Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (13) 2006. gada 15. februāris
            

Amata apraksts - darba līguma neatņemama sastāvdaļa

Inta Vidže, Juridiskās koledžas Cilvēku resursu vadības programmas studente (zinātniskā konsultante Mag.iur. Alda Malnača)

Neatkarīgi no īpašuma formas, juridiskā statusa un komercdarbības veida darba attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, kas obligāti rodas un eksistē katrā uzņēmumā. Tāpēc šīs attiecības ir jāregulē vienveidīgi vienas valsts ietvaros. Latvijā darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti.

05.JPG (19105 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Darba līgums ir dokuments, kurā tiek noteiktas darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesības un pienākumi."

Darba attiecību pamats - darba līgums

Uzņēmuma vadības sistēmas obligāta sastāvdaļa ir darba attiecības uzņēmumā. Zināt un saprast to būtību un struktūru ir nepieciešams kā darba devējam, tā arī personāla daļas darbiniekam un katram strādājošajam. Darba attiecības - tās ir līgumsaistības, kuras izveidojas starp fizisku personu kā darbinieku un juridisku vai fizisku personu kā darba devēju, ja pirmā persona (darbinieks) veic noteiktu darbu citas personas (darba devēja) labā par atbilstošu maksu.1 Visas šo līgumattiecību īpatnības reglamentē tiesību akti, un viens no tiem ir darba līgums.

Darba līgums ir dokuments, kurā tiek noteiktas darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesības un pienākumi2. Darba līguma darbības laikā reālās darba attiecību izpausmes no darbinieka puses ir darbs, darba pienākumu izpilde, bet no darba devēja puses - darba samaksa par paveikto darbu. Darba devējam ir jānodrošina, lai darba tiesiskās attiecības tiktu noformētas juridiski precīzi, atbilstoši tiesību aktu prasībām. Ar Darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, savukārt darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu, nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba līgums ir rakstveida dokuments, kuru parakstījušas divas personas (darbinieks un darba devējs) pirms darba uzsākšanas3 un kurā tiek noteikti darbinieka darba apstākļi pie darba devēja (darbinieka tiesības un pienākumi), kā arī darbinieka darba samaksas noteikumi no darba devēja puses (darba devēja tiesības un pienākumi)4. Darba līgums nedrīkst saturēt noteikumus, kuri pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli5, salīdzinot ar Darba likuma noteikumiem. Jāiegaumē, ka jebkādi grozījumi esošajā darba līgumā, kas maina darba tiesisko attiecību noteikumus, var tikt veikti tikai pēc savstarpējas vienošanās - darba devējam ar darbinieku.6

Darba līgumā jāietver ziņas par:

• darbinieku (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

• darba devēju (vārds, uzvārds; nosaukums, juridiskais statuss), juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datums, darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku), darbavieta, darbinieka profesija (arods, amats) un amata kods, vispārīgs nolīgtā darba raksturojums - amata apraksts (noformēts kā atsevišķs dokuments ar visiem juridiskajiem rekvizītiem vai kā darba līguma pielikums), darba samaksas apmērs un izmaksas laiks, nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums, darba līguma uzteikšanas termiņš, norāde uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.7

Kā jau izklāstīts iepriekš, darba attiecības veido vairāki elementi, un tas ir laikā ierobežots process. Šis darba attiecību pagaidu ilgums sastāv no vairākiem laikā sadalītiem posmiem, tie ir:

• kadru atlase;

• amata apraksta izstrāde;

• darba līguma sagatavošana;

• darba līguma noslēgšana vai darba uzsākšana un amata apraksta parakstīšana;

• darba process;

• darba līguma izbeigšanās.

­­­­­

Amata apraksta tiesiskais nodrošinājums

Amata apraksta tiesisko nodrošinājumu nosaka ārējie un iekšējie (uzņēmuma) normatīvie dokumenti.

Uzņēmuma iekšējie normatīvie dokumenti ir organizatorisko dokumentu, rīkojumu, izziņu, personāla, grāmatvedības, speciālās darbības un pārskata dokumenti. Iekšējie normatīvie dokumenti ir saistoši iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tie izdoti. Iekšējā normatīvā dokumenta satura sastāvu un izmantošanu nosaka:

• ārējie normatīvie akti;

• vispārējie tiesību principi;

• starptautisko tiesību normas;

• iekšējie normatīvie akti vai dokumenti.

Iekšējo normatīvo aktu veidi:

• iestādes uzbūve un darba organizācija - nolikums vai reglaments;

• struktūrvienības uzbūve un darba organizācija - reglaments;

• uzņēmuma štatu saraksts;

• darba kārtības noteikumi;

• darba koplīgums;

• darba līgums;

• iestādes rīkojumi, lēmumi;

• amata apraksts u.c. dokumenti.

Balstoties uz visiem iepriekš minētajiem un citiem tiesību aktiem, var izstrādāt labu, juridiski pamatotu amata aprakstu.

Amata apraksta būtība

Kas ir amats? Darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādēs, sabiedriskajās, politiskajās vai reliģiskajās organizācijās, kā arī komercsabiedrībās.8

Kas ir amata apraksts? Uzņēmuma iekšējais normatīvais akts vai dokuments, organizatoriskais dokuments un personāldokuments. Tas ir dokuments, kas nosaka darbinieka amata nosaukumu, vietu iestādes struktūrā, pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī šā amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasības.9 Amata apraksts ir viens no nozīmīgākajiem elementiem personālvadības sistēmā. Tas ir nepieciešams iestādes darba organizēšanai, darba izpildes analīzei un vērtēšanai, darbinieku atlases procesam (palīdz formulēt prasības pretendentiem un iepazīstināt jauno darbinieku ar veicamajiem pienākumiem), mācību plānošanai.10

Amata apraksts ir vajadzīgs, lai iestādes vadītājam nodrošinātu pārliecību par efektīvu iestādes veicamo funkciju veikšanu un to skaidru sadalījumu un dublēšanās novēršanu. Iestādes darbiniekiem tiek noteikti veicamie pienākumi, tiesības, pakļautība un atbildības līmenis. Visos struktūrvienības amatu aprakstos minēto amatu pienākumu kopumam pil­nībā jāatbilst struktūrvienības funkcijām.

Amata apraksts ir informācijas pamat­avots amata kvalifikācijas kategorijas un amatalgas apmēra noteikšanai. Tāpēc tam jābūt precīzi izstrādātam, lai iespējami patiesi atainotu reālo amata pienākumu un atbildības būtību. Amata apraksts ir pamats amata statusa noteikšanai. Ja konkrētam amatam nav amata apraksta un arī darba līgumā nav aprakstīti darbinieka pienākumi, tad darbinieks un darba devējs nav pasargāti no konfliktiem darba attiecībās. Daudzos gadījumos tieši amata apraksts ļauj noskaidrot konflikta būtību un arī palīdz izlemt par jaunu pienākumu vai atbildības uzticēšanu darbiniekam.

Piemēram: darba līgumā darbiniekam ierakstīts "automobiļa vadītājs", nenorādot viņam veicamos pienākumus, bet faktiski darbinieks veic automobiļa vadītāja un ekspeditora pienākumus - piegādā preces pēc pircēju pieprasījuma. Viņa nevērības dēļ no automašīnas tiek nolaupītas preces. Rodas jautājums, vai no vainīgā automobiļa vadītāja ir iespējams piedzīt uzņēmumam radušos zaudējumus? Jā, tas ir iespējams, ja uzņēmumā ir automobiļa vadītāja amata apraksts un darbinieks ar to ticis iepazīstināts (uz tā ir darbinieka paraksts un datums), jo amata aprakstā precīzāk un detalizētāk var norādīt visus veicamos pienākumus, ko bieži darba līgumā nenorāda.

Amata apraksts tiek izstrādāts atbilstoši konkrētam amatam vai darbinieku grupai, kas ieņem vienādas nozīmes amatus. Tas stājas spēkā, kad to apstiprinājis un parakstījis uzņēmuma vadītājs un kad ar to iepazinušies un parakstījuši atbilstošie darbinieki.

Amata apraksts nepieciešams:

• uzņēmuma darba organizācijā (nodrošina vadībai pārliecību par efektīvu, skaidru iestādes funkciju veikšanu, novērš funkciju dublēšanos);

• personāla atlasē (jaunu un esošo darbinieku iepazīstināšanā ar darba pienākumiem);

• mācību plānošanā, darba un darbības novērtēšanā;

• darba izpildes analīzē (skaidri noteikti darbinieka pienākumi, skaidri noteiktas darbinieka tiesības, noteikta pakļautība, noteikta atbildība).

Turpmāk - vēl

DER ZINĀT

Darba attiecības reglamentējošie likumi:

1. LR Satversme.

2. Darba likums (pieņemts 20.06.2001., stājās spēkā 01.06.2002.).

3. Valsts pārvaldes iekārtas likums.

4. Civillikums.

5. Valsts valodas likums.

6. Izglītības likums.

7. Valsts civildienesta likums.

8. Darba aizsardzības likums.

9. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

 

1 Zaiceva J. Darba attiecības uzņēmumā: Grāmatvedības uzskaites praktiskā metodika.- Rīga: Beno, 2004., 5.lpp.

2 Turpat, 4.lpp.

3 Dzīves un darba apstākļi Latvijā. Informācija Eiropas Savienības/EEZ pilsoņiem, kas vēlas strādāt Latvijā. www.europa.eu.int/eures

4 Darba devēja rokasgrāmata. 27.lpp.

5 Darba likuma 6.p.

6 Turpat, 97., 40.p.

7 Turpat, 40.p.

8 Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.p.

9 Vīksna A. Personāla vadība: Mācību līdzeklis. Rīga: Jumava, 1999., 8.lpp.

10 Ierēdņa amata apraksta izstrādāšana. Metodiskie ieteikumi. 2.p.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas