Riska kapitāls gudram biznesam

SIA "Zaļās gaismas investīcijas" (ZGI) pirmais no trim valsts atbalstītajiem riska kapitāla fondiem paziņojis par savas darbības oficiālo startu, tātad sācis izskatīt pieteikumus ieguldījumiem uzņēmumu pašu kapitālā. Riska kapitāla finansējums paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa uzsver, ka valsts mērķi šai atbalsta programmai bija divi- riska kapitālu radīt kā nozari un veicināt finansējuma pieejamību uzņēmēju dažādu inovatīvu projektu realizēšanai. Riska kapitālam atvēlēti 10,58 miljoni latu (80% Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi, 20%- Latvijas valsts finansējums). Šī atbalsta trīs ieguvēji, kas uzvarēja Riska kapitāla fondu vadības sabiedrību konkursā (vēl arī "Otrais Eko fonds" un "Invento"), piesaistot privātās investīcijas, kopējo kapitālu dubultojuši, tādējādi uzņēmējiem būs pieejami aptuveni 22 miljoni latu. ZGI fonds varēs rīkoties ar 5,167 miljoniem latu, no kuriem privāto investoru daļa ir 1,8 miljoni.

"Šāda veida atbalsts uzņēmējdarbībai ir svarīgs," uzver Mārtiņš Rikšis, ZGI valdes priekšsēdētājs, ilustrācijai minot pasaules pieredzi, piemēram, kā Amerikā Silikona ielejas rašanās posmā 1939.gadā uzņēmums "Hewlett Packard" viens no pirmajiem saņēmis šādu "grūdienu biznesam", kura pozitīvs rezultāts redzams ilgtermiņā.

Nereti biznesa idejas sākuma posmā uzņēmējiem pietrūkst naudas projekta īstenošanai, riska kapitāls papildinās iespējamos resursus: bankas vai cita veida finansējumu. Tā uzņēmējs, kura projekts tiks atzīts par atbilstīgu, saņems tik daudz papildu resursu, "lai viņš nostātos uz kājām un iegūtu stabilitāti", piebilst M.Rikšis. Kā pierādījums tam, ka riska kapitāls var strādāt kopā ar banku, ir ZGI sadarbība ar "SEB Unifondiem", kas ir pārstāvēti vadības kompānijā un ir arī viens no investoriem fondā, tādējādi attīstot ilgtermiņa intereses nozarē.

Arī "SEB Unifondi" izpilddirektors Normunds Igolnieks atsau­cas uz vēsturisko pieredzi, jo "pirms 150 gadiem Valenberga kungs radīja banku, pateicoties radošai pieejai finansēm". SEB grupa pirmā iesaistījusies riska kapitāla projektā, viņš saskata, ka būs arī sekotājas.

Kā "Komersanta Vēstnesis" jau rakstīja (23.08.2006.),Eiropas direktīvas riska kapitālistiem nosaka nozaru ierobežojumus: šī nauda nav paredzēta tērauda, sintētisko šķiedru ražošanai, automobiļu ražošanai, kuģubūvei, transporta nozarei, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, tirdzniecībai, finanšu starpniecībai, nekustamā īpašuma un azartspēļu biznesam. Vienas ir nozares, kuras plaukst bez īpašas ucināšanas, dažām atbalstu paredz citas, gan valsts, gan ES struktūrfondu, programmas.

Riska kapitāls sāk darboties Latvijas ekonomikā brīdī, kad tautsaimniecības it kā negausīgajai izaugsmei vajadzīgi jauni stimuli, jo nekustamā īpašuma cenu spirāle var pārtrūkt kaut vai tāpēc, ka ir jau arī cilvēka finansiālo spēju robežas, kas liek pārvērtēt dzīvi uz parāda līdz pēdējam santīmam.

Riska fonda pārzinātāji Latvijas biznesa vidē lūkojas uz nozarēm, kurās iespējams dot pievienoto vērtību. Kā piemērs, kur tiek saskatīta liela perspektīva, tiek minēta veselības aprūpe.

Riska kapitālisti arī nemitējas atgādināt, ka uzņēmējiem nepieciešami mājas darbi, tas ir, plāns, projekts, tāda ideja, kuru ar riska investoru naudu un konsultantu zināšanām var pārvērst sekmīgā biznesā. Fonds strādās, lai veidotu pievienoto vērtību, jo investoru nauda nav dāvana, tā ir ieinteresētība gūt peļņu, kad kapitāldaļas pēc gadiem pieciem tiks pārdotas. Fonda pamatu veido finanšu intelektuāļi, pieredzējuši cilvēki uzņēmumu izveidē, vadīšanā un pārdošanā. Viņi arī piedalīsies projektu atlasē, lēmumu pieņemšanā, uzraudzībā, lai nodrošinātu projektu kvalitatīvu īstenošanu.

Lidija Dārziņa, "KV"

	Mārtiņš Rikšis, ZGI valdes priekšsēdētājs: Esam sākuši izskatīt projektus, gaidām uzņēmējus ar idejām. Pusotra gada laikā plānojam investēt apmēram pusotrā desmitā uzņēmumu. Ar riska kapitālu un citiem finansējuma veidiem projekta apjoms vienā uzņēmumā varētu būt no 2 līdz 3 miljoniem latu. Riska kapitālistiem ir noteikti atsevišķi ierobežojumi: kā biznesa partneris viņi ar kapitālu uzņēmumā ir mazākumā un varēs iegūt līdz 49% no kopējā akciju skaita. Formālais riska investīciju slieksnis vienā uzņēmumā ir 700 000 latu. Taču riska kapitāla nākšana rada arī papildu iespējas, tas ir signāls citiem investoriem.
	Normunds Igolnieks, "SEB Unifondi" izpilddirektors: Svarīga ir pensiju fondiem dotā iespēja ieguldīt naudu riska kapitāla fondos. Pasaules prakse rāda, ka pensiju fondi riska kapitāla fondos iegulda apmēram 5-10% savu līdzekļu. Tas dod iespēju papildus nopelnīt nākamajiem pensionāriem. Latvijas ekonomiku pēc ļoti straujās izaugsmes tagad varētu stimulēt viens svarīgs faktors- uzņēmēji. Cilvēki strādā aktīvāk tad, kad viņiem kaut kas pieder, kad viņi ir ļoti ieinteresēti galarezultātā.
	Lita Kalniņa, LGA valdes priekšsēdētāja: Šādu fondu izveidošana liecina par briedumu Latvijas ekonomikas izaugsmē. ZGI fonds ir ne tikai pirmais Latvijā, bet pirmais arī Baltijā, kas sāk darboties kā publiskā un privātā finansējuma partnerība. Riska kapitāla fondiem paredzēts liels atbalsts arī nākamajā finanšu periodā, kad sabied­riskais finansējums pieaugs līdz 45 miljoniem latu. Taču valsts stratēģiskais mērķis ilgtermiņā ir pakāpeniski padarīt šo nozari patstāvīgu. Tik labvēlīga situācija kā pašreiz vairs nebūs, tāpēc aicinu uzņēmējus jau tagad aktīvi izmantot piedāvāto iespēju.
	Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris: Par riska kapitālistu var dēvēt jebkuru uzņēmēju, kas savā biznesā ieguldījis pirmos 2000 latu, tātad ar tiem bijis gatavs riskēt. Uzņēmīgie cilvēki ir tie, kas nodrošina darba vietas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, sekmē ekonomisko izaugsmi. Latvijā vajag vairāk konkurētspējīgu uzņēmumu, kas dotu vairāk darba vietu, un uzņēmējiem vajag vairāk naudas- simtiem tūkstošu, jā, varbūt pat miljonu latu. Jāuzsver, ka riska kapitāla iesaistīšana nav neveiksmīgu uzņēmumu sanācija, tas ir investīciju atbalsts attīstībai, veiksmīgam uzņēmējam.