Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.42 (149) 2008. gada 15. oktobris
            

  Uzņēmuma vadība | Par uzņēmēja un grāmatveža pienākumiem

Labs grāmatvedis – uzņēmuma bagātība
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Uzņēmējs nemāk veidot uzņēmuma bilanci un paļaujas tikai uz grāmatvedi. Bet grāmatvedis strādā tikai ar finanšu datiem un neanalizē, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti un cik vispār rentabla ir uzsāktā komercdarbība. Tas ir sliktākais uzņēmējdarbības scenārijs. Labākais – gudrs grāmatvedis uzņēmumam ir liela veiksme, vajadzības gadījumā viņš uzņēmējam izskaidro katru atskaitē rakstīto ciparu un iesaka, kā labāk rīkoties. Kā izvairīties no pirmā scenārija un saprasties ar grāmatvedi, skaidro SIA "Nordic Training International" semināra "Uzņēmuma finanses vadītājiem" trenere konsultante, grāmatvedības pakalpojumu firmas SIA "F&A agency" direktore LILIJA MAKEJENOKA.



Uzņēmējs - vada, grāmatvedis - izpilda

Situācija, ka uzņēmēji nepārzina finanšu jautājumus un grāmatvedības lietas, nav neparasta. Daudzi komersanti nāk no citām profesijām, un sākotnēji vienīgais veids, kā sakārtot uzņēmuma finanšu jautājumus, ir paļauties tikai uz grāmatvedi. Taču L.Makejenokas kā semināra vadītājas pieredzē ir gadījumi, ka uzņēmēji pat vairākus gadus no vietas nav mācējuši veidot uzņēmuma budžetu un tikai tad, kad beidzot to iemācījušies darīt bez grāmatveža palīdzības, atklājies, ka iesāktais bizness nemaz nerentējas un nav iespējams atgūt ieguldītās finanses. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmējam pašam būtu jābūt zinošam finanšu lietās. "Grāmatvedis ir izpildītājs, viņš neatbild par uzņēmuma attīstību un rezultātiem. Par tiem rūpējas direktors. Ja viņš grib tos uzlabot un sasniegt savus izvirzītos mērķus biznesā, viņam jāmāk analizēt, kontrolēt, novērtēt visu finansiālo situāciju katrā nodaļā atsevišķi un visā uzņēmumā kopumā. Bet grāmatvedis bieži vien strādā tikai ar datiem un nedomā, vai mērķis ir sasniegts un kuri uzņēmuma finanšu rādītāji ir labi un kurus vajadzētu uzlabot," skaidro L.Makejenoka.

Problēmas un jautājumi dažādos uzņēmumos ir līdzīgi - kāpēc ir peļņa, bet nav naudas? Kā optimizēt nodokļus? Kā saprast atskaites? Ja uzņēmējs pats ir kompetents grāmatvedībā, viņš var veiksmīgāk plānot uzņēmuma nākotni un noteikt tā attīstības dinamiku. Grāmatvedis viņam sagatavo datus, un uzņēmējam jābūt prasmēm tos analizēt un izmantot.

L.Makejenoka stāsta, ka uzņēmēja pluss ir viņa biznesa ideja un radošais faktors, bet daudzi uzņēmēji ir tā aizņemti ar savu ideju, ka aizmirst to izrēķināt no ekonomikas aspekta. "Sākotnēji uzņēmējam jābūt vismaz vispārīgām zināšanām, kā organizēt savu uzņēmuma uzskaiti. Viņš to var apgūt gan augstākās izglītības iestādēs, gan dažādos apmācību semināros. Bet, jebkurā gadījumā, zināšanas ir nepieciešamas, lai izvairītos no kļūdām, sodiem un uzņēmējs pats grāmatvedim varētu norādīt, kurus datus un atskaites un kādā noformējumā viņš vēlas saņemt. Grāmatvedis uzņēmumā var mainīties, bet izveidotajai sistēmai jāpaliek, un tā jāpilnveido," uzskata speciāliste.

Iesākumā uzņēmējam būtu jāpārzina šādi galvenie un vispārīgie grāmatvedības jautājumi:

• Kā kontrolēt sava uzņēmuma līdzekļus un saistības? Kā izlasīt bilanci un atskaites? Kādu informāciju par uzņēmumu tās sniedz?

• Jāuzzina viss, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, - likmes, nosacījumi, ar kādiem izdevīgāk pieņemt darbā darbiniekus, vai uzņēmums var atļauties algot vēl kādu speciālistu.

• Jāmāk sastādīt budžetu - uzrakstīt ar reāliem uzņēmuma darbības skaitļiem savu finansiālo plānu - izdevumus, ienākumus, rezultātu - un saprast, vai tas ir apmierinošs un vai uzņēmējs ar tādiem rādītājiem piekrīt turpināt komercdarbību.

