Nr.8 (64) 2007. gada 21. februāris

Piedzērušos var atlaist nekavējoties

 

Guntars Staune, Valsts darba inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītājs

 

07.JPG (20010 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

"Ja darba ņēmējs pēc atbrīvošanas no darba cels prasību tiesā, tā ņems vērā divus faktorus: vai ir pietiekami daudz pierādījumu faktam, ka darbinieks darbā atradies reibuma stāvoklī, un vai atbrīvošana no darba notikusi atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai."

Darba devēji Valsts darba inspekcijai (VDI) regulāri jautā, kā likumīgi atbrīvot no darba cilvēku, kas darba vietā atrodas reibuma stāvoklī. Jāatzīst, ka, precīzi ievērojot likumā noteiktās prasības, to izdarīt nav nemaz tik grūti, tomēr darba devēji bieži kļūdās, nepareizi izpildot atlaišanas procedūru. Arī viens neuzrakstīts akts var būt pietiekams iemesls, lai vēlāk tiesa atlaisto darbinieku atjaunotu darbā.

Darba likuma 101.panta 1.daļas 4.punkts nosaka, ka darba devējam ir tiesības darba ņēmējam uzteikt darbu, ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī. Turklāt šā paša likuma 103.pants nosaka darba devēja tiesības to izdarīt nekavējoties. Tātad darbinieku, kurš darbā atrodas alkohola reibuma stāvoklī, no darba var atbrīvot tajā pašā dienā, kad viņš darbā ir piedzēries.

Lai gan tas izklausās ļoti vienkārši, jāatzīst, ka darba devējiem jāievēro vairāki noteikumi, kā to izdarīt precīzi, lai vēlāk darba ņēmējs pret savu darba devēju neceltu prasību tiesā, kas atzītu atbrīvošanu no darba par nepamatotu. Ja darba ņēmējs pēc atbrīvošanas no darba cels prasību tiesā, tā ņems vērā divus faktorus: vai ir pietiekami daudz pierādījumu faktam, ka darbinieks darbā atradies reibuma stāvoklī un atbrīvošana no darba notikusi atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai.

Kā konstatēt faktu

Ja darba devējs redz, ka viņa darbinieks ir piedzēries, iespējami divi risinājuma varianti: nosūtīt darbinieku uz speciālu ekspertīzi medicīnas iestādē vai arī sastādīt aktu par darbinieka atrašanos darbā reibuma stāvoklī.

Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumu Nr.625 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 6.pants nosaka: "Medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas, valsts vai pašvaldības policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja rakstisku nosūtījumu, kurā norādīts medicīniskās pārbaudes iemesls." Tātad - uzņēmuma vadītājam ir tiesības darbinieku nosūtīt uz šādu pārbaudi, aizpildot speciālu veidlapu (noteikumu 2.pielikums). Šie noteikumi nosaka arī tās 34 ārstniecības iestādes, kam ir tiesības veikt šo pārbaudi: tās ir gan vairākas medicīnas iestādes Rīgā, gan rajonos.

Reibums vai ietekme

Mediķu atzinums par alkohola ietekmi tiek sniegts vienīgi tad, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskajā vidē. Darba devējam jāraugās, kas teikts medicīniskās pārbaudes protokolā, kurā apraksta rezultātus un apstiprina vienu no desmit iespējamajiem pārbaudītās personas stāvokļiem:

• nav konstatēta alkohola ietekme;

• nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme;

• nav konstatēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, kuru dēļ nepiecie­šams izvairīties no atrašanās paaugstinātas bīstamības apstākļos;

• ir konstatēta alkohola ietekme;

• ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme;

• ir konstatēta alkohola un narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme vienlaikus;

• ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme;

• ir konstatēts alkohola reibums;

• ir konstatēts narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibums;

• ir konstatēts medikamentozs reibums.

Medicīniskā alkohola ekspertīze ir maksas pakalpojums. Kas par to maksā? Ja mediķu atzinums ir pozitīvs - darbinieks ir bijis alkohola reibumā, - ekspertīzi apmaksā pats darbinieks, bet, ja izrādās, ka viņš nav bijis alkohola reibumā, - pakalpojumu apmaksā darba devējs.

Darba devējs pārliecinoši darbinieku atbrīvot no darba var tad, ja protokolā mediķis apliecinājis, ka pārbaudāmajam ir konstatēts reibums, savukārt krietni uzmanīgākam ar atbrīvošanu jābūt tad, ja protokolā minēta alkohola vai narkotisko vielu ietekme, jo Darba likums kā atbrīvošanas iemeslu paredz alkohola reibumu, nevis alkohola ietekmi.

Darba likums neparedz nekādas reibuma pakāpes gradācijas - nevienam nav jāskaidro un jāizvērtē, darbinieks ir mazliet iereibis vai stipri iereibis, galvenais ir fakts - reibuma stāvoklis.

Ja pārbaudei nepiekrīt

Protams, mediķu atzinuma iegūšana ir vienkāršākais ceļš reibuma stāvokļa pierādīšanai, bet tas iespējams vien tad, ja darbinieks no šāda veida pārbaudes neatsakās. Krietni sarežģītāka situācija izveidojas tad, ja darbinieks no došanās uz medicīnisko pārbaudi atsakās vai arī viņš ir tik piedzēries, ka nemaz nav spējīgs to izdarīt. Darba devējiem jāatceras, ka viņi nevar darbinieku vest uz pārbaudi ar varu, un arī policijas izsaukšana te nederēs. Tādā gadījumā darba devējam jāsastāda akts.

Lai sastādītu aktu, noteikti jāpieaicina vismaz divi liecinieki, kas to parakstītu. Darba devējam aktā jānorāda pēc iespējas vairāk pazīmju, kas liecinātu, ka darbinieks darbā ir reibuma stāvoklī: grīļīga gaita, neadekvāts runas veids, smaka utt.

Vajadzīgs paskaidrojums

Nākamais solis ir paskaidrojuma saņemšana no vainīgā darbinieka, kā to nosaka Darba likuma 101.panta 2.daļa. Šajā pantā ir arī norādīts, ka, lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu. Jādomā, ka atrašanās darba vietā reibuma stāvoklī tomēr ir pārlieku nopietns pārkāpums, lai darba devējs vēl izvērtētu pārkāpuma smagumu.

Protams, darbinieks var atteikties paskaidrojumu rakstīt vai arī viņš var būt tik piedzēries, ka nav pat spējīgs to izdarīt. Tādā gadījumā darba devējam atkal jāsastāda akts par to, ka darbinieks neraksta paskaidrojumu.

Rakstisks darba uzteikums

Nākamais solis - darba uzteikums, kas noteikti ir rakstisks dokuments. Kā nosaka Darba likuma 102.pants, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tātad: uzteikumā skaidri jānorāda, kad, kur un kādā stāvoklī atradies darbinieks.

Turklāt ir skaidri jāpierāda, ka darbinieks ir uzteikumu saņēmis, tātad - viņam tas jāparaksta. Ja darbinieks uzteikumu atsakās parakstīt, darba devējam atkal jāsastāda akts par darbinieka atteikumu.

Atbrīvošanas laiks

Kā nosaka Darba likums, darbinieku, kas darbā atrodas reibuma stāvoklī, var atbrīvot nekavējoties. Ja darbinieks ir atteicies no medicīniskās ekspertīzes un darba devējs sastāda vajadzīgo aktu, vienlaikus iegūst darbinieka paskaidrojumu vai aktu par tā nerakstīšanu, kā arī uzraksta uzteikumu, darbinieku no darba var atbrīvot jau tajā pašā dienā.

Citāda situācija izveidojas tad, ja darbinieks dodas uz medicīnisko ekspertīzi, jo tad darba devējam jāsagaida tās rezultāti. Svarīgi atcerēties, ka darbiniekam, kurš darbā atradies alkohola reibumā, darbu var uzteikt mēneša laikā no pārkāpuma brīža. Darba likuma 101.panta 3.daļā noteikts, ka darbinieku par atrašanos darbā alkohola reibuma stāvoklī var atbrīvot mēneša laikā no pārkāpuma brīža, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tātad: ja darbinieks uzreiz pēc pārkāpuma saslimst, viņu vienalga pēc tam var atlaist, bet tas nav iespējams tad, ja darbinieks noslimo ilgāk par sešiem mēnešiem.

Darba devējam jāielāgo, ka arī darbiniekam, ko atbrīvo par atrašanos darbā reibuma stāvoklī, atlaišanas dienā izmaksā gala aprēķinu un noteikti arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Arodbiedrības piekrišana nav vajadzīga.

Pieredze rāda, ka, atbrīvojot darbinieku par atrašanos darba vietā reibuma stāvoklī, darba devēji visbiežāk kļūdās tieši procedūrā: emociju uzplūdā, redzot piedzērušos darbinieku, uzkliedz viņam, lai vācas, bet piemirst noformēt kādu no dokumentiem, kas ir pietiekams iemesls, lai tiesa darbinieku atjaunotu darbā.

Ko vēl var darīt darba devējs

Darba devējs, protams, var iegādāties, piemēram, alkometru, lai uz vietas pārbaudītu, vai darbinieks nav alkohola reibumā. Tomēr jāņem vērā, ka alkometram jābūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificētam, lai mērījumus varētu atzīt par juridiski spēkā esošiem pierādījumiem.

Tomēr darba devējs var iekšējās kārtības noteikumos paredzēt, ka darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma ir pienākums piekrist alkohola testam izelpā turpat darba vietā. Tādā gadījumā darbinieka atteikumu var klasificēt kā darba kārtības noteikumu pārkāpumu, kas var būt kā papildu iemesls atbrīvojumam no darba.

 

Publikāciju sagatavoja Lolita Lūse, "KV"

Darba likums

 

101.pants. Darba devēja uzteikums

(1) Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, šādos gadījumos:

1) darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;

2) darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

3) darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;

4) darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;

5) darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;

6) darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

7) darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

9) tiek samazināts darbinieku skaits;

10) tiek likvidēts darba devējs - juridiskā persona vai personālsabiedrība.



© VSIA "Latvijas Vēstnesis"