Papriekš ir jāsagatavo augsne

- Vai Latvija inovācijas indeksa ziņā arvien ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā?

- Jā. Aiz mums no Eiropas valstīm ir tikai Rumānija un Turcija. Eiropas Savienības vidējais indekss ir 0,44, mums tas ir 0,19. Salīdzinājumam - Zviedrijai, kura ierindota pirmajā vietā, tas ir 0,73. Malta un Bulgārija, kuras iepriekš bija aiz mums, nu jau ir garām. Lietuvas indekss ir 0,27, Igaunijas - 0,31.

Mēs inovācijas jomā faktiski vēl rušināmies pa zemi: gribam atrast gala rezultātu - kartupeļus vai burkānus. Bet, kā tikt līdz ražai (un varbūt mums nemaz kartupeļi nav jāaudzē, bet, piemēram, gurķi), tas nav skaidrs. Vispirms gan vajadzētu zināt, ko un kā darīt. Mēs meklējam iznākumu, bet nedomājam, atkal tēlaini runājot, par lauka aršanu, mēslošanu, augsnes uzlabošanu un stādāmo kultūru. Ja nav konkrētas inovācijas politikas, nav arī indeksa.

- Bet ir jau mums arī uzņēmumi, kuri, neatlaidīgi cīnīdamies, ir kļuvuši starptautiski atzīti?

- Pie manis ik mēnesi ierodas divi trīs izgudrotāji, kuriem ir laba, dzīvotspējīga ideja, bet es patiešām nezinu, kā palīdzēt. Jā, ir cilvēki, kuri ar savu gudro galvu un stiprām iekšām izsit cauri savu ideju. Bet cik daudz vairāk ir gudro galvu, kam pietrūkst komersanta ķēriena un neatlaidības? Tas būtu inovācijas politikas uzdevums - uzlasīt šos graudus un ielikt labā augsnē, lai iegūtu ražu.

Ja aptver, ka nezina

- Ko liecina pētījums? Kāda ir situācija iekšzemē? Šķiet, uz pētījuma rezultātiem diezgan droši var paļauties, jo aptaujātie 306 Latvijas uzņēmumi ir tāds kā visas valsts atspulgs samazinātā formātā?

- Četrus valsts reģionus pārstāv 122 uzņēmumi. No Rīgas un tās reģiona ir 184. Aptuveni tā sadalās arī uzņēmumu proporcija valstī kopumā, jo Rīgas reģionā ir reģistrēti aptuveni 70 procentu no visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Aptaujā piedalījās visu lielumu komersanti no vairāk kā 38 nozarēm, un tie bija gan tehnoloģiski orientētie, gan uzņēmumi no zemo tehnoloģiju sektoriem, kā arī uzņēmumi, kas paši neražo produktus, bet to darbība un pakalpojumi ir cieši saistīti ar jaunāko tehnoloģiju izmantošanu.

Pērnā gada pētījuma rezultāti tika salīdzināti ar 2003.gada projektā "RIS Latvija" iegūtajiem. Mazo un vidējo uzņēmumu dati tika pētīti šādos aspektos: pamata informācija par uzņēmumiem; attīstības iespējas; šķēršļi un problēmas; pieejamais atbalsts uzņēmējdarbībai un inovācijai; inovācija uzņēmumos; uzņēmumu nākotnes vajadzības; finanšu instrumentu pieejamība.

Man ļoti patīk uzņēmumu sadalījums pēc to inovācijas kapacitātes. Pirmajā grupā iekļauti tie uzņēmumi, kuru kapacitāte ir ļoti zema, jo to vadība pat neapzinās, ka nezina, kas būtu darāms tehnoloģiskās attīstības laukā. Tie ir pasīvie uzņēmumi. Nākamā grupa ir uzņēmumi ar atsevišķām inovācijas pazīmēm - reaģējošie - to vadība apzinās savu nezināšanu, bet nesaprot, ko tieši viņi nezina. Trešā grupa - stratēģiskie jeb inovatīvie - zina, ka kaut kas ir jādara, bet vēl nesaprot, ko un kā. Augstākā grupa ir inovācijas līderi - aktīvie uzņēmumi, kuri mērķtiecīgi strādā konkurētspējas nodrošināšanas labā. Šajā grupā no trim simtiem uzņēmumu pirms četriem gadiem bija septiņi, tagad ir deviņi.

Būtiski ir tas, ka divreiz samazinājies pasīvo uzņēmumu skaits, kuri vispār neko nevēlējās darīt. Tātad uzņēmumu vadītāji ir sākuši vairāk domāt par inovācijas procesu kopumā, un tas ir nozīmīgs solis ceļā uz jaunu produktu radīšanu. Tas nozīmē arī lielāku interesi nākotnē par valsts atbalsta izmantošanu. Jo tie, kas galīgi neko nezina un nedomā, arī nepretendē uz jelkādiem uzlabojumiem.

Lielākā daļa uzņēmumu (48 procenti) atrodas vidējā inovācijas kapacitātes zonā, tajos ir novecojušas tehnoloģijas un iekārtas, un nepieciešami nopietni uzlabojumi un attīstība, jauni produkti tiek izstrādāti reti, trūkst apgrozāmo līdzekļu, tehnoloģiju attīstību diktē klienti.

Inovācijai neatvēl pat vienu procentu

- Pētījums liecina, ka par inovatīviem varētu dēvēt 30 procentus uzņēmumu. Kādi ir to sasniegumi?

- Šajā grupā iekļauti uzņēmumi, kuros izstrādāta tehnoloģijas attīstības stratēģija, ir augsta inovācijas procesa novērtēšanas spēja, labs sadarbības tīkls, jauni produkti un investīcijas pētniecībā un attīstībā.

Taču šajā sadaļā varētu būt iekļuvuši arī uzņēmumi, kuri par prioritāti izvirza jaunu tehnoloģisko mašīnu pirkšanu un uzskata to par inovāciju.

Arī jaunajā inovācijas valsts atbalsta programmā galvenokārt ir tikai šāda veida atbalsts. Es nesaku, ka tas ir slikti, bet…

- Kā, jūsuprāt, vajadzētu?

- Mūsu valsts zemā inovācijas indeksa pamatā ir mazais tehnoloģiski orientēto uzņēmumu īpatsvars, netiek veicināts biznesa ieguldījums pētniecībā. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu pētniecībā iegulda mazāk par vienu procentu no apgrozījuma, bet 28 uzņēmumi - vairāk par 10 procentiem. Pēdējais skaitlis ir iepriecinošs, jo ir augošs.

Uzņēmumi pētniecību var veikt pašu spēkiem, lielākoties tā nebūs dziļa zinātne, bet atsevišķu speciālistu darbs tehnoloģiju un produktu attīstībai. Diemžēl gandrīz divas trešdaļas uzņēmumu pētījumiem ārpus uzņēmuma atvēl mazāk par vienu procentu no apgrozījuma. Tas ir ārkārtīgi maz. Turklāt uzņēmumi var ne tikai sadarboties ar mūsu valsts zinātniskajām institūcijām, bet tikpat labi, ja zina ko vajag, var kontaktēties ar Vācijas, Zviedrijas un citu valstu speciālistiem un iegūt vajadzīgās tehnoloģijas. Ja nav informācijas, kur ko atrast, tad mūsu Inovāciju rosināšanas centrs to pateiks.

Tas pats, kas pirms pieciem vai desmit gadiem

- Kas uzņēmumiem traucē izvērst uzņēmumu attīstību un modernizāciju?

- Par klasiku jau varētu uzskatīt komersantu viedokli, ka nav nodokļu stimulu inovācijas veicināšanai. To apgalvo vairāk nekā 250 aptaujāto uzņēmēju. Tas sasaucas ar viņu viedokļiem par to, kas nepieciešams uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai veicinātu inovāciju. Šajā aptaujas sadaļā tikpat daudzi uzņēmēji nosauc iespējas peļņu investēt attīstībā ar nulles procenta likmi. Tas jau sen ir Igaunijā un Lietuvā. Kā esmu teicis jau pirms pieciem vai desmit gadiem, šī valsts politikas vilcināšanās katru dienu nes zaudējumus.

Vairāk nekā divi simti uzņēmēju norāda, ka nepieciešams sakārtot pievienotās vērtības nodokļa atmaksu - vai tiešām tas ir tik neiespējami? Uzņēmumu naudas plūsmā tas rada lielus robus. Par šķērsli tiek uzskatīti augsti kredītu procenti inovācijai, nespēja nodrošināt kredītus ar ķīlu, apgrozāmo līdzekļu trūkums. Ar fiskālo stimulu radīšanu, kā redzams, mums viegli neies.

Kā nepieciešamu uzņēmēji vēl min darbinieku apmācības programmu izmaksu kompensēšanu, tehnoloģiju pārneses centru pakalpojumu izmantošanu, eksporta un importa procedūru vienkāršošanu, likumu dažādās interpretācijas novēršanu valsts iestādēs. Vismaz ir labi, ka šīs problēmas atkal skaļi nosauc. Kā attīstības šķēršļus vairāk nekā puse uzņēmēju min novecojušu iekārtu parku, ierobežotas ražošanas jaudas, novecojušas tehnoloģijas, nespēju izstrādāt jaunus, konkurētspējīgus produktus.

Šķērslis - zemas kvalitātes produkcija

- Šie šķēršļi savā starpā ir saistāmi - ja nav naudas, nav jaunu tehnoloģiju un produktu…

- Taču tajā pašā laikā tikai simt uzņēmēju norāda, ka nepieciešama plašāka sadarbība starp uzņēmumiem, institūtiem un universitātēm. Man šķiet dīvaini, ka puse no aptaujātajiem par attīstības šķēršļiem uzskata nepietiekamas tirgus zināšanas, augstas mārketinga izmaksas, problēmas ar iepakojumu, neapmierinošu dizainu un …zemu produkcijas kvalitāti. Ar to taču pašiem jātiek galā! No otras puses, ir labi, ka tas vismaz godīgi ticis atzīts. Bet cik daudzi varbūt to nepateica?

Tā it kā ir sausa statistika, tomēr var secināt, ka minētie uzņēmumi pieder tai kategorijai, kuri saprot, ka attīstības labā ir kaut kas jādara, bet ir tik mazi, ka nevar pretendēt ne uz struktūrfondu, ne banku atbalstu. Ja mēs runājam, ka atbalstām uzņēmējdarbību un inovāciju, tad šis ir baltais laukums, kura nedrīkstētu būt. Tas nozīmē, ka mums nav pietiekamu atbalsta mehānismu jauniem un nelieliem inovatīviem uzņēmumiem.

- Te, šķiet, vietā jautājums, cik lielā mērā uzņēmēji vispār ir informēti par atbalsta iespējām un kādus pakalpojumus izmanto?

- Vērtējot finanšu pieejamību, pirmajā vietā kā jau izmantots finanšu avots minēta Hansabanka, kam seko Parekss banka un SEB Unibanka, tad Eiropas Savienības struktūrfondi, Hipotēku banka (atbalsta programmu pārvalde "Altum").

Aptaujātie uzņēmēji nav vai gandrīz nav izmantojuši biznesa eņģeļu, Latvijas Garantiju aģentūras (LGA), Norvēģijas un Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonda un riska kapitāla fondu finansējumu. Tas, manuprāt, ir pat traģiski. Jo ir atvērtas valsts atbalsta programmas, kurām piešķirti miljoni no Eiropas fondiem un mūsu valsts budžeta, bet uzņēmējiem tās kaut kādu iemeslu dēļ nav piemērotas, plaši izmantojamas vai arī ir nepietiekama informācija par šīm iespējām.

Tikai daži uzņēmēji kā finanšu avotu nosauc Izglītības un zinātnes ministrijas kādreiz tik aktuālo Tirgus orientēto pētījumu (TOP) fondu. Tas tādēļ, ka šos pētījumus vairs nevar pasūtīt uzņēmumi, bet tikai pašas pētniecības iestādes. Es zinu rindu inovatīvu uzņēmumu, kuri ir izauguši, kļuvuši spēcīgi, tikai pateicoties TOP projektiem. Tagad iesācējiem ir liegts arī šis attīstības avots.

Kurš pie kura ies

- Uzņēmēji nosauc tās iestādes, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumu attīstībai arī informatīvi un organizatoriski. Vai tieši inovācijas lietu kontekstā šeit nav vērojamas pretrunas?

- Augstāko novērtējumu ieguvušas nozaru profesionālās organizācijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Inovāciju rosināšanas centrs, inovāciju un tehnoloģiskie centri, biznesa inkubatori, vietējās pašvaldības.

Diemžēl Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pakalpojumus izmantojuši mazāk nekā 20 komersantu, vēl mazāk nosauc Latvijas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, tikai kādi pāris - Rēzeknes augstskolu. Pavisam apakšgalā atrodas augstskolu inovāciju centri un tehnoloģiju pārneses punkti. Īstenībā vajadzēja būt pretēji - visiem bija jāzina, ka augstskolās ir šādi pakalpojumi uzņēmējiem. Tas taču ir tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu uzdevums - visu labāko, ko zinātnieku gaišie prāti var piedāvāt, ir jānovada līdz uzņēmējiem. Latvija taču ir tik maza! RTU rodamas un sadarbībā ar uzņēmējiem var rasties vērtīgas izstrādnes daudzās nozarēs. Bet tas, ka ceļu turp atraduši tikai kādi astoņpadsmit no aptaujātajiem trim simtiem uzņēmēju, bet uz reģionālo augstskolu tehnoloģiju pārneses centriem - faktiski neviens, ir dramatiski slikti. Šķiet, ka šie kontaktpunkti maļas paši savā sulā un īsti nesaprot, kas tiem jādara. Iespējams, to darbinieki gaida, ka uzņēmēji paši viņus atradīs.

- Par galvenajiem šķēršļiem uzņēmumu aktīvākai sadarbībai ar pētniecības un zinātnes iestādēm gandrīz divi simti uzņēmēju patiešām min informācijas trūkumu par šādām institūcijām un nedaudz mazāk - pasivitāti no pētniecības iestāžu puses. Kā to komentēsit?

- Pirms četriem gadiem par informācijas trūkumu un pasivitāti žēlojās mazāk uzņēmēju, un tas varētu nozīmēt, ka šajā laikā komersantu interese par šāda veida sadarbību ir palielinājusies, turklāt tikai 45 uzņēmēji uzskata, ka sadarbība ar ārējām pētniecības iestādēm nav nepieciešama. Iepriekšējā pētījumā šis skaitlis bija gandrīz divreiz lielāks.

Var jau ieteikt, lai uzņēmēji paši ir aktīvāki, meklē informāciju augstskolu mājaslapās, klausās radio un vērīgāk lasa preses izdevumus. Bet iespējams, ka daļa vainas ir tajā, ka nesaskan zinātnieku pētījumu un mūsdienu ražotāju vajadzību virzieni. Ražošana ir attīstījusies ļoti dinamiski, krasi izmainījusies. Savukārt pētnieki ir saglabājuši fundamentālos darbības virzienus, bet jauni spēki no augstskolām klāt nāk ļoti gausi. Inženieru, kuri varētu strādāt inovācijai, trūkst arī uzņēmumiem.

Par nepietiekamu komersantu saikni ar augstskolām liecina arī tas, ka lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju par inovācijas avotu norāda pašu uzņēmumu un kā rosinošo faktoru - klientu un pasūtītāju prasības. Vēl jaunus produktus vai pakalpojumus ieviest mudinājuši energotaupības apsvērumi (64 uzņēmumi), jaunās tehnoloģijas (63), cenu konkurences pieaugums (53), tirgus pētījumi (47), konkurējošo uzņēmumu ieviestās inovācijas (44) un vides aizsardzības prasības (29). Diemžēl tikai četri uzņēmēji atzīst, ka jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādi sekmējuši zinātnieku piedāvājumi, un divi - ka valsts pētījumu vai zinātnes programma.

Arī valsts pasūtījuma loma jaunu produktu izstrādē ir niecīga (2). Manuprāt, šis skaitlis ir visai bēdīgs. Pašlaik Latvijas Tehnoloģiskais centrs iesaistījies starptautiskā projektā, kurā apsekojam Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Somijas, Latvijas, Beļģijas, Lielbritānijas un Latvijas pieredzi, un izstrādāsim priekšlikumus publiskā iepirkuma procedūru izmaiņām, kas uzlabotu atbalstu inovācijai. Šis projekts tiek izpildīts pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, kas tālāk gatavos dokumentus par to, kā ar publisko iepirkumu veicināt inovāciju.

Piemēram, ja Rīgā vajadzētu uzlabot apgaismošanas sistēmu, tad nesludināt konkursu par iepirkumu, bet dot pasūtījumu mūsu zinātniekiem un vietējiem ražotājiem, lai tie izgatavo tieši vajadzīgo mūsdienu tehnoloģiskām iespējām atbilstošu produktu. Tas būtu stabils pasūtījums un finansējums gan zinātnei, gan pašmāju ražotājam. Publiskā iepirkuma vienīgais kritērijs nedrīkst būt tikai zema cena.

- Tomēr pētījums kopumā liecina, ka palielinās uzņēmumu vēlme strādāt jaunu tehnoloģiju un jaunu produktu izstrādes virzienā. Tomēr droši vien nevaram sagaidīt strauju progresu inovācijas laukā?

- Nē. Kopējais secinājums varētu būt tāds, ka nav kļuvis sliktāk. Trešajai daļai aptaujāto uzņēmumu pēdējos trijos gados izstrādātie produkti nosaka tikai 10 vai mazāk procentu no iepriekšējā gada apgrozījuma. Šis skaitlis salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu gan ir nedaudz palielinājies. Tikai 43 uzņēmumiem jaunie produkti veido vairāk par 70 procentiem apgrozījuma, taču arī šis rādītājs ir audzis. Es pašlaik neredzu, ka mūsu inovācijas indekss varētu ievērojami paaugstināties, ieviešot jaunās atbalsta programmas, jo tur, kā jau teicu, nosacījumi nav īsti labvēlīgi jaunu produktu radīšanai. Te jāpiekrīt inovācijas indeksa komentētājiem no Eiropas Komisijas, ka Latvija, pastāvot pašreizējiem apstākļiem, Eiropas Savienības vidējo līmeni varētu sasniegt pēc divdesmit gadiem.