Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51/52 (158/159) 2008. gada 17. decembris
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

11.decembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "Komersanta Vēstneša" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Būvkonstrukciju projektēšanā - Eirokodeksa standartu prasības

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.520 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes""

Grozījumi MK noteikumos Nr.520 izstrādāti, lai:

• izpildītu Eiropas Komisijas 2003.gada 11.decembra Rekomendācijas 2003/887/EK par Eirokodeksa ieviešanu būvēm un būvizstrādājumiem un pārejas periodā dotu iespēju tiem būvprojektu izstrādātājiem, kas apguvuši būvkonstrukciju projektēšanu saskaņā ar Eirokodeksa standartu prasībām, tos jau piemērot praksē;

• ieviestu pārejas periodu un pakāpeniski pārietu no Eirokodeksa priekšstandartu piemērošanas uz būvju pamatu un pamatņu projektēšanu saskaņā ar Eirokodeksa (Eiropas Standartizācijas komitejas EN 1991 un EN 1997 saimes) standartu prasībām - pēc pasūtītāja un būvprojektētāja vienošanās būvkonstrukciju projektēšanu būs iespējams veikt vai nu atbilstoši pašreiz spēkā esošai metodoloģijai saskaņā ar LBN 207-01, vai arī saskaņā ar Eirokodeksa sistēmas standartu prasībām, tādējādi veicinot to pakāpenisku ieviešanu būvprojektēšanas praksē.

Būvnormatīva 9.punktā norādītie standarti nav obligāti, tie ir brīvi piemērojami un pilnā apjomā vēl nav pieejami latviešu valodā. Būvprojektu izstrādātāji, kas vēl nav apguvuši Eirokodeksa noteikto projektēšanas metodiku vai arī nav kompetenti izmantot standartus svešvalodās, plānotajā pārejas periodā līdz 2010.gada beigām var izmantot pašreiz spēkā esošo pamatu un pamatņu konstrukciju projektēšanas metodi.

Noteikumu projekts stāsies spēkā 2009.gada 1.maijā.

 

Par elektroenerģijas tarifiem MVU

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.452 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi""

Noteikumu projekts paredz izteikt noteikumu 18.punktu jaunā redakcijā. Tas nosaka, ka komersantiem, kuri nodarbina mazāk par 50 darbiniekiem un kuriem gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz septiņus miljonus latu, ir tiesības saņemt universālo pakalpojumu, t.i., iegādāties elektroenerģiju no publiskā tirgotāja par regulatora noteiktiem tarifiem.

 

Apbūves zemes pārdošanas aplikšana ar PVN

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli""

Likumprojekta mērķis ir grozīt likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" attiecībā uz apbūves zemes pārdošanas aplikšanu ar PVN.

Lai veiktie likuma grozījumi atbilstu ES tiesību normu prasībām un vienlaikus nodrošinātu vismazāko ietekmi uz valsts ekonomiku tiesību normas ieviešanas brīdī un piemērošanā, optimālākais variants, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē, ir par apbūves zemi noteikt tikai tos zemes gabalus, kuriem ir izsniegta būvatļauja vai veikta inženierkomunikāciju izbūve, jo šajā gadījumā tiks sašaurināts ar PVN apliekamo objektu loks. Par apbūves zemi tiek noteikti tie zemes gabali, par kuriem attiecīgā pašvaldības iestāde ir apstiprinājusi konkrētā zemes gabala apbūves un inženierkomunikāciju izbūves iespējamību.

Lai varētu noteikt ar PVN apliekamo objektu, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1.pants papildināts ar 39.punktu, kas nosaka apbūves zemes definīciju.

Likumprojektā grozīts likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pants, precizējot, ka apbūves zemes pārdošanai netiek piemērots atbrīvojums no PVN.

Lai nodokļa maksātājiem dotu iespēju iepazīties ar likumprojektu, kā arī ievērotu kalendāra gada cikliskumu, likumprojekts paredz pārejas noteikumu punktu, kas nosaka: zemes gabals kļūst par apbūves zemi, ja atļauja šī zemes gabala apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu un inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010.gada 31.decembra.

Nosakot par apbūves zemi tikai tos zemes gabalus, kam ir izsniegta atļauja šo zemes gabalu apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu piebūvei, apliekamajai personai, veicot kādus mērķtiecīgus darbus apbūves uzsākšanai (piemēram, inženierkomunikāciju izbūve, ceļu piebūve), var rasties arī tiesības atskaitīt priekšnodokli par veiktajiem ieguldījumiem, kas savukārt ļautu samazināt PVN ietekmi uz zemes gabala pārdošanas gala cenu.

Komersantiem, kas nodarbojas ar apbūves zemes pārdošanu un nav ar PVN apliekamās personas, sasniedzot noteikto ar PVN apliekamo darījumu apjomu, būs jāreģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, jāiesniedz ikmēneša PVN deklarācijas un jāpilda citi normatīvajos aktos noteiktie pienākumi. Savukārt, ja komersants, kas nodarbojas ar apbūves zemes pārdošanu, ir reģistrējies VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu paliek nemainīga.

 

Muitas parāda galvojums - uz pusi mazāks

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1005 "Noteikumi par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs""

Noteikumu projekts budžeta un finanšu politikas jomā ir izstrādāts, lai precizētu noteikumu normas attiecībā uz vispārējā galvojuma aprēķināšanas kārtību.

MK noteikumu 35.punktā nosaka: lai saņemtu vispārējā galvojuma apliecību, galvenais parādnieks iesniedz VID Galvenajā muitas pārvaldē iesniegumu un tajā norāda galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras nodrošināšanai vai preču pagaidu uzglabāšanai. Patlaban noteikumu 62.punkts paredz, ka muitas procedūrai - uzglabāšanai muitas noliktavā - galvenais parādnieks aprēķina tā muitas parāda summu, kas varētu rasties par preču atlikumu muitas noliktavā pēdējo 12 mēnešu pēdējos datumos (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam, un šo aprēķināto summu dala ar seši.

Praksē pierādījies, ka tik liels galvojuma apjoms nav nepieciešams. Un, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju valstī, komersantiem rodas grūtības nodrošināt tik lielu galvojumu, turklāt tas sadārdzina sniegtos pakalpojumus muitas procedūrai - uzglabāšanai muitas noliktavā, kā rezultātā samazinās Latvijas eksporta preču konkurētspēja. Lai atrisinātu radušos situāciju, noteikumu projekts paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.1005 62.punktā vārdu "seši" aizstāt ar "divpadsmit" - rezultātā nepieciešamā galvojuma apjoms būs uz pusi mazāks.

 

Pasažieru nelegālo pārvadājumu novēršanai

Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā"

Līdz šim līdz galam nav atrisināta problēma ar t.s. nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem. Šie pārvadātāji ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai, taču tas nedod viņiem tiesības veikt pasažieru regulāros pārvadājumus, jo nav noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums un saņemts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību apliecinājums.

Likumprojekta mērķis ir novērst pasažieru nelegālos pārvadājumus, nodalot pasažieru pārvadājumu veidus, kā arī ieviest normas par lēmuma neapturēšanu tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos.

Likumprojekts paredz:

• precizēt pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju, nosakot, ka uz tādu pārvadājumu organizēšanu, kas apkalpo pasažierus, kuri var izmantot jau pastāvošos regulāro pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, neapstājoties atsevišķās pieturvietās vai apstājoties papildu pieturvietās vienā vai vairākos esošajos regulārajos maršrutos, attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro regulārajiem pasažieru pārvadājumiem un tos organizē normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteiktajā kārtībā. Šādu pārvadājumu galapunkti var nesakrist ar regulāro pārvadājumu maršrutu galapunktiem;

• redakcionāli precizēt pašpārvadājumu definīciju;

• papildināt likumu ar jaunu 5.3pantu, paredzot, ka atsevišķu lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību vai izpildi;

• papildināt likumu ar jaunu 53.pantu, kurā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu Latvijas teritorijā.

 

Zvejas žurnāls jāiesniedz arī, ja zveja nav notikusi

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos""

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu paredzēts izdarīt šādus grozījumus:

• minēto noteikumu attiecīgajos punktos Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi aizstāt ar valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra", vienlaikus no minētajiem noteikumiem svītrojot arī Valsts zivsaimniecības pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar zvejas limitu noteikšanu;

• sīkāk noteikt kārtību, kādā veicama un saskaņojama zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos;

• noteikt aizliegumu zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam, slēgt zvejas tiesību nomas līgumu par zveju vairākās ūdenstilpēs vai vienlaikus ar vairākām pašvaldībām, ja zveja notiek ūdenstilpē, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā;

• noteikt pienākumu zvejniekiem iesniegt Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektorā zvejas žurnālu arī tad, ja zveja konkrētajā mēnesī nav notikusi vai nav bijusi nozveja;

• sīkāk noteikt pašvaldību funkcijas zvejas limitu sadalē zvejniekiem, kā arī priekšlikumu sniegšanā zvejas regulēšanai vai ierobežošanai hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ;

• palielināt takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un ūdens bezmugurkaulniekus īpaši rupjā apzinātā pārkāpumā.

 

Par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi 2003.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.127 "Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība""

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta ceturto daļu.

2005.gada 1.decembrī Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un 2005.gada 27.decembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmuma dienesta piešķirtiem numuriem", kuros noteikts: ar 2009.gada 1.janvāri termina "stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķins" vietā lietot terminu "pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru". Līdz ar to VID izņem no reģistra iepriekš lietoto nosaukumu "stingrās uzskaites preču pavadzīme-rēķins".

Lai īstenotu jaunā termina izmantošanu pārtikas precēm, ir nepieciešams grozīt noteikumu Nr.127 12.1. un 12.2. apakšpunktu.

2006.gada 8.jūnijā Saeimā ir pieņemts likums "Par likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" atzīšanu par spēku zaudējušu"", kas nosaka, ka spēku zaudē likums "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", uz kuru ir atsauce noteikumu Nr.127 18.punktā.

Saskaņā ar 2006.gada 8.jūnijā pieņemto likumu noteikumu Nr.127 18.punkts ir jāizsaka jaunā redakcijā, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma VI nodaļu "Pārtikas uzņēmumu darbības apturēšana un atjaunošana".

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas