Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.5 (112) 2008. gada 30. janvāris
            

  Eiropas nauda | Kā piesaistīt uzņēmumam investoru

Vai mūsu komersantiem ir vajadzīgs riska kapitāls?
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
   

No vienas puses, ir vajadzīgs. To apliecina Latvijas Garantiju aģentūras, kas administrē valsts atbalsta programmas "Riska kapitāla finansējums" īstenošanu, dati. Kopš programmas atvēršanas pagājušajā gadā trīs riska kapitāla fondi - ZGI fonds, Otrais Eko fonds un INVENTO - ir veikuši 16 riska kapitāla investīcijas par kopējo summu gandrīz 4,3 miljonu latu apjomā. Investīciju saņēmēju starpā ir informācijas tehnoloģiju, poligrāfijas izstrādājumu un būvmateriālu, kā arī mēbeļu ražotāji, atkritumu savākšanas un pārstrādes un citi uzņēmumi.



No otras puses - ja kopējais paredzētais riska kapitāla finansējuma apjoms pārsniedz 20 miljonus latu, tad panākumi diezin cik lieli nav.

 

Pēc riska kapitāla rindās nestāv

Vērienīgākā triju riska kapitāla fondu pulkā (un arī ar ilgāko darbības pieredzi) ir komanditsabiedrība "Otrais Eko fonds". Tā veidota, apkopojot vairāku privāto investoru kapitālu, kuru skaitā ir arī lielākais Baltijas valstu pensiju fonds (pārvalda igauņu "Hansapank"). Otrā Eko fonda apjoms ir 14,3 miljoni eiro, un līdz šāgada augustam tas plāno atbalstīt no 15 līdz 20 jaundibinātu un strauji augošu uzņēmumu.

Ka iecere nopietni izsvērta, var liecināt tas, ka šā fonda pārvaldītāja a/s "Eko investors" ir dibināta 2000.gadā un tai ir ievērojama pieredze sadarbībā ar jauniem uzņēmumiem, uzņemoties aktīvu dalību to vadībā. Kā informē "Eko investora" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs, Pirmais Eko fonds sāka darboties pirms septiņiem gadiem, tā apjoms bija divi miljoni eiro, kuri tika izmantoti 13 investīcijām, no kurām gandrīz visas jau pilnībā īstenotas. Tagad sasniegts līmenis, kad riska kapitāla fonds pārdod savas kapitāla daļas atbalstītajos uzņēmumos. Lielākajā daļā uzņēmumu kapitāla daļas atpirkuši stratēģiskie investori, bet pāris uzņēmumi izmantojuši savas pirmpirkuma tiesības, lai atkal kļūtu par vienīgajiem īpašniekiem. No šiem darījumiem Pirmais Eko fonds ieguvis 15 miljonus eiro, tātad projekti īstenoti spīdoši, atbalstītie uzņēmumi attīstījušies un to vērtība daudzkārt pieaugusi, un arī investors, kā saka, nav palicis bešā.

Kā jau minēts, arī Otrā Eko fonda plāni ir vērienīgi, bet pērn izdevies 2,1 miljona eiro investīcijas ieguldīt tikai aptuveni trešajā daļā no iecerēto uzņēmumu skaita - sešos. Kā norāda investori, sadarbības veidošanas stadijā ir vēl daži projekti, par kuriem pāragri runāt. Tātad iecerētais ar realitāti īsti nesader, un, kā redzams, riska kapitāla tīkotāji rindās vis nestāv.

 

Ir idejas, nav naudas

Lai saprastu, kādēļ tā ir, a/s "Eko investors" un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" ar SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA) atbalstu pērnā gada nogalē veica Latvijas uzņēmumu aptauju. Tās nolūks bija noskaidrot uzņēmumu īpašnieku un vadītāju vēlmi attīstīt un paplašināt savu uzņēmumu, piesaistot papildu finansējumu, kā arī uzzināt, kāda ir uzņēmumu pieredze un zināšanas šajā laukā. Pētījums tika prezentēts pagājušajā nedēļā.

Aptaujāti tika 308 respondenti visā Latvijā, un viņi pārstāvēja privātos uzņēmumus ražošanas, enerģētikas, pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs ar 100% Latvijas kapitālu un darbinieku skaitu līdz 249 cilvēkiem.

Pētījums parāda, ka katram ceturtajam no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem nav izdevies īstenot savas ieceres līdzekļu trūkuma dēļ, lai gan vairāk nekā pusei (54%) jau ir gatavas idejas, kā palielināt uzņēmumu apgrozījumu un peļņu, ja uzņēmumam būtu brīvi līdzekļi. No tiem respondentiem, kuriem nav izdevies īstenot ieceres līdzekļu trūkuma dēļ, 85% centušies saņemt bankas vai citas kredītiestādes aizdevumu, un tikai neliela daļa (5%-2%) mēģinājuši piesaistīt jaunus partnerus, Eiropas fondu līdzekļus, iegūt kādas citas fiziskas vai juridiskas personas aizdevumu vai pašvaldības finansējumu.

"Tas ir aptuveni tāpat kā ar kredītu ņemšanu: pirms dažiem gadiem diezgan daudzi uzņēmēji lepni teica, ka nekad nelīdīšot parādos, bet tagad tā domā tikai retais."

Kā cerīgu SKDS direktors Arnis Kaktiņš raksturo rādītāju, ka pozitīvu atbildi uz jautājumu "Ja jums būtu brīvi lati, vai jums būtu gatavas idejas, kā šo naudu ieguldīt, lai palielinātu uzņēmuma apgrozījumu un peļņu?" devuši 54% aptaujāto uzņēmēju. Tātad daudzi zina, kas jādara, lai savus uzņēmumus stiprinātu. Protams, sliktā ziņa ir tā, ka tik daudzi naudas meklējumos ir cietuši neveiksmi. Tas nozīmē, ka jaunu un nelielu uzņēmumu vadītājiem finanšu pieejamība mūsu valstī joprojām ir problemātiska.

Savukārt V.Tamužs kā cerīgu zīmi uztver to, ka trešā daļa aptaujāto apstiprina - tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā uzņēmumam būs nepieciešamība pēc papildu finansējuma. Šeit patiešām varētu noderēt riska kapitāla finansējums. Bet arī nākotnē 77% respondentu, kam nauda būs vajadzīga, iecerējuši to dabūt bankā. Tikai 4% domā par jaunu partneru piesaisti, un pēc riska kapitāla varētu tīkot tikai 1% respondentu.

Kā izskaidrojama šī pieticība? Ar aizspriedumiem pret riska kapitāla fondiem, ar bažām par savas patstāvības zaudēšanu vai vienkārši nezināšanu? V.Tamužs kā ticamāko pieņem pēdējo atbildi.

 

Problēma - nezināšana

Viņš uzsver, ka arī, piemēram, Somijā riska kapitāla kompānija "CapMan" ar savu investīciju apjomu ieskrējusies ļoti gausi - pirmajos trijos gados tas bijis niecīgs, vērā ņemama izaugsme sākusies tikai pēc astoņiem gadiem, bet vairāk nekā desmitkārtīgs lēciens sagaidīts darbības piecpadsmitajā gadā. "Tas ir aptuveni tāpat kā ar kredītu ņemšanu: pirms dažiem gadiem diezgan daudzi uzņēmēji lepni teica, ka nekad nelīdīšot parādos, bet tagad tā domā tikai retais," saka V.Tamužs.

Saistībā ar Somijas piemēru gan jāpiebilst, ka šajā valstī biznesa sācējiem līdzfinansējums ir daudzkārt vieglāk pieejams nekā pie mums. Atliek cerēt, ka šo diezgan iesīkstējušo problēmu ar tā dēvētajiem sēklas fondiem atrisinās jaunās valsts atbalsta programmas, tostarp biznesa un tehnoloģisko inkubatoru darbības paplašināšana.

Jo, raugi, riska kapitālisti sadarbībai gaida jau veiksmi sološus, strauji augošus mazos un vidējos uzņēmumus, nevis tādus, kur uzņēmējam vajadzīgi tūkstošu tūkstoši prototipa jeb ražošanā ieviešamā paraugmodeļa izgatavošanai.

"Emocionāli es saprotu, ka biznesa sācējiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts, bet kā uzņēmējs uzskatu - viņiem ir jānorūdās grūtībās, jāmācās tās pārvarēt. Un nav tā, ka iesācējiem galīgi nebūtu pieejams atbalsts. Bet ir jāmācās tikt galā ar šķēršļiem, nevis atkāpties to priekšā," uzskata V.Tamužs.

 

Riska kapitāla investīciju un bankas aizdevumu salīdzinājums

Riska kapitāla investīcijas

Bankas aizdevums

Vidēja termiņa un ilgtermiņa

Īstermiņa un ilgtermiņa

Nav ķīlas, investors kļūst par biznesa partneri, iegūstot īpašumā uzņēmuma kapitāldaļas.

Nepieciešams nodrošinājums ķīlas veidā.

Nav atmaksas grafika un procentu maksājumu. Investors orientēts uz uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Nepieciešama stabila naudas plūsma. Regulāri procentu un pamatsummas maksājumi neatkarīgi no saimnieciskās darbības.

Nostiprina bilanci, uzlabojot pašu kapitāla attiecību pret saistībām. Dod iespēju piesaistīt papildu aizņēmumus.

Labs finanšu līdzekļu avots, ja uzņēmumam ir stabila naudas plūsma un laba pašu kapitāla attiecība pret saistībām.

Pretendē uz peļņas daļu veiksmīgas darbības gadījumā.

Nepretendē uz papildu samaksu veiksmes gadījumā.

Katra investīcija ir īpaša, uzņēmuma analīze un lēmuma pieņemšana prasa vairāk laika.

Ātrāka lēmuma pieņemšana.

Meklē uzņēmumus ar straujas izaugsmes potenciālu, gatavi uzņemties lielāku risku.

Priekšroka stabiliem uzņēmumiem ar zemu risku.

Līdzdalība uzņēmuma pārvaldē.

Nepiedalās uzņēmuma pārvaldē.

Neveiksmes gadījumā investors ir vienlīdzīgā situācijā ar pārējiem kapitāldaļu turētājiem.

Neveiksmes gadījumā parādsaistību nokārtošanai tiek izmantots ieķīlātais īpašums.

Avots: Latvijas Riska kapitāla asociācija

 

 



Arnis Kaktiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors:

"Gandrīz trešā daļa jeb 31 procents aptaujāto uzņēmumu pārstāvju ir dzirdējuši par riska kapitāla piesaistīšanu vai riska kapitāla fondiem, tomēr jāatzīst, ka savas zināšanas par tiem un to sniegtajiem finansēšanas pakalpojumiem respondenti vērtējuši drīzāk kā sliktas. Lielāks īpatsvars informēto ir vidēja lieluma uzņēmumos (ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249) un attiecīgi arī uzņēmumos ar lielāku apgrozījumu."

 


Viesturs Tamužs, a/s "Eko investors" un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs:

"Finansējums, ko piedāvā riska kapitāla fondi, joprojām nav pilnībā izmantots. Uzskatu, ka Latvijas uzņēmumiem ar perspektīvām idejām, vēršoties riska kapitāla fondos, šis gads ir lielo iespēju laiks. To, ka Latvijas uzņēmēji grib un var realizēt savas idejas, apliecina gan Otrā Eko fonda pagājušā gada ieguldījumi sešos jaunos uzņēmumos, gan veiktā aptauja. Potenciāls ir, vajag tikai uzdrīkstēties un darboties.

Acīmredzot informācijas vai zināšanu trūkums atsaucas arī uz uzņēmēju gatavību izmantot tādu mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas veidu kā riska kapitāla fondi."

 


Lita Kalniņa, SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" valdes priekšsēdētāja:

"Nākamais Eiropas fondu apguves posms jau klauvē pie durvīm. Jau esošā pieredze riska kapitāla fondu izveidē liecina, ka tas ir efektīvs līdzeklis mazo un vidējo uzņēmumu darbības izveidē, un jauni fondi tiks veidoti arī nākamajā plānošanas posmā. Taču tas notiks ne ātrāk kā 2009.gada sākumā, kad tiks pabeigtas esošās atbalsta programmas. Pašreizējiem trim fondiem līdz šā gada augustam, kad ir projektu noslēguma termiņš, diez vai izdosies apgūt visus plānotos līdzekļus, bet, ja tas notiks par 80 procentiem, tad iecere būs attaisnojusies."

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas