Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
  Biznesa vide | Par konkurētspējas attīstību domājot

Klasteru attīstības potenciāls Latvijā
Dr., prof. TATJANA VOLKOVA, Banku augstskolas rektore, NAP eksperte


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijā pēdējā laikā ir aktivizējusies diskusija par tautsaimniecības attīstības prioritātēm un attīstības virzieniem, kas var paaugstināt ekonomikas un uzņēmumu konkurētspēju. Plašsaziņas līdzekļi ziņo par bažām saistībā ar ražošanas apjoma krišanos Latvijā.



Tā, piemēram, Mazo darba devēju konfederācija (MDDK) pauž satraukumu par to, ka katastrofāli krītas ražošanas apjomi, proti, gada laikā ražošanas apjoms ādas izstrādājumu ražošanā krities par 43%, mēbeļu ražošanā par 22%, gumijas un plastmasu ražošanā par 21%, metālu ražošanā par 16%, apģērbu ražošanā par 12 procentiem. Kopējo situāciju kaut cik glābj tikai otrreizējo izejvielu pārstrāde (pieaugums 33%), kas notur kopējo kritumu 5% robežās (portāls "Delfi", 03.07.08.) "Mūs visvairāk satrauc [valdības] bezdarbība darba izmaksu samazināšanā. Uzskatām, ka tas ir šobrīd galvenais iemesls rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumam," uzsver MDDK līdzpriekšsēdētājs H.Danusēvičs. Šā gada 7.jūlijā arī "Dienas Bizness" raksta, ka "Ekonomikas ministrija kopā ar Latvija Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru nonākusi pie secinājuma, ka apstrādes rūpniecību un eksportu vislabvēlīgāk ietekmētu cita veida nodokļu stimuls."

Taču vai varam joprojām paļauties tikai uz valdības fiskālo politiku un saistīt ražošanas samazināšanos ar izmaksu pieaugumu? Kādi varētu būt citi būtiski uzņēmumu darbības virzieni, kas paaugstinātu to konkurētspēju un inovāciju kapacitāti?

 

Klasteri kā valsts prioritāte konkurētspējas un inovāciju veicināšanai

Klasteru jeb uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbības tīkla attīstības veicināšana ir viens no starptautiskajā praksē atzītiem veidiem, kā stiprināt industriju starptautisko konkurētspēju, veicināt inovācijas, inovatīvu produktu un darbības veidu attīstību.

Tā rezultātā klasteri veidojošie uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki arī starptautiskajā līmenī, jo klasteri veicina eksportu, kā arī veicina ārpakalpojumu attīstību.

Kas tad ir klasteris jeb puduris? Klasteris ir noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietots līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modelis, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas.

Tam ir pietiekami resursi un kompetence sasniegt t.s. kritisko slieksni, kas ļauj tam nodrošināt noteicošo vietu konkrētā saimnieciskās darbības jomā.

Klasteri var veidoties ap noteiktiem tautsaimniecības sektoriem, piemēram, pārtikas ražošanas klasteris vai finanšu pakalpojumu klasteris. Tāpat klasteri var veidoties arī industriju līmenī, piemēram, izklaides industrijas klasteris, vai dizaina industrijas klasteris. Industrijas veido uzņēmumi, kas, apmierinot noteiktas patērētāju pamatvajadzības, tirgū piedāvā konkrētus produktus, t.sk. preces vai pakalpojumus. Savukārt sektorus veido līdzīgas industrijas. Piemēram, pārtikas ražojošo uzņēmumu klasteri veido uzņēmumi, kas tirgū piedāvā pārtikas produktus - sulu industrijas uzņēmumi, saldēto produktu industrijas uzņēmumi, cukura industrijas uzņēmumi, gaļas industriju uzņēmumi, dārzeņu industrijas uzņēmumi, utt. un ar tiem saistītie uzņēmumi, dažādas organizācijas. Pārtikas ražošana nav iespējama bez loģistikas industrijas uzņēmumu sekmīgas darbības, izglītotiem speciālistiem, transportēšanas industrijas uzņēmumiem, attīstītas infrastruktūras u.c.