 

Princips kā ārstiem

Ja uzņēmējs pats būs kompetents šajos jautājumos, kādi tad ir grāmatveža pienākumi? L.Makejenoka skaidro, ka daļa no tiem jau ir ietverti grāmatveža darba līgumā. Pirmkārt, nosacījums kārtot grāmatvedību saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, nodrošināt grāmatvedības datu pārskatāmību darba devējam un trešajām personām. Otrkārt, izpildīt darba devēja vēlmes par vadības atskaiti. Tā, vienkāršā skaidrojumā, ir pašizmaksas aprēķins, atšifrējums pa dažādiem bilances posmiem, piemēram, pamatlīdzekļiem, debitoriem, izdevumu un ieņēmumu analīze un kontrole. Tā netiek rādīta publiski, bet pēc šīs atskaites uzņēmējs var kontrolēt budžeta izpildi, analizēt, kā ir sasniegts rezultāts. Turklāt, tā arī palīdz kontrolēt grāmatveža un katras atsevišķas nodaļas darbu un budžeta izpildi kopumā. Ja uzņēmējs šādu sistēmu ir izstrādājis, viņš ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunais grāmatvedis to turpina darīt.

Treškārt, tāpat kā ārstiem, arī grāmatvežiem ir jāievēro konfidencialitāte. To nosaka arī grāmatvežu darba ētikas kodekss. Zināt visu finanšu informāciju par uzņēmumu ir grāmatveža profesijas būtība. Bet cilvēki ir dažādi - neviens uzņēmums nav apdrošināts, ka grāmatvedis vai kāds cits darbinieks, piemēram, pārdošanas menedžeris, kuram ir pieeja šāda veida informācijai, to neizpaudīs. Risks pastāv vienmēr, tāpēc L.Makejenoka iesaka rūpīgi izvēlēties grāmatvedi jau pašā uzņēmējdarbības sākumā.

Viņa, pirmkārt, raudzītos, lai izraudzītajam grāmatvedim vai firmai, kas piedāvā šādus pakalpojumus, būtu nevainojama reputācija. Otrkārt, būtu jāpievērš uzmanība grāmatveža izglītībai. "Tagad ir ļoti daudz iespēju mācīties, paaugstināt savu kvalifikāciju. Mūsdienās vairs nepietiek ar to, ka grāmatvedis ir ieguvis augstāko izglītību. Likumdošana mainās ļoti strauji, un grāmatveža pienākums ir to pārzināt. Darba tirgū tiek arī atzinīgi novērtēts, ja speciālists ir ieguvis Latvijas Grāmatvežu asociācijas diplomu vai kādu starptautiski atzītu sertifikātu," skaidro L.Makejenoka. Treškārt, ne mazāk svarīga ir arī grāmatveža darba pieredze. Lai viņš varētu strādāt ne tikai ar algām un teorētiski pārzināt, kā sastādīt bilanci, bet lai būtu bilancspējīgs un varētu veikt iespējami daudzveidīgākus pienākumus. Vēl uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka šis cilvēks mīl savu darbu un ir uzticams.

Arī tad, kad grāmatvedis jau ir pieņemts darbā, vairākas pazīmes var liecināt par viņa kompetenci vai gluži otrādi - nekvalitatīvu darbu. Piemēram, lielāko daļu grāmatvežu vieno pedantisms, akurātums un nebaidīšanās uzņemties atbildību. Tas norāda, ka grāmatvedis ir pārliecināts par savu darbu. Par grāmatveža profesionalitāti vēsta arī viņa spēja izskaidrot jebkuru ciparu atskaitē, ko viņš ir gatavojis un nodevis direktoram. Tas savukārt norāda, ka atskaitē rakstītie cipari nav nejauši, grāmatvedis izprot uzrakstīto un māk to priekšniekam izskaidrot arī detalizētāk. Respektīvi - grāmatvedim savu gatavoto atskaišu un uzņēmuma bilances datos jāpeld kā zivij ūdenī. "Vēl grāmatvedim jāievēro datumi - atskaites jānodod laikus. Tas liecina, ka cilvēks māk plānot savu darbu un paredzēt, cik ilgu laiku konkrētais uzdevums aizņem," speciāliste norāda uz vēl vienu būtisku grāmatveža kvalitātes rādītāju.

Ja uzņēmējam pietiek, ka grāmatvedis strādā tikai pāris stundu nedēļā, un viņš saņem visu, kas ir nepieciešams, - nodotas atskaites, pārskaitītu naudu un citus izpildītus pienākumus, viņš var algot grāmatvedi tikai uz pusslodzi. Bet, ja uzņēmējs nemāk kontrolēt viņa darbību un to uzraudzīt, pusslodzes grāmatvedis var šo situāciju izmantot arī ļaunprātīgi un savus pienākumus veikt neapzinīgi.

 

Nav pienākuma brīdināt

Vai grāmatvedim, kurš bilancē redz tendenci finanšu krīzei uzņēmumā, ir pienākums par to brīdināt uzņēmēju? L.Makejenoka skaidro, ka tas nav obligāti, bet ir jāvērtē katrs gadījums individuāli. Ja mazā uzņēmumā strādā viens grāmatvedis, kurš ir labs analītiķis, pats gatavo atskaites un nodod informāciju vadītājam, viņš savus vērojumus var darīt zināmus uzņēmuma vadībai. Protams, šādi augsti kvalificēti grāmatveži vēlas saņemt arī attiecīgu samaksu par darbu. Ja uzņēmums to nevar atļauties, tad, pēc speciālistes domām, izdevīgi ir uzņēmējam pašam apgūt nepieciešamās prasmes analizēt atskaites un citus finanšu dokumentus.

Citādi apstākļi ir lielos, starptautiskos uzņēmumos, kuros strādā vairāki grāmatveži ar stingri sadalītiem pienākumiem. Viens no viņiem ir galvenais, pārējie - uzskaites grāmatveži, kuru pārziņā ir kāds no pienākumiem, piemēram, debitoru, noliktavu, norēķinu, algu uzskaite, bet tie nepārzina uzņēmuma darbību kopumā. Šo informāciju zina tikai galvenais grāmatvedis, finanšu direktors (ja tāds ir) un uzņēmuma direktors vai īpašnieks. Dažkārt uzņēmumos ir īpašs analītiķa amats - vadības grāmatvedis. Kamēr kāds no viņa kolēģiem - finanšu grāmatvedis - atbild par uzņēmuma nodokļiem, algas aprēķiniem un pārējo uzņēmuma vispārīgo darbību, grāmatvedis analītiķis skata šos rādītājus kopumā un skaidro tos uzņēmuma vadībai.

Taču mēdz būt arī tā, ka ir labi grāmatveži, bet viņi neprot finanšu stāvokli izskaidrot. Tāpat kā ir cilvēki, kas ļoti ātri apgūst valodas, bet nevar tās iemācīt citiem. Ja grāmatvedis uzņēmējam nemāk paskaidrot, ko nozīmē attiecīgie rādītāji, tas nenozīmē, ka viņš ir nekompetents sava aroda pārstāvis. Bet, ja grāmatvedis māk ne tikai veidot bilanci, bet to arī skaidrot un analizēt, tāds speciālists uzņēmumam ir liela vērtība.

 

Ar grāmatvedi jādraudzējas

Ja uzņēmēja un grāmatveža viedokļi kādā jautājumā ir ļoti atšķirīgi un uzņēmējs uzskata, ka ir pietiekami kompetents finanšu jautājumos, lai spētu oponēt grāmatvedim, neviens no viņiem kādā būtiskā finanšu jautājumā negrasās piekāpties, pastāv trešais jeb neitrālais variants - uzaicināt kādu neatkarīgu ekspertu - uzņēmumu revidentu, kas pārbauda uzņēmuma datus reizi gadā, vai konsultantu, kas pēc uzskaites sistēmas pārbaudes dos savu neatkarīgu atzinumu un padomus par procesiem uzņēmumā. Vēl uzņēmumā var ieviest atsevišķu kontroles vienību - iekšējo auditoru.

"Ar grāmatvedi ir jādraudzējas. Ja uzņēmējam ar viņu neizdodas atrast kontaktu, tad varbūt šim amatam ir jāmeklē cits darbinieks," uzskata L.Makejenoka. Viņa iesaka: būtiski ir ne tikai uzņēmējam pašam pārzināt grāmatveža darba būtību, bet to paskaidrot arī citiem darbiniekiem - iepazīstināt ar grāmatveža nozīmi uzņēmumā. Nereti viņa kolēģi, menedžeri, administratori, mārketinga speciālisti, nesaprot grāmatveža funkcijas un pienākumus. "Viņi redz, ka grāmatvedis visu dienu sēž ofisā un it kā neko nedara... Bet tā nav! Dažkārt, tuvojoties svarīgu atskaišu nodošanas termiņiem, grāmatveži strādā virsstundas. Tāpēc viņi reizēm ir stresa pilni," skaidro speciāliste.

Ir situācijas, kad grāmatvedis no citiem darbiniekiem prasa laikus nodot pavadzīmes, čekus, atskaites, bet kolēģiem nav skaidrs, kāpēc grāmatvedim tas vajadzīgs, un viņi dusmojas, nezinot, ka grāmatvedim pēc tam jāveido kopīga atskaite. Tāpēc grāmatvedi uzņēmumā vajadzētu saprast un mīlēt!

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas