Riska kapitāls gudram
biznesam
SIA "Zaļās gaismas
investīcijas" (ZGI) pirmais no trim valsts atbalstītajiem riska
kapitāla fondiem paziņojis par savas darbības oficiālo startu,
tātad sācis izskatīt pieteikumus ieguldījumiem uzņēmumu pašu
kapitālā. Riska kapitāla finansējums paredzēts maziem un vidējiem
uzņēmumiem.
Latvijas Garantiju aģentūras valdes
priekšsēdētāja Lita Kalniņa uzsver, ka valsts mērķi šai atbalsta
programmai bija divi- riska kapitālu radīt kā nozari un veicināt
finansējuma pieejamību uzņēmēju dažādu inovatīvu projektu
realizēšanai. Riska kapitālam atvēlēti 10,58 miljoni latu (80%
Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi, 20%- Latvijas
valsts finansējums). Šī atbalsta trīs ieguvēji, kas uzvarēja
Riska kapitāla fondu vadības sabiedrību konkursā (vēl arī "Otrais
Eko fonds" un "Invento"), piesaistot privātās investīcijas,
kopējo kapitālu dubultojuši, tādējādi uzņēmējiem būs pieejami
aptuveni 22 miljoni latu. ZGI fonds varēs rīkoties ar 5,167
miljoniem latu, no kuriem privāto investoru daļa ir 1,8
miljoni.
"Šāda veida atbalsts uzņēmējdarbībai ir
svarīgs," uzver Mārtiņš Rikšis, ZGI valdes priekšsēdētājs,
ilustrācijai minot pasaules pieredzi, piemēram, kā Amerikā
Silikona ielejas rašanās posmā 1939.gadā uzņēmums "Hewlett
Packard" viens no pirmajiem saņēmis šādu "grūdienu biznesam",
kura pozitīvs rezultāts redzams ilgtermiņā.
Nereti biznesa idejas sākuma posmā uzņēmējiem
pietrūkst naudas projekta īstenošanai, riska kapitāls papildinās
iespējamos resursus: bankas vai cita veida finansējumu. Tā
uzņēmējs, kura projekts tiks atzīts par atbilstīgu, saņems tik
daudz papildu resursu, "lai viņš nostātos uz kājām un iegūtu
stabilitāti", piebilst M.Rikšis. Kā pierādījums tam, ka riska
kapitāls var strādāt kopā ar banku, ir ZGI sadarbība ar "SEB
Unifondiem", kas ir pārstāvēti vadības kompānijā un ir arī viens
no investoriem fondā, tādējādi attīstot ilgtermiņa intereses
nozarē.
Arī "SEB Unifondi" izpilddirektors Normunds
Igolnieks atsaucas uz vēsturisko pieredzi, jo "pirms 150 gadiem
Valenberga kungs radīja banku, pateicoties radošai pieejai
finansēm". SEB grupa pirmā iesaistījusies riska kapitāla
projektā, viņš saskata, ka būs arī sekotājas.
Kā "Komersanta Vēstnesis" jau rakstīja
(23.08.2006.),Eiropas direktīvas riska kapitālistiem nosaka
nozaru ierobežojumus: šī nauda nav paredzēta tērauda, sintētisko
šķiedru ražošanai, automobiļu ražošanai, kuģubūvei, transporta
nozarei, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, tirdzniecībai,
finanšu starpniecībai, nekustamā īpašuma un azartspēļu biznesam.
Vienas ir nozares, kuras plaukst bez īpašas ucināšanas, dažām
atbalstu paredz citas, gan valsts, gan ES struktūrfondu,
programmas.
Riska kapitāls sāk darboties Latvijas
ekonomikā brīdī, kad tautsaimniecības it kā negausīgajai
izaugsmei vajadzīgi jauni stimuli, jo nekustamā īpašuma cenu
spirāle var pārtrūkt kaut vai tāpēc, ka ir jau arī cilvēka
finansiālo spēju robežas, kas liek pārvērtēt dzīvi uz parāda līdz
pēdējam santīmam.
Riska fonda pārzinātāji Latvijas biznesa vidē
lūkojas uz nozarēm, kurās iespējams dot pievienoto vērtību. Kā
piemērs, kur tiek saskatīta liela perspektīva, tiek minēta
veselības aprūpe.
Riska kapitālisti arī nemitējas atgādināt, ka
uzņēmējiem nepieciešami mājas darbi, tas ir, plāns, projekts,
tāda ideja, kuru ar riska investoru naudu un konsultantu
zināšanām var pārvērst sekmīgā biznesā. Fonds strādās, lai
veidotu pievienoto vērtību, jo investoru nauda nav dāvana, tā ir
ieinteresētība gūt peļņu, kad kapitāldaļas pēc gadiem pieciem
tiks pārdotas. Fonda pamatu veido finanšu intelektuāļi,
pieredzējuši cilvēki uzņēmumu izveidē, vadīšanā un pārdošanā.
Viņi arī piedalīsies projektu atlasē, lēmumu pieņemšanā,
uzraudzībā, lai nodrošinātu projektu kvalitatīvu īstenošanu.
Lidija Dārziņa, "KV"
 |
Mārtiņš Rikšis, ZGI
valdes priekšsēdētājs:
Esam sākuši izskatīt projektus, gaidām
uzņēmējus ar idejām. Pusotra gada laikā plānojam investēt
apmēram pusotrā desmitā uzņēmumu. Ar riska kapitālu un
citiem finansējuma veidiem projekta apjoms vienā uzņēmumā
varētu būt no 2 līdz 3 miljoniem latu. Riska kapitālistiem
ir noteikti atsevišķi ierobežojumi: kā biznesa partneris
viņi ar kapitālu uzņēmumā ir mazākumā un varēs iegūt līdz
49% no kopējā akciju skaita. Formālais riska investīciju
slieksnis vienā uzņēmumā ir 700 000 latu. Taču riska
kapitāla nākšana rada arī papildu iespējas, tas ir signāls
citiem investoriem.
|
 |
Normunds Igolnieks,
"SEB Unifondi" izpilddirektors:
Svarīga ir pensiju fondiem dotā iespēja
ieguldīt naudu riska kapitāla fondos. Pasaules prakse rāda,
ka pensiju fondi riska kapitāla fondos iegulda apmēram
5-10% savu līdzekļu. Tas dod iespēju papildus nopelnīt
nākamajiem pensionāriem.
Latvijas ekonomiku pēc ļoti straujās
izaugsmes tagad varētu stimulēt viens svarīgs faktors-
uzņēmēji. Cilvēki strādā aktīvāk tad, kad viņiem kaut kas
pieder, kad viņi ir ļoti ieinteresēti galarezultātā.
|
 |
Lita Kalniņa, LGA
valdes priekšsēdētāja:
Šādu fondu izveidošana liecina par
briedumu Latvijas ekonomikas izaugsmē. ZGI fonds ir ne
tikai pirmais Latvijā, bet pirmais arī Baltijā, kas sāk
darboties kā publiskā un privātā finansējuma partnerība.
Riska kapitāla fondiem paredzēts liels atbalsts arī
nākamajā finanšu periodā, kad sabiedriskais finansējums
pieaugs līdz 45 miljoniem latu. Taču valsts stratēģiskais
mērķis ilgtermiņā ir pakāpeniski padarīt šo nozari
patstāvīgu. Tik labvēlīga situācija kā pašreiz vairs nebūs,
tāpēc aicinu uzņēmējus jau tagad aktīvi izmantot piedāvāto
iespēju.
|
 |
Ģirts Rungainis,
investīciju baņķieris:
Par riska kapitālistu var dēvēt jebkuru
uzņēmēju, kas savā biznesā ieguldījis pirmos 2000 latu,
tātad ar tiem bijis gatavs riskēt. Uzņēmīgie cilvēki ir
tie, kas nodrošina darba vietas lielākajai daļai Latvijas
iedzīvotāju, sekmē ekonomisko izaugsmi. Latvijā vajag
vairāk konkurētspējīgu uzņēmumu, kas dotu vairāk darba
vietu, un uzņēmējiem vajag vairāk naudas- simtiem tūkstošu,
jā, varbūt pat miljonu latu. Jāuzsver, ka riska kapitāla
iesaistīšana nav neveiksmīgu uzņēmumu sanācija, tas ir
investīciju atbalsts attīstībai, veiksmīgam uzņēmējam.
|