Par valdības lomu klasteru veicināšanā jākļūst Klasteru politikas izstrādei, atbalstam labvēlīgas klasteru veidošanas vides radīšanai, domāšanas maiņai, apzinoties klasteru un industriju lomu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanā. Tautsaimniecības attīstības stratēģija jābalsta uz klasteru veidošanu un attīstību, tās pamatā ir klasteru sērijas. Kā uzsver klasteru speciālisti, valdības politikas veidošanā attieksmei jābūt neitrālai, nevar izcelt vienu industriju, klasteri uz cita rēķina, jo to darbība bieži vien pārklājas un papildina viena otru. Līdz ar to par būtisku valsts prioritāti jākļūst klasteru veidošanai, lai veicinātu konkurētspēju un inovācijas.

 

Klasteru potenciāla noteikšanas metodoloģija

Tautsaimniecības stratēģijas veidošanai, pamatojoties uz klasteriem, M.Porters, Hārvarda Biznesa skolas Konkurētspējas institūta direktors, ir izstrādājis metodoloģiju klasteru potenciāla noteikšanai. Metodoloģijai ir vairāki posmi. Pirmām kārtām ir jānosaka klasteru veidošanas kandidāti pēc noteiktiem kritērijiem: tās ir industriju grupas, kuras ir vairāk ģeogrāfiski koncentrētas, kuras ir straujāk augošas salīdzinājumā ar līdzīgu industriju attīstības tempiem valstī, kurās ir arī augstāks atalgojuma līmenis nekā līdzīgās industrijās valstī. Pēc tam jānosaka, kādā dzīves cikla posmā klasteris atrodas: veidošanās posmā, attīstības posmā vai arī tas jau ir klasteris, kas darbojas. Tad ir jāveic klastera kvalitatīvā analīze, organizējot intervijas vai fokusa grupas, vācot datus par sektoru, klastera saiknēm un attiecībām, klastera virzītājiem un atbalsta faktoriem, kā arī izaicinājumiem. Tālāk seko konkurētspējas analīze: uzņēmumu patenti, galvenie produkti, lielākā ģeogrāfiskā koncentrācija, desmit vadošie uzņēmumi, uzņēmējdarbības līmenis, reģionu konkurenti u.c. Tad seko ekonomikas attīstības un politikas noteikšana, pamatojoties uz atbalstu klasteru veidošanai un attīstībai: politikas un aktivitātes jānosaka sadarbībā ar partneriem valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, ir jānosaka mērījumi un indikatori, jāveic stratēģijas izstrāde un tā nepārtraukti jānovērtē.

 

Eiropas atbalsts klasteru veidošanai un attīstībai

Eiropā klasteru jautājumam tiek pievērsta arvien lielāka vērība. Šā gada janvārī Zviedrijā notika starptautiska konference "Inovācijas un klasteri", kur tika uzsvērts, ka "par daudzu pilsētu, valstu un reģionu galveno prioritāti ir kļuvusi globāli konkurētspējīgu klasteru noteikšana. Ģeogrāfiski saistīto noteiktu industriju koncentrēšanās ir nozīmīgs pamats ekonomikas attīstībā un klasteru politikai jākļūst reālajam Eiropas labklājības virzītājam." Šogad 22. un 23. septembrī Berlīnē notiks starptautiska konference "Klasteru politika un menedžments - Eiropas un reģionālās inovāciju iniciatīvas", kuras mērķis ir diskutēt par klasteru politiku un menedžmentu reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Latvija ir paudusi savu atbalstu Eiropas Klasteru memorandam, kas uzsver, ka reģioniem, kur koncentrētas nepieciešamās prasmes, izcila pētniecība, ir pieejams riska kapitāls un ir izveidoti stipri klasteri, piemīt lielākas iespējas kļūt par inovāciju centriem salīdzinājumā ar tiem, kam nav klasteru un ir izolēta pētniecība. Klasteri kļūst par galvenajiem faktoriem, kas piesaista kapitālu, cilvēkus un zināšanas. Memorandā uzsvērts, ka Eiropā uzsvari ir jāmaina no atbalsta piedāvājuma veicināšanai uz plašāku inovācijas ekoloģiju, t.sk atbalstu klasteru veidošanai un attīstībai. Vairākas Eiropas valstis ir uzsākušas klasteru veidošanas iniciatīvas, piemēram, Lielbritānija, Čehija, daži Austrijas reģioni, Francija, Vācija u.c.

 

Klasteru kartēšana un statistikas datu uzskaites pilnveidošanas nepieciešamība

Klasteru kartēšana ir ietekmīgs instruments politikas veidotājiem un palīdz noteikt augošus, norietošus un strauji veidojošos biznesa klasterus, ņemot par pamatu statistikas datus reģionā, nosakot to stiprās un vājās puses ar mērķi labāk organizēt un noteikt ekonomikas prioritātes. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka 20.gs. beigās un 21.gs. sākumā notikušas nozīmīgas pārmaiņas arī statistikas datu uzskaitē ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Tā, piemēram, 1999.gada februārī Kanādas, Meksikas un ASV statistikas aģentūras uzsāka kopēju projektu ar mērķi izstrādāt mūsdienīgu, uz pieprasījumu orientētu produktu klasifikāciju, pazīstamu kā North American Product Classification System (NAPCS). Darbs tika koncentrēts uz produktu uzskaiti pakalpojuma sektorā. Līdz ar to ASV notika pāreja no industriālās statistikas uz industriju statistiku.

Arī Eiropas Kopiena saskārās ar to, ka pietrūka nepieciešamo statistikas datu, lai atspoguļotu norises tautsaimniecībā, strauji attīstoties pakalpojumu sektoram. 2006. gadā tika pieņemta Eiropas Komisijas regula, kas tika virzīta uz statistikas sagatavošanas modernizēšanu. Tāda atjaunināta klasifikācija ir būtiska NACE 2 saistībā ar Komisijas centieniem modernizēt Kopienas statistikas sagatavošanu un iegūt salīdzināmākus un atbilstīgākus datus - ar mērķi pilnveidot ekonomikas politikas veidošanu. Arī Latvijā kopš 2008.gada 1.janvāra tiek izmantota NACE 2 statistikas datu klasifikācija, kas ļaus uzkrāt arvien objektīvākus statistikas datus, lai varētu noteikt attīstības tendences ekonomikā un pieņemt pamatotākus lēmumus.

 

Klasteru veidošana Latvijā un valsts atbalsta nepieciešamība

Eirobarometrsir publicējis pētījumu par Eiropas klasteriem un to lomu inovāciju veicināšanā (2006.g.) Tas rāda, ka katrs ceturtais uzņēmums (min. 20 darbinieku) ES darbojas klasteru vidē, t.i., cieši sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem. Lielbritānija ir pirmajā vietā aktīvu klasteru skaita ziņā, tai seko Latvija un Īrija. Pētījumā ir atzīmēts, ka klasteru veidošana un sadarbība ir vairāk raksturīga vecajām Eiropas dalībvalstīm. Diemžēl nākas konstatēt, ka publiskais atbalsts klasteru veidošanai viszemākais ir Latvijā un Slovākijā. Latvijai ir viszemākie rādītāji, kas raksturo atbalstu tīkla veidošanai (starp uzņēmumiem un starptautiskā līmenī), niecīgs ir arī atbalsts klastera zīmola veidošanai, dažādu sabiedrisko pasākumu organizēšanai, nepietiekama ir tieša finansiāla atbalsta sniegšana dažādiem uz klasteriem attiecināmiem projektiem. Tāpat būtisks būtu arī atbalsts inkubatoru attīstībai noteiktā klastera ietvaros.

"Valdības politikas veidošanā attieksmei jābūt neitrālai, nevar izcelt vienu industriju, klasteri uz cita rēķina, jo to darbība bieži vien pārklājas un papildina viena otru."

Klasteru izveides nepieciešamība Latvijā gan minēta Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas rūpniecības pamatnostādnēs 2004.-2013.gadam un Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam. Ekonomikas ministrija 2007.gadā noslēdza līdzdarbības līgumus ar attiecīgajām organizācijām par Meža klastera, Mēbeļu ražošanas un saistīto nozaru (industriju) klastera, Metālapstrādes un saistīto nozaru (industriju) klastera, Biodegvielas un saistīto nozaru (industriju) klastera, Pārtikas ražošanas un saistīto nozaru (industriju) klastera, Tekstila un saistīto nozaru (industriju) klastera, Informācijas sistēmu klastera, Farmācijas un saistīto nozaru (industriju) klastera, Elektronikas un saistīto nozaru (industriju) klastera attīstības stratēģijas izstrādi. Piemēram, Latvijas IT klasteris sekmīgi darbojas kopš 2001.gada ar mērķi veicināt sadarbību IT kompāniju vidū un saistītām organizācijām, lai paaugstinātu IT uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Veiksmīgi attīstās arī citu klasteru darbība, taču vēl joprojām ir aktuāla nepieciešamība veidot jaunus klasterus, it īpaši pakalpojumu sektorā, un nostiprināt to konkurētspēju. Latvijā ir liels potenciāls attīstīt klasterus radošajās industrijās, kas ir strauji augošas Eiropā un pasaulē. Vadošajām šo industriju asociācijām, organizācijām būtu jāuzņemas iniciatīva šādu klasteru izveidei.

 

Klasteru attīstības atbalsta programma Latvijā

Kā ziņo Ekonomikas ministrija, 2008.gadā Latvijā plānots uzsākt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu Klasteru attīstības atbalsta programmu, kuras ietvaros tiks piedāvāts atbalsts uzņēmumu klasteru attīstībai. Valsts atbalsta programmas 2007.-2013.gadam "Klasteru programma" mērķis ir veicināt savstarpēji saistītu nozaru komersantu un saistīto institūciju (izglītības, pētniecības institūcijas) sadarbību; atbalstīt kopīgu projektu īstenošanu, lai veicinātu ātrāku nozaru un pastarpināti arī pašu komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu ražošanu. Paredzētais kopējais finansējums ir vairāk nekā 7 miljoni latu. Projekta ietvaros tiks atbalstītas aktivitātes klasteru stratēģijas izstrādei un klasteru konkurētspējas nostiprināšanai. Ekonomikas ministrija uzsver, ka "līdz ar to nepieciešams sagatavoties šīs programmas realizācijai un veikt padziļinātu analīzi par klasteru attīstības iespējām dažādās rūpniecības nozarēs, īstenot izskaidrojošu un motivējošu darbu ar nozaru uzņēmumiem, palīdzēt identificēt to iespējamās sadarbības jomas un izstrādāt sākotnējās darbības stratēģijas".

No tā izriet, ka Latvijā ministriju līmenī vairāk tiek runāts par klasteru attīstības iespējām rūpniecības nozarēs, neuzsverot klasteru veidošanas iespējas un potenciālu pakalpojumu sektorā. Tajā pašā laikā Eiropas klasteru observatorijas pētījums parāda, ka Latvijā jau veidojas klasteri pārtikas, būvniecības, izklaides, transporta, mēbeļu, zvejniecības, izglītības sektoros, proti, arī pakalpojumu sektorā. Acīmredzot gan nepietiekamas statistiskās uzskaites dēļ (trūkst datu, piemēram, par radošo industriju klasteru veidošanos Latvijā), gan izpratnes trūkuma dēļ netiek apzināts pakalpojumu industriju klasteru veidošanas potenciāls.

 

Nobeiguma vietā

Jaunā pieeja valsts politikas veidošanā ir virzīta uz to, ka tautsaimniecībā viss ir savstarpēji saistīts. Tā, piemēram, nav iespējams attīstīt Rīgu kā reģionālo finanšu centru, ja pilsētā nav atbilstošas biznesa infrastruktūras, t.sk. nepieciešami attīstīti IT pakalpojumi, transporta, viesnīcu, apdrošināšanas, tūrisma u.c. pakalpojumi. Industrijas nevar attīstīties par ilgtspējīgiem klasteriem bez nepieciešamās ekonomikas infrastruktūras. Līdz ar to valdības politikas prioritātei nebūtu jābūt atbalstam konkrētām tautsaimniecības nozarēm, bet gan klasteru atbalsta politikas izstrādei un īstenošanai. Un valdībai jābūt kā attīstības veicinātājai, bet ne kā galvenajai virzītājai.

Nav šaubu, ka par vienu no būtiskākajiem 21.gs izaugsmes faktoriem ir kļuvušas inovācijas. 21.gadsimtā mainās arī valdības loma tautsaimniecības konkurētspējas nodrošināšanā, proti, agrāk valdība virzīja ekonomikas attīstību, pieņemot politiskus lēmumus un nosakot darbības motīvus, bet patlaban notiek pāreja uz jauno atbildības modeli, kas paredz, ka ekonomikas attīstību valdība nosaka daudzos līmeņos, veidojot sadarbību starp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības iestādēm u.c. organizācijām. Proti, valsts konkurētspējas nodrošināšanai jābūt virzītai no apakšas, kur daudzas personas, uzņēmumi un organizācijas uzņemas atbildību, nevis paļaujas tikai uz valdības atbalstu. Par šādu sadarbības modeli, kas veicina inovācijas un nodrošina konkurētspēju starptautiskajā līmenī, kļūst klasteru jeb puduru veidošana un attīstība.



© VSIA "Latvijas Vēstnesis"