu apsardzes uzņēmumam. Apsardzes darbinieks datorā var izvēlēties attiecīgo kameras numuru, attālināti var šo kameru pagriezt uz citu pusi vai filmējamo objektu pievilkt tuvāk. Tā arī viegli iespējams noskaidrot, vai trauksmei ir pamats - varbūt kamera ir ieslēgusies, reaģējot uz koku zariem vējā vai garāmejošu kaķi. Ar šo videokameru starpniecību apsardzes darbinieks var kamerā redzamajai nepiederošajai personai pajautāt par iemeslu, kādēļ viņa atrodas novērotajā īpašumā.

Sarunas nobeigumā M.Vavilova atgādina: "Uzņēmējam ir jārūpējas par savu mantu, biroju, drošību. Sākot ar vienkāršu piesardzību, piemēram, neatstāt mantas tur, kur tās var paņemt citi, neizvietot pie logiem dārgus priekšmetus. Vēl jāatceras, ka drošība nozīmē ne tikai aizsardzību pret zagļiem - tā ir arī ugunsdrošība, aizsardzība pret gāzes vai ūdens noplūdēm."

 

 



UZZIŅAI
Tikai neprofesionāls apsardzes darbinieks veikalā pārspīlēti uzmana katru klienta kustību un seko tam pa pēdām. Apsargam ir jābūt nemanāmam un jāsāk rīkoties tikai tad, kad ir atgadījušās kādas problēmas, piemēram, viņš tirdzniecības centrā pamana bērnu, kurš ir aizklīdis prom no vecākiem un viņus meklē.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas