Salacgrīvas pašvaldībai ir septiņi līgumi ar nevalstiskajām organizācijām par dažādu funkciju, dažādu lietu veikšanu. Piemēram, ir līgums ar makšķernieku klubu „Salackrasti” par upes apsardzību, uzraudzību, sakopšanu, jaunatnes iesaistīšanu un apmācību vides aizsardzībā. Ar ko ir labi šādi līgumi? Tas ieinteresē NVO darboties, nodrošina ar zināmu finansējumu, un arī pašvaldība tādējādi sevi atbrīvo no pienākumiem, ko tā varbūt neveiktu ne uz pusi tik labi.

Tūrismam no piejūras tomēr vajadzētu ieiet jūrā. Tas tā notiek citās Baltijas valstīs, Latvijā šādu piemēru vēl nav.

Latvijā ir ļoti daudz neizmantotas biomasas koksnes veidā vai lauksaimniecības atlikumos. Tas, protams, nav labākais veids, kā pārveidot šīs biomasas automobiļu degvielā šodien un ar šā brīža tehnoloģijām, bet koksni var izmantot elektroenerģijas ražošanā vai siltuma ražošanai koģenerācijas procesā. Šādi risinājumi un šādas tehnoloģijas dod ļoti labus CO₂ ietaupījumus, stipri labākus nekā izmantošanai automašīnās.

Sievietes Apē varētu vēlēties kosmetologa, manikīra, masiera pakalpojumus saņemt kādā jaukā salonā, nevis pie pazīstamiem cilvēkiem mājās. Ļoti nepieciešams ir zobārsts, kura praksei savu atbalstu iespēju robežās ir gatava sniegt arī pašvaldība.

Auces pilsētā trūkst kvalitatīva ēdināšanas uzņēmuma (kafejnīcas, varbūt pat restorāna), kur būtu iespējams garšīgi un kvalitatīvi paēst ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī atpūsties pilsētas viesiem. Patīkami būtu, ja šāda atpūtas vieta nodrošinātu papildu izklaides iespējas.

Lielvārdes pilsētā perspektīvā būtu nepieciešams veidot veco ļaužu aprūpes māju (pansionātu), kurā tiktu piedāvāti gan ilgstošas, gan īslaicīgas aprūpes pakalpojumi.